Īstenības izteiksme 15 minūtēs

ASV prezidenta Trampa ietekme Izraēlas un palestīniešu konflikta risināšanā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Likstas publisko ēku būvniecībā – brāķa projekti vai būvnieku dempings?

Ārvalstīs iegūtu augstākās izglītības diplomu atzīšana: Katru piekto pieteikumu noraida

Gadā atzīst ap 140 ārvalstu augstākās izglītības diplomus; dažiem gan iespēju strādāt Latvijā liedz

Ārvalstu augstskolu solītie labumi vilina daudzus Latvijas studentus, ārzemēs studijas ļoti bieži ir īsākas un par tām nav jāmaksā, var saņemt stipendiju un, domājams, ka iegūtais diploms pavērs ne vienas vien durvis. Taču tad, kad diploms jau kabatā, dažiem nākas saskarties ar vilšanos. Latvija ne vienmēr atzīst ārvalstīs iegūtus augstākās izglītības diplomus. Lielākās grūtības diploma pielīdzināšana sagādā tiem speciālistiem, kas apguvuši profesiju, saistītu ar sabiedrības drošību un veselību.  

Februāris ir laiks, kad aktīvas reklāmas kampaņas ar lielāku intensitāti īsteno augstākās izglītības iestādes, un informācija par studijām ārvalstīs arvien pamanāmāka ir internetā.  Arī ārvalstu augstskolu diplomi tiek akadēmiski atzīti, bet jautājums ir par to, vai cilvēks varēs strādāt šajā profesijā, vai profesionālā kvalifikācija būs atzīta. 

Latvijas jauniešiem liela interese par studijām ārzemēs

Izstāde „Skola 2017” ir 23. starptautiskā izglītībai veltītā izstāde Latvijā. Tā norisinājās pagājušās nedēļas nogalē, un ikviens skolēns tur varēja iegūt informāciju par valsts un privātajām augstskolām Latvijā, kā arī profesionālajām vidusskolām, tālmācību un augstskolām ārvalstīs. Izstādes atklāšanas dienā arī ārvalstu augstskolu informācijas stendi mijās ar vietējiem. Ar katru gadu to kļūst arvien vairāk. Starp tiem ir veterāni, kas izstādē piedalās jau desmito gadu un vairāk, un arī tādi dalībnieki, kas uzrunāt topošos studentus mēģina pirmo reizi. Kopumā savi stendi ir 28 mācību iestādēm no Eiropas un citiem kontinentiem.

“Mēs pārstāvam Kanādas vēstniecību, un nevienu konkrētu mācību iestādi mēs tā kā nepārstāvam, bet piedāvājam iespējas iepazīties ar izglītību Kanādā. Dodam iespēju iepazīties ar dažādām programmām, dažādām universitātēm, koledžām, skolām, nevienu konkrēti neizceļot. Arī informējam par pieteikšanos studiju atļaujai, kā notiek process, mums ir arī pārstāvis ieradies tieši no imigrācijas daļas, kurš var jau konkrētāk  interesentiem pastāstīt, kā notiek vīzu kārtošana,” stāstīja Kanādas vēstniecības pārstāve Elīna Sprance, izrādot krāsainus bukletus, kas aicina studēt, sākot no filoloģijas līdz medicīnai.

Blakus stendā - Jorkas Universitāte Toronto, un tās darbinieki atklāja, ka nav ierobežojumu, lai ņemtu dalību izstādē.

Tātad neviens nepārbauda studiju programmu akreditāciju un to, vai iegūtais diploms būs derīgs Latvijai, un par to jāinteresējas pašam skolēnam, kuram šie jēdzieni, visticamāk, ir sveši.

9.klases skolniece Elīza kopā ar draudzeni Artu kavējās pie Austrālijas stenda, kas izstādē piedalās pirmo reizi, pēc tam devās iepazīties ar piedāvājumu Lielbritānijā. Par studiju virzieniem vēl nav pārliecinātas, bet mācīties starptautiskā vidē ļoti vēlētos.

“Principā tāda doma ir, bet vēl ir jāizdomā vispār, ko gribu darīt, par ko kļūt, un tad domāt, kur labākas izglītības iespējas. Ir tā ar tām ārzemēm, es zinu, ka citur neder tie diplomi un ir problēmas ar to, ka var pabeigt, bet es zinu cilvēkus, kas ir Amerikā pabeiguši augstāko izglītību, bet viņu diploms, piemēram, neder Francijā. Man ir paziņas Dānijā, un viņi arī stāstīja, ka tur tā ģimnāzija ir ļoti augstā līmenī un viņi speciāli mācās, lai tiktu tajā ģimnāzijā,” stāstīja Elīza.

Kopumā jauniešu interese par mācībām ārpus valsts robežām ir liela, kā vietējie, tā ārvalstu stendi ilgi negaida nākamos apmeklētājus. Bariņš puišu pulcējās pie Amerikas Savienoto Valstu stendiem. 11.klases skolnieks Niks, līdzīgi kā citi uzrunātie, puiši norādīja, ka viņa izvēlē liela nozīme ir naudai, iespējai iegūt stipendiju un studijās visu laiku veltīt mācībām. Vai iegūtais diploms noderēs Latvijā, puisis daudz nedomā. Ja nederēs šeit, derēs kaut kur citur.

“Man personīgi gribas caur sportu tikt. Ar sporta finansējumu, bet šeit piedāvā apmaiņas studentu programmu par lielām summām, un tas ir patiešām jāapsver un jāapdomā. Latvijā bieži vien sanāk tā, ka vajag mācīties, ir arī jāstrādā, lai būtu finanses, un vēl trenēties. Tas ir ļoti sarežģīti, tāpēc Amerika izklausās tāds labāks variants,” skaidroja Niks.

“Es vairāk skatos tā globāli. Ja Amerikā es dabūju diplomu, man liekas, ka tad man paveras lielākas iespējas. Varbūt var nebūt, ka tā ir Latvija, bet citur. Laikam jau skatīšos tās stiprākās koledžas un universitātes,” savus plānus atklāja jaunietis.  

Par diplomu un kvalifikācijas atzīšanu jāinteresējas pašiem

Taču vairākiem jauniem speciālistiem, kas ārvalstīs ieguvuši diplomu, strādāt savā profesijā Latvijā ir liegts. Līdzīgi kā pašmājās pievēršam uzmanību studiju programmas akreditācijas termiņam, tā arī, studējot ārvalstīs, vēlams pārliecināties, ka diploms tiks atzīts arī Latvijā.

Izstādes laikā, aprunājoties ar augstskolām no Kanādas, Amerikas, Lielbritānijas, Dānijas, Austrālijas un Krievijas, secināms, ka barjeru šajā izstādē nav. Neviens nepārbauda to, ko augstskolas mūsu jauniešiem piedāvā.

Pasākuma organizators Valts Jirgensons to skaidroja šādi - izstāde ir starptautiska. Pierunāt ārzemju universitātes braukt uz nelielo Latvijas tirgu nav viegli, tāpēc par diplomiem lai domā paši studenti un par to lai arī vaicā atbildīgajai ministrijai.

“Grūti varbūt mūsu pusē viņus dabūt un pierunāt, jo mēs esam salīdzinoši neliels tirgus pret to, kā viņi ir pieraduši, teiksim, sevi pozicionēt un sevi parādīt. Tur mums ir diezgan grūti. Mēs cenšamies pārliecināt gadu no gada. Piedalās arī Izglītības un zinātnes ministrija, kurai ir pakļautības iestādes, un ir arī valsts oficiālā informācija,” klāstīja Jirgensons.

“Teiksim, jaunietis, iegūstot informāciju par to, ka viņš apsver studēt Dānijā, Nīderlandē vai vēl kaut kur, jau šobrīd var paprasīt, vai augstākās izglītības centrs diplomu atzīs, neatzīs, kas notiek,” norādīja Jirgensons.

Vēl citas ārvalstu augstskolas izstādē nepiedalās, bet reklamējas internetā. Rīgas domes uzturētajā mājaslapā „e-skola.lv” februāra sākumā ievietots aicinājums piedalīties prezentācijā „Studijas Dānijā”.

Pasākumā informē par studijām 60 bakalaura programmās 18 dažādās augstskolās, un vēl ir iespējams iegūt otru bakalauru vien trīs semestru laikā. Trīs semestri ir puse no studiju ilguma, kas nepieciešams, lai bakalaura grādu iegūtu Latvijā. Neraugoties uz to, internetā publiskota virkne Latvijas studentu pozitīvu pieredzes stāstu, akcentējot, ka studijas Dānijā ir bez maksas. Rodas iespaids, ka tieši dāņu augstskolas Latvijā reklamējas ar īpašu vērienu. Tām izveidots pat savs uzņēmums „Study Start”.

Gatavi atgriezties mājās, bet nevar strādāt

Taču katru gadu desmitiem jauniešu, kas studējuši ārzemēs, pārbraucot mājās, izjūt vilšanos. Iegūtais diploms netiek atzīts un strādāt profesijā nav ļauts.

Janvārī Latvijas Radio stāstīja par Agnesi, kura Dānijā absolvējusi arhitektūras programmu. Mācījusies trīs ar pusi, ne četrus gadus kā Latvijā, un līdz ar to nevar iegūt nedz arhitekta sertifikātu, kas ir obligāts, nedz turpināt studijas maģistrantūrā.

Viņa strādā kādā arhitektūras uzņēmumā Latvijā, bet parakstus uz viņas projektiem liek kāds paziņa, kuram ir vajadzīgais sertifikāts.

“Braucu uz Dāniju mācīties, pirmkārt, tāpēc, ka mums pasniedzēji skolā ieteica tādu programmu,” skaidroja Agnese. 

Bet, atgriežoties no Dānijas, jauniete dokumentus iesniegusi Rīgas Tehniskajā universitātē, tomēr studēt gan Agnesei piedāvāja vien otrajā kursā, bakalaura programmā.

Šāda pieredze nav unikāla, un savus stāstus Radio uzticēja arī citi bijušie Agneses kursa biedri, rakstot e-pastā.

Diplomu pielīdzināšanas procedūru Latvijā veic Akadēmiskās informācijas centrs. Īpaši stingrai procedūrai pakļauti speciālisti tā saucamajās reglamentētajās profesijās, kas saistītas ar veselību un drošību. Piemēram, pieminēto arhitektu profesiju Eiropā regulē visstingrāk.

30 lapas, tik garš ir saraksts ar augstskolām, kuru piešķirtos diplomus arhitektūrā atzīst visā Eiropā. Piemēram, Dānijā ir divas šādas augstskolas, un tajās praktiski ārvalstniekus neuzņemot, stāstīja centra pārstāvis Dainis Ozoliņš.

Par to, ka latvieši pēc diploma iegūšanas ir gatavi atgriezties, liecina skaitļi. Pagājušajā gadā saņemti 135 iesniegumi.

“No gada uz gadu nedaudz mainās, bet ir tā, no 100 līdz 140 [pieteikumu] apmēram. Tas ir saistīts tikai ar reglamentētajām profesijām, kurām ir profesionālās kvalifikācijas atzīšana,” atzina Ozoliņš.

Gadā neatzīst aptuveni 15 diplomus

Profesijās, kuras uzrauga īpaši stingri, piemēram, arhitektus, būvniekus, farmaceitus, katru gadu izskata 100 līdz 140 iesniegumu, no kuriem aptuveni 15 noraida.

Problēmas visbiežāk rodas tiem speciālistiem, kas pabeiguši universitātes ārpus Eiropas, piemēram, Krievijā vai Ukrainā, taču arī Eiropā iegūts diploms nav pašsaprotami atzīstams.

Piemēri ir dažādi, un Ozoliņš stāstīja, ka, piemēram, Krievijā, Amerikā vai Kanādā iegūts ārsta diploms Latvijā noteikti nederēšot. Satraukumam nav pamata, ja studē sociālās, vides, eksaktās zinātnes, kas nav saistītas ar veselību un drošību, šādā gadījumā diploms būs derīgs.

“Tā otra procedūra, diplomu atzīšana vai akadēmiskā atzīšana, ko dara Akadēmiskās informācijas centrs, tur jau nav tā, ka neatzīst. Atzīst praktiski visus [diplomus], ja tā izglītība ir iegūta valsts atzītā augstākā izglītības iestādē. Tā izglītība tiek pielīdzināta tādai izglītībai, kāda tai atbilst Latvijā. Tas, kas viņam diplomā rakstīts, to pielīdzina,” stāstīja Ozoliņš.

“Tie, kuri nāk uz akadēmisko atzīšanu, tie ir daudzi. Tie ir simtos. Cilvēks atnāk, redzams, ka tie dokumenti nu galīgi nav... Līmenis neatbilst. Tādi gada laikā varētu būt kādi 15,” atklāja centra pārstāvis.

 KĀDĀS VALSTĪS IEGŪTUS GRĀDUS 2016.G. VISBIEŽĀK IESNIEGUŠI ATZĪŠANAI:



Patērētāju tiesību sargi sūdzības par ārvalstu augstskolām nesaņem

Rodas jautājums, vai šādos gadījumos var identificēt negodīgu reklāmu, kas mudinājusi izvēlēties studijas ārpus Latvijas, vai pie radušās situācijas tomēr vainojami paši jaunieši?

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā  (PTAC) norāda, ka šāda veida sūdzības pagaidām neesot saņēmuši. Augstskolas arī neizplata saukļus ar vēstījumu, ka iegūtā izglītība būs derīga tieši Latvijā.  

Tikmēr studentus pārstāvošā Latvijas Studentu apvienība katru gadu organizē pasākumu „Augstskolu anatomija”, kurā konsultē par nākotnes studijām un mudina pievērst uzmanību gan reklāmai, gan akreditācijai. Vairāk gan pasākums vērsts uz vietējo tirgu, stāstīja apvienības prezidente Maira Belova.  

“Runājot par ārvalstu augstskolām, tādu specifisku un konkrētu informāciju līdz sīkām detaļām mēs nesniedzam, bet mēs vienmēr atbildam uz skolēnu, studēt gribētāju jautājumiem arī par dažādu valstu studiju sistēmām,” skaidroja Belova.

“Mēs sadarbojamies arī ar Eiropas Studentu apvienību un mēģinām caur šo tīklu sazināties ar citu valstu studentu apvienībām, kas sniedz mums arī detalizētāku informāciju par konkrētās valsts augstākās izglītības sistēmu,” viņa piebilda.

Diemžēl jaunieši aizvien studijas izvēlas, balstoties uz reklāmu, draugu un ģimenes ieteikumiem, bet tam, vai programma ir akreditēta un diploms vispār būs atzīstams, uzmanību pievērš retais, ir pārliecināta Belova.

IZM iesaka rūpīgi pārbaudīt diploma vērtību

Lai noskaidrotu, vai tendences ir nemainīgas, Studentu apvienība pašlaik izplata aptauju internetā, kurā tostarp vaicā par studiju izvēles iemesliem.

Dažus secinājumus iezīmēja apvienības prezidente: “Netiek kārtīgi izpētīta informācija un laikus netiek veikta šī izvēle, kur turpināt studijas. Ja mēs uzjautājam 12.klašu skolēniem, liela daļa īstenībā nezina, ko viņi darīs pēc vidusskolas absolvēšanas.”

“Šeit ir darbs arī skolotājiem, vecākiem, ne tikai vidusskolā runāt, diskutēt par karjeras tālākajiem plāniem,” norādīja Belova.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidroja, ka studentiem pašiem aktīvāk jāinteresējas par iegūstamo diplomu, pirms viņi izvēlas universitāti un programmu. Sarakstu ar atzītajām augstskolām papildina Eiropas Komisija, un procedūra nav no vienkāršajām.

Līdz ar to secināms, ka izglītība atsevišķās profesijās dažādās valstīs varot atšķirties diezgan būtiski. Katra valsts gatavojot speciālistus īpaši sava darba tirgus prasībām.

Ministrijas pārstāve Inese Stūre uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi jau pašā sākumā, pirms sāk studēt kaut kur ārvalstīs, noskaidrot, kādu diplomu viņš iegūs un ko viņš varēs iesākt ar šo konkrēto diplomu.

“Ļoti uzmanīgi jāvērtē, kas ir tiešām tas, ko viņš, tas cilvēks, tur ir iemācījies, un kādā līmenī viņš ir iemācījies, un vai tas atbilst mūsu studiju programmu saturam,” norādīja Stūre.

Katrai no reglamentētajām profesijām tāpat nepieciešams sertifikāts savas darbības uzsākšanai un pēc diploma atzīšanas to, likumam atbilstošā kārtībā, piešķir par nozari atbildīgā organizācija.

Piemēram, ārstus sertificē Latvijas Ārstu biedrība, arhitektus – Arhitektu savienība, farmaceitus, zobārstus un veterinārārstus viņus pārstāvošās organizācijas.

Augstskolu reklāmas un finanšu labumi var maldināt, bet tie ir iedarbīgi.  Par to Latvijas Radio pārliecinājās arī izstādē „Skola 2017”. Jauniešiem nav mazsvarīga iespēja izglītību iegūt bez maksas, un tāpēc Studentu apvienība atkārtoti akcentē: valstij jādomā par pakāpenisku pāreju uz bezmaksas augstāko izglītību. Tas savukārt nozīmē, ka arī Latvijai vairāk jādomā par to, kā vārdus „lai brauc pasaulē un tad atgriežas, starptautiskās zināšanas pielieto Latvijā” realizēt dzīvē.  

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti