Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi "Jaunā Vienotība" ("JV"), iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu "JV", NA un "AS". Tomēr "JV" iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Līdz šim NA un "AS" bijusi vairāk noraidoša attieksme pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.

Briškens pats iepriekš norādījis, ka Latvijā politiskā dienaskārtība ir svarīgāka par ideoloģiskajām domstarpībām. Arī "JV" uzskata, ka nav tādu nepārvaramu šķēršļu četru partiju koalīcijai. Tikmēr "AS" un NA pēc savstarpējas tikšanās paziņoja – politiskie spēki kā rīcībspējīgu redz tikai trīs partiju koalīciju ar "JV".

"Progresīvo" premjera amata kandidāts Briškens sacīja, ka viņa pārstāvētā partija ar "JV" esot "uz vienas lapas faktiski visos jautājumos", šādā veidā "Progresīvie" vēlas turpināt dialogu arī ar "AS" un NA. Tāpēc "Progresīvie" nākamnedēļ uz sarunām aicinās gan "AS", gan NA, atklāja Briškens, norādot, ka "Progresīvie" vēlas uzsvērt to, lai Latvijas politikā tiktu pārstāvētas tās sabiedrības daļas, kas līdz šim nav bijušas pie valdības galda.

Vērtējot šonedēļ aizvadītās pirmās sarunas par iespējamo koalīciju, Briškens sacīja: "Sabiedrībai bijusi iespēja vērot šīs nedēļas laikā tādu savdabīgu absurda teātri, kur ar pieaugošu daiļrunību partijas "Apvienotais saraksts" un īpaši Nacionālā apvienība izmisīgi mēģina akcentēt šīs šķietami nepārvaramās ideoloģiskās atšķirības. Mēs uzsveram, ka tādi jautājumi kā tiesiskums, cīņa pret korupciju, cīņa par labu pārvaldību, tie nav ideoloģiski jautājumi – tie vai nu ir, vai to nav."

"Progresīvo" līderis arī pauda savu viedokli, kāpēc potenciālie koalīcijas partneri neatbalsta plašāku koalīciju: "Saprotams, ka jebkurā koalīcijā, kurā "Progresīvie" iesaistīties, mēs ļoti stingri iestāsimies pret lobiju ietekmi. Iespējams, ka tāpēc mēs esam potenciāls dadzis papēdī jebkuram politiķim, kurš vairāk skatās uz šo varas resursu, nevis uz sabiedrības labklājību."

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Savukārt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja vairākas 13. Saeimā pārstāvētās partijas – "Attīstībai/Par!", "Saskaņa" un "Konservatīvie".