Latvijā
Lai arī vēlētāju līdzdalība šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām, ir nedaudz pieaugusi, kopumā to nevar vērtēt kā augstu. Vairāk cilvēku izvēlējušies nebalsot vispār, nevis doties uz vēlēšanām. Vai tas ir sava veida protests vai neinteresēšanās par politiku vispār? Un kā labāk sabiedrībā popularizēt vēlēšanas?
Centrālā vēlēšanu komisija vadās pēc likumā paredzētā, uzsver komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, noraidot atsevišķu politiķu pārmetumus, ka vēlēšanu rezultāti tika paziņoti diennakti pēc iecirkņu slēgšanas. To, kā vēlēšanas tika organizētas un kā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) tika galā ar saviem pienākumiem, jau drīzumā vērtēs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
112 gan Latvijā, gan citviet pasaulē zināma kā ciparu kombinācija, ar kuru ārkārtas situācijās iespējams izsaukt policiju, medicīnisko palīdzību un ugunsdzēsējus. Nesen kāda ģimene pārliecinājās, ka glābējus iespējams sasniegt arī citā veidā. Jaunākajām atvasēm spēlējoties ar telefonu bez SIM kartes, 18 reizes tika saspiests trīs ciparu numurs 000, un visas reizes izdevās sasniegt glābšanas dienestu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka tas ir iespējams.
Nobalsojušo vēlētāju proporcija šajās vēlēšanās tikai par viena procenta desmitdaļām pārsniedz aktivitāti iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ekspertu vērtējumā nobriedušai demokrātijai šis rādītājs ir par zemu, taču, mērķtiecīgi strādājot, to ir iespējams labot. Kā vienu no pirmajiem soļiem saskata aktīvāku skaidrošanas darbu skolās.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti dod politisko un demokrātisko leģitimitāti tikt atkārtoti virzītam uz eirokomisāra amatu, tomēr praktiskie soļi ir premjerministres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") rokās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), kurš saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskajiem rezultātiem ir pārvēlēts darbā Eiropas Parlamentā.