Pirmdienas, 29.aprīļa, vakarā Krievijas raķešu triecienā pa Ukrainas pilsētu Odesu nogalināti četri, bet ievainoti 32 cilvēki.
Krievija izmanto Rietumu ieroču piegādes aizkavēšanos, lai īstenotu ofensīvu, bet ukraiņi cer, ka ātrākas piegādes no sabiedrotajiem stiprinātu frontes līniju Ukrainā. Tā kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirmdien Kijivā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Kamēr nebeigsies karš, nebūs vārda "pietiek"," tā sacīja Skrundas iedzīvotāja Sanda Dēvita, kuras dzimtas saknes iestiepjas Ukrainā, un tur pret Krieviju aizstāvas arī viņas radinieks. Lai palīdzētu gan viņam, gan citiem cīņu biedriem, Dēvita jau vairākas reizes rīkojusi līdzekļu vākšanas akcijas – šoreiz sadarbībā ar Nīkrāces pagastu visu aprīli cilvēki ziedojuši gan dažādas mantas, gan naudu. Kā paldies visiem izskanēja arī pagasta rīkotais labdarības koncerts.
Ukrainas parlaments ir pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu starptautiskajām organizācijām palīdzēt atbrīvot Krievijas gūstā esošos ukraiņu žurnālistus.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 28. aprīļa fotogrāfijas.
Ukrainas pilsētā Rivnē demontēts padomju okupācijas režīmu slavinošais piemineklis – "Slavas kalna" komplekss. To atklāja 1985. gada 9. maijā, lai atzīmētu uzvaras Otrā pasaules karā 40. gadadienu.
Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis ir paziņojis par situācijas pasliktināšanos frontē un Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem.
Ukrainā aiz būšanas frontē viens no bīstamākajiem darbiem ir elektrostacijās, kas ir viens no Krievijas raķešu triecienu galvenajiem mērķiem. Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzijai (LTV) lūgts neatklāt izpostītās termoelektrostacijas atrašanās vietu.
Situācija frontē Ukrainā aizvien saasinās, ienaidniekam uzbrūkot visā frontes līnijas garumā. Tāpēc Ukrainas armijai nācies trijos frontes punktos nedaudz atkāpties.
Ja igauniete Trīnu Perve būtu valsts, Ukrainai ziedoto līdzekļu apjomā viņa apsteigtu ne vienu vien pasaules valsti, jo gada laikā spējusi piesaistīt tuvu pusmiljonam eiro, lai palīdzētu Ukrainas armijas vienībām. Karš sagrieza kājām gaisā viņas dzīvi, pilnībā mainot viņu kā cilvēku. Sākusi, palīdzot Ukrainas bēgļiem Igaunijā, līdzekļu vākšanai viņa pievērsās vien pagājušā gada pavasarī. Šobrīd viņa ir jau savā ceturtajā braucienā uz piefrontes zonu Ukrainā. Līdzekļu vākšanas kampaņas Perve galvenokārt rīko sociālajā tīklā "X".
Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienestu aplēsēm, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedzis aptuveni 450 000, bet zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedzis 10 000.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 27. aprīļa fotogrāfijas.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni, bet daļa arī vīrieši iesaucamā vecumā. Ukrainā aprīlī pieņemtais jaunais mobilizācijas likums paredz cīņu ar tiem, kas no dienesta aizbēguši. Kijiva paziņoja, ka vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā uz laiku pārtrauks konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem ukraiņiem iesaucamajā vecumā, satraucot arī tos, kas valsti pameta vēl pirms kara.
Krievija naktī uz sestdienu atkal izvērsa plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai – apšaudīti objekti trijos valsts apgabalos. Apšaudē nodarīti postījumi četrām termoelektrostacijām, ir arī cietušie.
ASV piešķīrušas militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, taču no šīs summas jauniem ieročiem, munīcijai, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tiks novirzīti tikai 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk, tāpēc arī Eiropa nedrīkst atslābt, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
