10. novembrī "Rīga TV24" raidījumā "Ziņu TOP" par minimālo algu runāja arī Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, tagad arī Saeimas deputāts no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs: "Normālā ekonomikā pieprasījums, piedāvājums spēlē lomu, un ļoti daudzās valstīs vispār neeksistē šāds minimālās algas standarts kā tāds. Kā piemēram, Šveicē. Tur ir nulle. Tirgus pats pielāgojas šai situācijai, nozares atsevišķas."
Pirmkārt, Kulbergs maldina, sakot, ka ļoti daudzās valstīs minimālās algas nav noteiktas. Tā pastāv gan ASV, Lielbritānijā, Kanādā un Japānā, gan vairumā Eiropas Savienības valstu.
No 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm minimālās algas nav tikai sešās: Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Austrijā, Itālijā. Arī Kiprā, bet tur to nolemts ieviest no nākamā gada.
Tiesa, ka arī Šveicē valsts līmenī nav noteikta minimālā darba samaksa, taču pēdējos gados tā ieviesta vairākos valsts apgabalos jeb kantonos.
Otrkārt, valstīs, kurās nav noteikta minimālā alga, visbiežāk atalgojumu aizsargā koplīgumi. To izstrādē piedalās arodbiedrības vai cita veida darbinieku organizācijas.
Tā notiek, piemēram, Ziemeļvalstīs, kur zemākais atalgojums ir viens no augstākajiem Eiropā. Taču tas iespējams, jo arodbiedrībām ir daudz lielāka ietekme nekā pie mums. Ziemeļvalstīs 50 līdz 90 procenti strādājošo ir arodbiedrību biedri, bet Latvijā – tikai aptuveni 12 procenti.
Kulbergs raidījumā minimālo algu nosauca par padomju standartu: "Šis termins par minimālo algu, viņš velkas no… Varbūt tas ir tāds padomju standarts, kurā jābūt ir – te pelnām tik un ne vairāk, ne mazāk."
Jautājām Kulbergam, kā viņš to pamato. Deputāts skaidroja, ka esot pārprasts: "Nē, tas vairāk ir domāts kā stereotips, kas ir padomju laika, kad standarta alga bija 120 rubļi visiem vienāda, un tāpēc mums ir iedzīts, ka tai obligāti jābūt vienai visā valstī."
Kulbergs raidījumā skaidroja, ka tirgus pats pielāgojas: "Efektīvākais jau būtu, ka pati nozare noteiktu, kas ir šīs nozares minimālā alga, un pēc tās arī vadītos un strādātu."
Taču tas, ka valstī ir minimālā alga, nenozīmē, ka tajā nevarētu pastāvēt koplīgumi. Nozares arī pašlaik var vienoties par savu minimālo samaksu, ja vien tā pārsniedz valstī noteikto.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar "Eurostat" datiem Latvijas 500 eiro mēnesī pašlaik ir otra zemākā minimālā alga aiz Bulgārijas. Lietuvā šogad minimālā darba samaksa ir 730 eiro, bet Igaunijā – 654 eiro.
Visbeidzot, pagājušajā mēnesī Eiropas Savienības Padome atbalstīja direktīvu, kas liks dalībvalstīm nodrošināt adekvātu minimālās algas apmēru un tādējādi pienācīgus dzīves apstākļus darba ņēmējiem.
Tātad arī Eiropas Savienība ir lēmusi stiprināt minimālo darba samaksu kā cienīgas dzīves stūrakmeni, nepaļaujoties, ka to izdarīs tirgus pats.
