Latvijā
Akcionāru sapulcē piektdien, 19. aprīlī, ievēlēta VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) valde, informēja Satiksmes ministrija (SM). Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, bet par valdes locekli ar kompetenci pakalpojumu nodrošināšanas jautājumos autopārvadājumu jomā ievēlēts bijušais "Latvijas pasta" valdes loceklis Kristaps Krūmiņš.
Enerģiska un jaudīga, ar spēcīgu stāju, nesatricināmu vērtību kompasu un autoritāti Latvijas ārlietu dienestā, bet var būt arī šerpa un ļoti prasīga. Šādus vārdus par jauno ārlietu ministri, ilggadējo diplomāti Baibu Braži min LSM.lv uzrunātie viņas līdzgaitnieki. Tas, ka šim amatam virza bezpartejisku pretendenti, turklāt tādu, kurai nav sirsnīgu attiecību ar ilggadējo ārlietu ministru, tagad Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, liecina par "Jaunās Vienotības" īso rezervistu soliņu. Tikmēr pati Braže to sauc par savas diplomātiskās karjeras augstāko punktu.
No 15. līdz 21. aprīlim Eiropas Savienības dalībvalstīs organizē Eiropas ceļu policijas tīkla ROADPOL akciju "Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa". Akcijā piedalās arī Latvija, un Valsts policija (VP) piektdien, 19. aprīlī, organizē 24 stundu ātruma kontroles maratonu, kura laikā pastiprināti uzrauga atļautā braukšanas ātruma ievērošanu.
51% Latvijas iedzīvotāju neinteresējas par gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja. Latvijā arī iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gada 25. maijā, nebija vērojama liela balsotāju aktivitāte, un viszemākā tā bija Latgalē. Kopumā valstī nobalsoja 33%, bet Latgalē vien 24% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Veloceliņš, ko šonedēļ sāk būvēt no Liepājas uz Bernātiem, būs pienesums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan velotūrismam. Autoceļu Liepāja–Lietuvas robeža (A11) bieži izmanto velotūristi, kas Latvijā ierodas galvenokārt no Nīderlandes un Vācijas. Jaunā infrastruktūra aptuveni 10 kilometru garumā, ko klās asfaltbetona segums, būs ieguvums vietējiem iedzīvotājiem un Bernātu dabas parkam, jo daļēji samazināsies automašīnu īpatsvars, īpaši vasaras sezonā.
Traumas, pēkšņas saslimšanas, kā arī hronisku saslimšanu saasinājumus neviens nevar prognozēt, tāpēc pacienti slimnīcu Uzņemšanas nodaļās nonāk arī naktīs un svētku dienās. Bet kā rīkoties, ja medicīnas personāls palīdzības vietā raida pārmetumus: "Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?"
Cilvēku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir visai pieņemoša. Daudzi atzīst, ka viņi brauc par ātru vai agresīvi arī tāpēc, lai atbrīvotos no stresa, secināts pētījumu centra "SKDS" veiktajā sabiedriskās domas aptaujā. Neizpaliek arī dzērājšoferi. Lai gan sodi par pārkāpumiem ir bargi un draud kriminālatbildība, melno statistiku var mainīt tikai kompleksu pasākumu kopums un pirmkārt autovadītāju uzvedības maiņa – tā secināts ikgadējā ceļu nozares konferencē.
Latvijā galvenā revīzijas iestāde – Valsts kontrole – ik gadu veic visu galveno publisko iestāžu pārbaudes, tai skaitā Valsts kancelejas. Un tieši ar Valsts kanceleju saistīts viens no pēdējo mēnešu skaļākajiem skandāliem Latvijas politikā – bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lidojumi ar speciālajiem avioreisiem. Kāpēc Valsts kontrole šos pārkāpumus neatklāja jau agrāk?
Topošie ārstu palīgi no piecām Latvijas un divām Lietuvas medicīnas koledžām sacentās par operatīvākās un prasmīgākās komandas titulu Daugavpils Medicīnas koledžas starptautiskajā studentu meistarības konkursā. Kaut arī liela daļa studējošo jau strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šāda pieredze imitētā ēkas sabrukšanas nelaimes gadījumā viņiem bija pirmo reizi.
Jauniešu patriotiskā organizācija "Nacionālā sardze" nu jau vairāk nekā pirms 80 gadiem veica padomju drošības iestāžu steigā pamesto dokumentu apzināšanu čekas galvenajā mītnē Brīvības un Stabu ielas stūrī Rīgā. Tās veikums ir nozīmīga liecība par Latvijas iedzīvotāju pārdzīvoto 1940.–1941. padomju okupācijas gadā. No šodienas Stūra mājā aplūkojama izstāde "Nacionālā sardze".
Bauskā pēc vēsturnieka Kārļa Kangera norādēm ir divas ielas ar padomju laiku nosaukumiem – Pionieru iela un Strautnieku iela; vēl dažas ir novadā. Tomēr Bauskas apvienības pārvalde nosaukumus mainīt neplāno, jo savulaik no Valsts valodas centra saņēmusi atzinumu, ka tie nav saistāmi ar padomju laikiem.