Aktuāli

"Latvijas Valsts ceļi" lielākie pērnā gada projekti un šogad plānotie

Aktuāli

Šodien jauns darba cēliens iesākas arī Saeimā - šogad pirmā plenārsēde

Ārzemēs iegūtā augstākā izglītība ne vienmēr ir derīga Latvijas darba tirgum

Ārzemju diploms ne vienmēr garantē izglītību vai darbu Latvijā; īpaši stingri uzrauga 70 profesijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ārzemēs iegūtā augstākā izglītība ne vienmēr ir derīga Latvijas darba tirgum. Pat Eiropā iegūts bakalaura vai maģistra grāds ne vienmēr tiek atzīts Latvijā, un daļai jauniešu rodas grūtības iekārtoties darbā vai viņi ir spiesti studēt vēlreiz. 

Latvijas atbildīgās iestādes informē, ka katra valsts gatavojot speciālistus specifiski sava darba tirgus prasībām, tāpēc rodoties arī šādas problēmas. Turklāt tādām profesijām kā būvnieks, arhitekts, ārsts un citām ir īpaši stingrākas prasības, jo no šo speciālistu darba atkarīga cilvēku drošība un veselība.  

Ik gadu daļa jauniešu izvēlas studēt ārvalstīs, nevis pašmājās, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati. Latvijas Radio gada notikumu apskatā ar dziļi personisku stāstu dalījās žurnāliste Gunta Matisone. Jau septiņus gadus viņas meita dzīvo ārzemēs. Meita devusies studēt uz Dāniju, jo ģimene nevarējusi apmaksāt arhitektūras studijas Latvijā.

“Šobrīd, šķiet, beidzot varētu īstenoties vārdi „Gribu tevi atpakaļ”, jo meitai ir arhitekta diploms Dānijas augstskolā un Milānā iegūtais maģistra grāds, darba pieredze Itālijas un Londonas arhitektu birojos. Bet… Latvijā neatzīst Dānijas bakalaura diplomu, kaut gan ir maģistra grāds vienā no prestižākajām Eiropas augstskolām arhitektūrā Milānā. Tagad, lai Latvijā iegūtu arhitekta sertifikātu, ar visu maģistra grādu būtu jāmācās Tehniskajā universitātē būtībā no jauna, manas meitas gadījumā no otrā kursa,” stāstīja Matisone.

Ar šādu pieredzi saskārusies arī Agnese (vārds mainīts), kura sākumā piekrita sniegt Latvijas Radio interviju ierakstā, taču vēlāk pārdomāja, jo nevēlas tikt atpazīta. Viņa gan piekrita, lai viņas teikto atstāsta. Agnese ir starp desmitiem latviešu, kas pabeiguši “VIA Univerity College” Dānijā. Ar šo diplomu turpināt studijas maģistrantūrā Rīgā nav iespējams, tāpat nav iespējams saņemt arhitekta sertifikātu, bez kura praktizēt šajā profesijā nav ļauts.  

Protams, atgriezos no Dānijas, sāku strādāt un meklēju iespējas paralēli darbam mācīties maģistrantūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, stāstīja Agnese.

Iesniegusi dokumentus, kas apliecina apgūtos priekšmetus Rīgas Celtniecības koledžā un pēc tam Dānijā. Apgūtie kursi bijuši ļoti līdzīgi Rīgas Tehniskās universitātes studiju kursiem. Taču arī Agnesei universitāte piedāvājusi vien 2.kursa bakalaura līmeņa studijas, un tam jauniete nepiekrita.

Savā jomā Latvijā viņa strādā jau piecus gadus. Taču, tā kā viņai nav arhitekta sertifikāta, viņas vietā projektus paraksta kāds kolēģis.

“Kāpēc tas tā notiek? Tāda sajūta, ka vispār netiek ņemta vērā mana līdz šim iegūtā izglītība,” atzina Agnese.

Lai izglītība būtu līdzvērtīga diplomam Rīgas Tehniskajā universitātē, pietrūcis 10 kredītpunktu pasaules un Latvijas arhitektūras vēstures studiju kursos. Nokārtot tikai tos nav ļauts.

Tikmēr citi Agneses kursa biedri studējuši maģistrantūrā ārvalstīs un tur arī strādā.

Arhitektu savienība, kas piešķir arhitekta sertifikātu, medijiem norādījusi, ka Agnese un citi studenti Dānijā ieguvuši tehniķa, ne arhitekta izglītību. Tikmēr jaunieši tam nepiekrīt, savienības argumentos saskatot bailes no konkurences.

Par šo nozari atbild Ekonomikas ministrija. Tā Arhitektu savienības noraidījumus sauc par pamatotiem, jo sertifikāta piešķiršana vai anulēšana notiekot saskaņā ar likumdošanu. Tas, ka šo jauniešu projektus paraksta cits arhitekts, par to uzņemoties atbildību, neesot nekas unikāls. Tā notiekot arī studiju prakses laikā.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis pauda, ka  jaunieši studiju laikā faktiski jau strādā arhitektu birojos, lielā mērā dara daudzas lietas, kuras vēlāk izskata un paraksta sertificēts arhitekts.

“Vienlaikus tas, kas paraksta, viņš nes pilnā apmērā atbildību par šo dokumentāciju, un viņam ir jāpārliecinās par to, ka sagatavotais projekts ir pilnā apmērā sagatavots korekti un atbilst prasībām,” viņš uzsvēra.

Izglītības un zinātnes ministrijā stāsta, ka programmas, kuras atzīstamas Eiropas Savienībā, iekļautas īpašā sarakstā, un to papildināt vai koriģēt drīkstot tikai Eiropas Komisija.

Prasības, jo īpaši stingras ir, piemēram, būvniekiem, arhitektiem, ārstiem, mērniekiem, detektīviem un citām, kopumā 70 profesijām, kas saistītas ar sabiedrības drošību un veselību, skaidroja Izglītības ministrijas vecākā eksperte Inese Stūre.  Katra valsts gatavojot speciālistus specifiski sava darba tirgus prasībām, un tāpēc iegūtās zināšanas varot atšķirties.

“Protams, ka mums ir ļoti svarīgs jautājums, vai, piemēram, kādā Itālijas augstskolā īstenotā studiju programma ir tāda, ka students iegūs tādas zināšanas, ka viņš Latvijā varēs strādāt, un mēs būsim droši, ka viņš projektēs tādas ēkas, kuras nebruks mums uz galvas virsū. Mums ir jābūt drošiem par to,” uzsvēra Stūre.

Katru gadu pieaugot iesniegto diplomu skaits un arvien vairāk latviešu lūdz ārzemēs iegūtu izglītību atzīt par derīgu. Pagājušajā gadā bijuši 135 šādi iesniegumi, visbiežāk profesijās, kas saistītas ar būvniecību, medicīnu un pedagoģiju.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti