Līdz šim pret Covid-19 ir revakcinējušies aptuveni piektdaļa Latvijas iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Aizvadītā gada novembris kļuvis par līdz šim traģiskāko Covid-19 pandēmijas mēnesi Latvijā, jo mēneša laikā miruši gandrīz 1000 ar kovidu sasirgušie. Vīrusa izraisītā slimība kļuvusi par otro biežāko nāves cēloni un par iemeslu gandrīz trešdaļai no novembrī fiksēto nāves gadījumu skaita, liecina Rus.LSM.lv aplēses.
Mainoties situācijai Covid-19 omikrona varianta dēļ, Covid-19 vakcīnas papilddevas saņemšana ir absolūti nepieciešama, tomēr ar to nesokas tik raiti, kā gribētos. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina infektologs Uga Dumpis.
Vairākums vecāku vai nu šaubās, vai arī viņiem ir grūti atbildēt uz jautājumu, vai viņi ir gatavi vakcinēt pret Covid-19 savus 5 līdz 11 gadus vecos bērnus, liecina aptauja, kuru pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS. Šāda attieksme ir arī vecākiem, kuri paši vakcinējušies, tiklīdz radusies pirmā iespēja.
Pirms dažām dienām Eiropas Savienībā (ES) un līdz ar to arī Latvijā pirmo reizi apstiprināta izmantošanai vakcīna pret Covid-19 piecus līdz 11 gadus veciem bērniem. Šo vakcīnu ražo "Pfizer"/"BioNTech". Vairākās valstīs pret Covid-19 jau tiek potēti šī vecuma bērni. Rus.lsm.lv apkopoja informāciju par to, kā tika izmēģināta šī vakcīna, kādas blaknes tika novērotas, kādi ir argumenti par un pret bērnu potēšanu un kādas vēl bērnu vakcīnas pret Covid-19 var parādīties nākotnē.
Covid-19 vakcīnu deficīts, ko Latvija piedzīvoja ziemā un pavasarī, atkal iezīmējas novembrī, lai gan tas nav tik akūts. Taču tā iemesls ir tāds pats – Veselības ministrijas ierēdņu pirms gada (ne)izdarītais. Pašreizējo problēmu izdevies atrisināt ar Lietuvas palīdzību, tomēr tuvākajos mēnešos vajadzība pēc vakcīnām var strauji palielināties, un viens no iemesliem – tā dēvēto trešo devu kampaņa, kas pieņemas spēkā. Rus.Lsm.lv skaidroja, cik vakcīnu vēl var būt nepieciešams un cik, pēc valsts iestāžu sniegtajām ziņām, vēl jāsaņem.