Saeimas vēlēšanas 2022
Jaunumi
Nākamās valdības sastāvs vēl nav zināms, taču diskusijas un publiski paziņojumi par ministru amatu kandidātiem sākušies, un nozarē izskanējuši pretrunīgi viedokļi par Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) atkārtotu virzīšanu par zemkopības ministru.
Nav neviena nepārvarama šķēršļa, lai neveidotu četru partiju koalīciju, kurā būtu "Jaunā vienotība" ("JV"), Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" ("AS") un "Progresīvie". Tā trešdien pēc tikšanās ar "Progresīvo" pārstāvjiem sacīja "JV" līderis Krišjānis Kariņš. Savukārt "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens pēc sarunām ar JV norādīja, ka atsevišķi elementi Latvijas politiskajā dienaskārtībā ir svarīgāki par ideoloģiskajām domstarpībām starp partijām, kas varētu veidot jauno koalīciju.
Sarunās par koalīcijas izveidi "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības politiķi kā galvenos risināmos uzdevumus līdz šim minējuši iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, kā arī virkni uzdevumu sagādās gaidāmā ziema.
Partiju nostāju salīdzināšanas rīks "Partiju šķirotava" pirms 14. Saeimas vēlēšanām portālā LSM.v izmantots ļoti aktīvi, tas aizpildīts vairāk nekā 117 000 reižu, tiesa, pārsvarā lietotāji bijuši jauni latviski runājoši cilvēki no Rīgas un Pierīgas. Taču šajā specifiskajā sabiedrības grupā atklājās, ka ne visi vēlētāji, ieraugot pēc anketas aizpildīšanas tās rezultātus, ieraudzīja "savu partiju" kā pirmo izvēli, un daudzos jautājumos atbalstītāju viedokļi ir krietni atšķirīgi no viņu "izvēlētā" politiskā spēka nostājas.
Koalīcija, kurā "Jaunajai Vienotībai" ("JV"), Nacionālajai apvienībai (NA) un "Apvienotajam sarakstam" ("AS") būtu piepulcēta partija "Progresīvie", būtu pārāk liels "ideoloģisks mikslis". Šādu viedokli trešdien intervijā Latvijas Radio pauda viens no "AS" līderiem Uldis Pīlēns, norādot, ka "AS" vēlētājs varētu nesaprast konservatīvā spēka iešanu koalīcijā kopā ar "Progresīvajiem".
Daudz efektīvāk būtu strādāt, ja koalīcijai parlamentā būtu 60 vai vairāk balsu, intervijā Latvijas Televīzijā norādīja "Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens. Vienlaikus topošās koalīcijas partneri – "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – priekšroku dotu nelielai koalīcijai ar 54 balsīm, jo ar partiju "Progresīvie" būs ideoloģiskas pretrunas, kas darbu varētu bremzēt.
Trīs partiju koalīcija – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība (NA) – būtu dinamiskāka, otrdien pēc sarunām ar "Jauno Vienotību" žurnālistiem sacīja "Apvienotā saraksta" politiķis Edvards Smiltēns. Apvienības pārstāvji gan norādīja, ka ar "Progresīvajiem" vēl runās.
14. Saeimas vēlēšanu rezultāti viesīs izmaiņas arī novadu domēs. Par jaunu priekšsēdētāju būs jāvienojas četru domju deputātiem, kas gan nebūšot liela problēma. Ādažos liels izaicinājums būs mācību gada vidū atrast jaunu skolas direktoru, kas arī kļuvis par jaunās Saeimas deputātu.
Nākamās Saeimas sastāvā apmēram divas trešdaļas deputātu būs jaunpienācēji, un liela daļa no viņiem ir bez iepriekšējas deputāta pieredzes. Līdz ar ievēlēšanu Saeimā izmaiņas būs arī vairāku pašvaldību domju sastāvā.
Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aivaru Lembergu par pilnībā piemērotu vai drīzāk piemērotu valdības vadītāja amata pienākumu pildīšanai pārsvarā atzīst cilvēki, kas ģimenē runā krievu valodā un kuri savu ienākumu līmeni raksturo kā zemu un vidēji zemu. Tikmēr “Jaunās Vienotības” virzīto līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu par piemērotu šim amatam biežāk uzskata tie, kas ģimenē runā latviešu valodā, publiskajā sektorā strādājošie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. "Apvienotā saraksta" kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu par piemērotu valdības vadītāja amatam salīdzinoši biežāk atzīst Kurzemē mītošie respondenti, taču starp populārāko sarakstu kandidātiem viņš izceļas ar to, ka lielai daļai aptaujāto bijis grūti pateikt, vai viņš ir piemērots vai nepiemērots Ministru prezidenta amatam.