Saeimas vēlēšanas 2022
Jaunumi
14. Saeimas vēlēšanās par pārsteigumu parūpējās partija "Stabilitātei!", kura SKDS vēlētāju aptaujās debitēja ar 2,3% atbalstu gada sākumā un programmā ar tās līderi Alekseju Rosļikovu priekšgalā piedāvāja pat izstāties no "žņaudzošās" Eiropas Savienības, bet vēlēšanās ieguva 6,8% balsu un 11 vietas Saeimā. Uz krieviski runājošo vēlētāju orientētā partija "Stabilitātei!" kampaņā bija kareivīgāka par "Saskaņu" un jauneklīgāka par Latvijas Krievu savienību, izmantojot sociālos tīklus, it īpaši "TikTok" platformu. LTV raidījums "De facto" analizēja partijas panākumu.
Šonedēļ notikušās politisko partiju konsultācijas par iespējamo koalīciju šķietami novedušas pie galvenā jautājuma – trīs vai četri spēki valdībā. "Jaunās Vienotības" (''JV'') līderis Krišjānis Kariņš uzskata – valdība būtu jāveido četrām partijām. Divas no tām – "Apvienotais saraksts" (''AS'') un Nacionālā apvienība (NA) – rīcībspējīgu valdību redz tikai trīs partiju koalīcijā, un pret "Progresīvo" piesaistīšanu iebilst. Talkā nāk argumenti par ideoloģiskajām domstarpībām, aritmētika, jo 54 deputātu atbalstītai valdībai Saeimā būšot 8 balsu vairākums, metaforas par to, ka visstabilākais galds esot uz trim kājām, no kurām viena – ''AS'' – gan ir visai nesen salipināta kopā no četriem dažādiem materiāliem. Tāpat daži ''AS'' kandidāti visai cieši bijuši iesaistīti būvnieku sarunās par karteļa veidošanu.
14. Saeimas vēlēšanās ievēlētie septiņi politiskie spēki ir kā septiņas krāsas varavīksnē, kas plāno apspīdēt Latviju turpmākos četrus gadus. "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie" nu zīmē sarkanās līnijas un, pārcilājot viens otra tīrās un netīrās veļas grozus, dala varu un izvietojumu koalīcijā un opozīcijā.
Visu nedēļu notikušās sarunas par nākamās koalīcijas veidošanu beigušās bez rezultāta, nepanākot vienošanos, cik un kādas partijas būs topošās valdības sastāvā. Taču aiz televīzijas kamerām turpinās neformālas sarunas. Politiķu vidū izskanējusi apņemšanās Saeimas priekšsēdētāja amatam virzīt personu, kura stingri ievēros reglamentu un nepieļaus lieku izrunāšanos no Saeimas tribīnes. Bet līdzšinējā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība (NA)) varētu tikt virzīta darbam valdībā.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par jaunievēlēto partijas "Stabilitātei!" deputātes Glorijas Grevcovas iespējamo melošanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par savu darbavietu. Tāpat jaunievēlētā deputāte Grevcova CVK melojusi arī par savu izglītību.
Sākot darbu 14. Saeimai, neievēlētie, esošie šīs Saeimas deputāti saņems atlaišanas kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā – katrs apmēram 9000 eiro. Zināms, ka jaunajā Saeimā ievēlēti varētu būt vien 25 līdzšinējie deputāti. Arī ministri tiks pie kompensācijām – tās gan būs vienas mēnešalgas apmērā. Vismaz deviņu ministru kompensāciju kopējais apmērs ir vairāk nekā 44 500 eiro.
Pēc neveiksmīga starta 14. Saeimas vēlēšanās daži partijas "Saskaņa" pārstāvji apstrīdējuši vēlēšanu rezultātus cerībā uz balsu pārskaitīšanu.
"Mēs esam Latgali pametuši, mēs esam viņu vienkārši atdevuši Krievijai, atdevuši krieviem, un tas ir valsts politikas pamatā," pārliecināts ir režisors Viesturs Kairišs. Vērtējot vēlēšanu rezultātus, viņš raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra, ka politiķi nevis nemāk uzrunāt, bet ir aizmirsuši par Latgali.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas "Saskaņa" neiekļūšanas nākamajā parlamenta sasaukumā no amata atkāpies politiskā spēka ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, vēsta laikraksts "Diena".
Iespējamās jaunās koalīcijas veidošanas sarunās partija "Apvienotais saraksts" ("AS") un it īpaši Nacionālā apvienība (NA) izmisīgi cenšas akcentēt it kā nepārvaramās ideoloģiskās atšķirības ar partiju "Progresīvie". Šādu nostāju Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens.