Izsmiekls, svītra pāri konkurencei gāzes tirgū, atgriešanās vairākus gadus senā pagātnē, - tā Eiropas Parlamenta deputāti un eksperti vērtē Saeimā virzītās izmaiņas Enerģētikas likumā. Tās šonedēļ slēgtā sēdē, apsteidzot valdību, atbalstīja atbildīgā Saeimas komisija. "Latvijas Gāzes" (LG) lobētās izmaiņas paredz uz vairākiem gadiem atlikt gāzes tirgus atvēršanu, lai saudzētu monopolistu. Savukārt Lietuva jau pagājušā gadā spērusi konkrētus soļus tirgus atvēršanai, lai gan tur gāzes kompānijas lielākie akcionāri ir tie paši - Krievijas un Vācijas gāzes giganti.
Zinot, ka valdība jau ilgāku laiku bez redzamiem rezultātiem strādā pie gāzes tirgus atvēršanas, "Latvijas Gāze" izteica Ekonomikas ministrijai priekšlikumu atlikt uzņēmuma sadalīšanu. Līdzīgi kā atverot elektrības tirgu, arī gāzes tirgus brīvlaišanā ir nepieciešams izveidot kompāniju, kas atbildēs par cauruļvadiem un ļaus tos izmantot ikvienam, kurš gribēs tirgot gāzi. Taču nesagaidījusi ministrijas atbildi, gāzes monopolista vadība devās uz Saeimu un atbildīgās komisijas deputāti divās dienās piekrita LG gribētajām izmaiņām likumā.
Slēgtā sēdē vairums komisijas deputātu piekrita atteikties no gāzes tirgus liberalizēšanas līdz nākamā gada aprīlim, tā vietā paredzot to darīt tikai tad, kad Latvija pieslēgsies citu valstu gāzesvadiem, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Pašlaik Baltijas reģions ir izolēta sala, jo gāzi saņem tikai no Krievijas.
Eiropas Savienības likumi ļauj Latvijai šo termiņu pagarināt, taču tas gāzes tirgus pilnīgu atvēršanu varētu atlikt uz daudziem gadiem, kad pēc Briseles plāniem Latvija jāsavieno ar Lietuvas un Polijas cauruļvadiem.
LG pārliecinājusi deputātus, ka kompānijas sadalīšana prasīs vairākus miljonus, kas sadārdzinās gāzi patērētājiem. Turklāt uzņēmums uzstāj uz savām monopolista tiesībām līdz 2017.gadam, kas noteikts 1997.gadā slēgtajā gāzes privatizācijas līgumā.
"Man nav īsti ko pastāstīt, visi jau ir pastāstījuši," uz Latvijas Radio jautājumu atbild komisijas vadītāja biedrs, opozīcijā sēdošās Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Dūklavs, atsakoties skaidrot lēmuma būtību.
Par izmaiņām balsoja arī Nacionālās apvienības deputāti, taču pēc sēdes frakcija jau runāja pavisam savādāk. "Visu Latvijai"/TB/LNNK deputāts Gaidis Bērziņš skaidro, ka pēc apspriedes deputāti vienojušies, ka izmaiņas ir pretējas Latvijas mērķiem mazināt atkarību no Krievijas gāzes. "Deputātiem nebija pietiekama informācija. Vienīgā informācija bija no "Latvijas Gāzes", kas savā ziņa ir vienpusīga un maldinoša," Bērziņš skaidro, kādēļ Nacionālā apvienība sākumā bija par izmaiņām.
Premjera partijas "Vienotība" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis no LG labvēlīgā balsojuma negrasās atteikties: "Lai būtu impulss Ekonomikas ministrijai, komisija nolēma, ka šis jautājums jāuzliek dienas kārtībā, jāvirza lēnām, prātīgi un domājot," saka Zaķis un apgalvo, ka deputāti nesaka "nē" gāzes tirgus atvēršanai, bet vēlas novērst Latvijas gāzes sadalīšanu pirms laika. Kamēr Latvijai nav citi gāzes avoti, neesot pareizi rupjā veidā atvērt tirgu uz papīra. Zaķis pieļauj, ka vispirms jāļauj līdzās "Latvijas Gāzei" pārdot gāzi, piemēram, komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes maiņas darījumiem: "Pirmais solis - ļaujam piekļūt infrastruktūrai, tas nozīmē, ka tirgus ir daļēji pavērts vaļā. Kad varam panākt reālu gāzes piegādi no Eiropas, atveram sadales operatoru, lai katrs var mājās pirkt gāzi no kā grib. Tieciet man, tiesāšanās gadījumā ar vāciešiem, kas ir puses "Latvijas Gāzes" īpašnieks, visticamākais, valsts zaudēs," apgalvo Zaķis.
Lai gan portālā pietiek.com izskanējusi neoficiāla informācija, ka gāzes tirgus atvēršanas cena ir iespēja Latvijai saņemt 20% atlaidi no "Gazprom" gāzes piegādēm un iespēja ministru prezidentam Valdim Dombrovskim tikties ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu, oficiāla apstiprinājuma tam pagaidām nav. Valdību vadītāju divpusējā tikšanās vēl nav norunāta, bet LG no savas puses vien minējusi, ka, atliekot tirgus atvēršanu, galapatērētājiem nebūs jāsedz papildus izmaksas.
Taču deputāts Ivars Zariņš no Saskaņas centra min visai konkrētus aprēķinus, ka kompromisa panākšana ļaus samazināt siltuma izmaksas par 10% un dos citus labumus: "Mēs vēl uz tuvākajiem gadiem varam pretendēt, ka panākam sev krietni labākus šeit un tautsaimniecību nodrošinām ar lētāku energoresursu cenām, kas kopumā varētu dot vairākus simtus miljonus ieguvumuLatvijas tautsaimniecībai."
Vienīgā no partijām, kas aizvakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atturējās atbalstīt "Latvijas Gāzi" interesējošās izmaiņas, bija Reformu partija, jo neuzskatīja par pareizu iejaukties valdības sarunās ar LG un tās akcionāriem. Reformu partiju pārstāvošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka šāds lēmums bijis pārsteidzīgs: "Esam sākuši šo jautājumus pirms gada, tuvākajās nedēļās lēmumu skatīsim valdībā, tāpēc notikumu attīstība Saeimā mani izbrīna." Ministrs uzskata, ka vairākas darbības gāzes tirgus atvēršanā var veikt, nesadalot "Latvijas Gāzi" nākamgad.
Savukārt bijušā Eiropas Savienības enerģētikas komisāra Andra Piebalga padomnieks Juris Ozoliņš uzskata, ka tautsaimniecības komisijā pieņemtie grozījumi ir Gazprom mēģinājums iedzīt ķīli Eiropas kopējā enerģētikas politikā.
Atšķirībā no Latvijas abas pārējās Baltijas valstis jau pieņēmušas konkrētus lēmumus par gāzes tirgus liberalizēšanu. Lietuva tostarp pērn izšķīrusies sadalīt gāzes kompāniju, kurā ir tie paši lielie akcionāri - Krievijas "Gazprom" un Vācijas "Ruhrgas".
