Eksperti: Īsi svārki, alkohols un flirts nav attaisnojums varmākām

Īsi svārki, alkohols, izaicinoša uzvedība vai tomēr izvarotājs? Kas ir vainojams sievietes izvarošanā? - šādu jautājumu aktualizējis resursu centrs sievietēm "Marta". Un pats centrs arī atbild, uzsverot - izvarotā sieviete nekad nav vainīga. Lielas diskusijas sociālajos tīklos aktualizējuši Ģenerālprokuratūras darbinieces izteikumi, ka atsevišķos gadījumos cietušās var būt vainīgas pie tā, kas noticis. Tāpat arī izskan jautājums, ko tad īsti nozīmē likumā pieminētā cietušā amorālā rīcība, kas var mīkstināt sodu, ko varmākam piespriež.

Viss sākās 9.aprīļa Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā deputāts Kārlis Seržants (ZZS) aicināja paaugstināt minimālo sankciju par izvarošanu, ja cietusi pieaugusi persona. Līdzšinējo vismaz divu gadu vietā Seržants piedāvāja vismaz četrus gadus brīvības atņemšanas.

Par to sēdē izteicās vairāku iestāžu pārstāvji. Arī Elita Jurkjāne no Ģenerālprokuratūras, kura uzskatīja, ka izmaiņas nav nepieciešamas: „Tiešām šie izvarošanas gadījumi atšķiras viens no otra. Ir gan šīs līdzdalības formās izdarītās izvarošanas.

Tāpat ir tādas izvarošanas, kuras grūti pat nosaukt par izvarošanām, kur pati cietusī ir arī lielā daļā vainīga pie tā, kas ar viņu ir noticis.

Tā kā es negribētu teikt, ka vienmēr būtu jādomā, ka jādod minimālais sods četri gadi, un, ja atzīst, ka tas nav adekvāts, jāmeklē citi ceļi caur Krimināllikuma vispārīgo daļu, un tas nevarētu būt pateikts jau panta sankcijā. Jo maksimālā robeža desmit gadi ir pietiekoša, lai piespriestu tad, ja ir izvarotas tiešām bezpalīdzīgas personas, un ir tādi, līdzīgi smagāki gadījumi.”

Jurkjānes teiktais sēdē plašas diskusijas neizsauca. Tiesa, deputāts Seržants vēlāk pie viņas izteikumiem atgriezās: "Es drusku vēl oponēšu prokurorei, "ka cietusī pati bija vainīga", - nu nav tā pasaules praksē, ka cietusī pati bija vainīga, jo tur uzskata, ka sieviete var pateikt "nē" jebkurā brīdī."

Prokuratūra izvarošanu gadījumos saskata arī sievietes vainu

Kopš sēdes pagājuši divarpus mēneši, un šajā laikā Saeima paaugstinājusi minimālā soda robežu par izvarošanu atbilstoši Seržanta priekšlikumam. Taču joprojām nerimstas diskusijas par Jurkjānes vārdiem. Lielu sašutumu viņas teiktais raisīja resursu centrā sievietēm „Marta”. Uzreiz pēc sēdes centrs lūdza ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru skaidrot Jurkjānes publiskos izteikumus un izvērtēt viņas profesionālo kompetenci.

Ģenerālprokuratūras atbildes vēstules fragmentu citē Liene Gātere no centra „Marta”: „Ir tādi izvarošanas gadījumi, kad cietušās veicinājušas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret viņām, labprātīgi iesaistoties kopīgā alkohola lietošanā un izaicinoši uzvedoties, kas novedis pie tā, ka viņas tikušas izvarotas. Tāpat arī Ģenerālprokuratūra vēstulē arī atsaucas uz Krimināllikuma 46.pantu, kurā noteikti sodu mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. 47.panta pirmās daļas piektajā punktā par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams arī tas, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē”.

Acīmredzot, ja sievietes iesaistās kopīgā alkohola lietošanā vai izaicinoši uzvedas, tad to prokuratūra interpretē kā prettiesisku vai amorālu uzvedību, un tas var mīkstināt sodu apsūdzētajam, secina centra „Marta” pārstāve.

Gātere uzsver, ka tas ir pretrunā ar virkni starptautisku dokumentu: „Un šoreiz vērsāmies ar atklātu vēstuli pie ģenerālprokurora, norādot viņam uz virkni starptautisko tiesību aktu un arī uz sekām, pie kādām var novest šādu augstu amatpersonu izteikumi: ka tas nevar samazināt izvarošanu skaitu, ka tas tieši otrādi - var iedrošināt vīriešus un radīt nesodāmības sajūtu, un tajā pašā laikā atturēt sievietes no ziņošanas.”

Cietusī izvarošanā nekad nav vainīga

Centrs "Marta" arī uzsver - pati izvarotā sieviete nekad nevar būt vainīga.

„Nav attaisnojoša iemesla, lai kādu izvarotu," saka centra "Marta" valdes locekle Iluta Lāce.

Lai arī cik sieviete daudz būtu lietojusi alkoholu, lai arī cik īsi svārki viņai nebūtu - viņa vienalga jebkurā brīdī var teikt nē, un vīrietim tas ir jārespektē, saka Lāce.

Tāpēc „Martas” centrs arī aicināja Kalnmeieru izvērtēt šos izteikumus, atsaukt tos un atvainoties par sievietes diskriminēšanu. Taču pagaidām reakcijas nav. Arī Latvijas Radio neizdevās iegūt Kalnmeiera viedokli. Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga vien norādīja, ka joprojām tiek vērtēta saņemtā sūdzība. Tāpēc pagaidām no plašiem komentāriem un skaidrojumiem Ģenerālprokuratūra atturoties.

Arī tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionlā apvienība) daudz komentēt nevēlas: „Nu es negribētu pirmkārt komentēt savu kolēģu institūcijas izteikumus par vienu vai otru lietu, nezinot pie kādiem apstākļiem, kādā kontekstā īsti tas bijis pausts. Tas, ko es varu teikt, ka katra cilvēka veselība, dzīvība, morālās vērtības ir tik svarīgas, lai par tām iestātos, lai tās aizsargātu no jebkāda veida apdraudējumiem. Te jau kompleksi jāskatās, kāda ir vērtību sistēma, kādas ir morāli ētiskās vērtības Latvijas sabiedrībā kopumā.”

Cietušā amorālā rīcība - provocēšana

Ko tad īsti nozīmē Krimināllikumā pieminētā cietušā amorālā rīcība, Latvijas Radio jautāja krimināltiesību ekspertiem, arī Latvijas Universitātes profesorei Valentijai Liholajai.

„Tā nav prettiesiska, tā nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Bet tā nav acīmredzami samērīga, pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības, morāli ētiskos principus. Runa var būt par kādu provocējošu rīcību, par nopietnu kārdināšanu, kas provocē, rada varbūt kādus vilinošus apstākļus vainīgās personas pārliecībai par labu noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, jo tajā brīdī varbūt šis cilvēks uztver šo rīcību kā labvēlīgu," stāsta Liholaja.

Profesore arī uzsver, ka te nav runa par, piemēram, koķetēšanu, bet patiešām provocējošu rīcību.

„Tajā pašā laikā, protams, te nevar būt runa par to, ka meitene vai sieviete kopā ar kādiem jauniem cilvēkiem ir kādā saviesīgā pasākumā, kur tiek lietots alkohols, vai varbūt tas ir apģērbs vai runasveids, vai kas cits. Tas nav tas, ko domājis likumdevējs. Un tajā pašā laikā, lai arī būtu šī provocējošā rīcība, šī kārdināšana.

Bet, ja sieviete, vai tagad cietušais var būt arī vīrietis, pasaka „nē, turpinājuma nebūs”, tad viss, kas notiek pret cilvēka gribu, tas, protams, ir sodāms," saka Liholaja.

Praksē cietušā amorālā rīcība ir retums

Izvērtējot un konstatējot, ka ir bijusi šāda amorāla vai prettiesiska uzvedība, tiesa tad sankcijas robežās lemj par sodu apsūdzētajam. Taču Liholajas rokās vēl neesot nonācis spriedums, kurā tiesa runātu par cietušā amorālu vai prettiesisku rīcību.

Tāpēc profesore pieļauj - tādi spriedumi ir reti: „Jo vienkārši šāda amorāla vai prettiesiska rīcība no cietušā puses netiek konstatēta. Tur ir tīša apzināta vainīgās personas rīcība, tāpēc, ka tā vienkārši grib apmierināt savas tieksmes.”

Arī Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga no sabiedriskās politikas centra "Providus" neesot saskārusies ar to, ka tiesas spriedumos būtu runājušas par cietušā amorālu rīcību. „Mēs nevaram izlasīt Krimināllikumā, ka vainu mīkstinošs apstāklis, par ko ir debates konkrētajā gadījumā, varētu būt tas, ka sievietei, kura tiek izvarota, ir pārāk īsi svārki…” komentē Kronberga, šīs debates saucot par diezgan emocionālām.

Norma par cietušā amorālu rīcību nemaz nav tik viegli piemērojama, jo tad ir jābūt faktiem, norāda eksperte.

„Ja sieviete, piemēram, iet pa ielu īsos svārkos, viņai nav jāapzinās, kādu reakciju kādā tas var izsaukt. Viņai tā ir ērti, viņas tiesības ir aizsargātas, viņa neaizskar neviena tiesības," norāda eksperte.

"Tāpēc nevienam nav tiesības vērsties pret šādu cilvēku. Ja mēs šādā veidā sākam domāt, tad mēs varam nonākt [pie tā], ka jebkuram var būt kāds pamats skriet virsū cilvēkam, kurš šodien, lietainā dienā iet sarkanos gumijas zābakos pa ielu. Jo kādam ir kairinājums no sarkanas krāsās,” saka Kronberga.

Cietušie bieži neziņo par pārdzīvoto

Valsts policijas dati vēsta, ka pērn sākti 52 kriminālprocesi par izvarošanu, 2012.gadā - 60. Taču, visticamāk, cietušo ir vēl vairāk, jo daudzi neziņo sabiedrības nosodošās attieksmes dēļ, stāsta centrā "Marta".

„Tieši runājot par izvarošanu, ir ļoti svarīgi sabiedrībā veidot kopīgu attieksmi, ka tas ir nepieļaujami,” saka centra „Marta” vadītāja Iluta Lāce. Viņa arī norāda, ka Eiropas Savienības pamattiesību aģentūras pētījums, kas iznācis marta sākumā, atklāj ļoti lielu sieviešu skaitu, kas neziņo par piedzīvoto vardarbību. Tie bija 67%.

„Jā, Latvijā neziņo 70%. Es domāju, ka ļoti svarīgi ir arī pieminēt, ka tieši no izvarošanas, no vissmagākās seksuālās vardarbības formas, Eiropas Savienībā cieš katra 20.sieviete.

Tās nav kādas mistiskās sievietes, nē, tās varam būt īstenībā mēs pašas, es, jūs un jūs, kas klausāties,” saka Gātere.

Mudina nebūt vienaldzīgiem

Pēdējos gados ārvalstīs ir uzsāktas vairākas kampaņas, kurās aicina sabiedrību nebūt vienaldzīgai pret seksuālo vardarbību un nenosodīt upuri. Nesen kampaņā ASV politiķi un slaveni aktieri, piemēram, Benisio del Toro un Daniels Kreigs videorullītī stāsta, ka jebkurš seksuāls kontakts bez abu pušu piekrišanas ir izvarošana, krimināls noziegums.

Latvijā šādu plašu kampaņu nav. Un daudziem jauniešiem trūkst informācijas, kā rīkoties šaubīgās situācijās.

Vissvarīgākais, iespējams, būtu jauniem cilvēkiem pasacīt, kurā brīdī ir seksuāla veida rotaļas un kurā brīdī mēs runājam par kriminālu atbildību - to nošķirt.

Tādā veidā mēs varētu vismaz no vienas puses samazināt preventīvi vismaz dažu procentu gadījumu," saka biedrības „Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle.

Nodarbībās skolās, runājot ar jauniešiem par attiecībām un izspēlējot dažādas situācijas, arī, piemēram, pirmo randiņu, „Papardes zieda” jaunieši pamanījuši atšķirības meiteņu un puišu viedokļos, kā tiek uztverti dažādi signāli. „Kurā momentā jau puisis domā - jā, ja jau reiz es teicu, ka es atnākšu ar šokolādi vai ar vēl kaut ko ciemos, tad varētu nozīmēt, ka mums tagad būs seksuālās attiecības. Tas, protams, tā ne visiem puišiem. Tad rodas jautājums, no kurienes viņiem ir šie pieņēmumi, ka tas nozīmē „jā”," norāda Gatis Pavārs no "Papardes zieda".

"Papardes zieds" uzskata, ka tāpēc ir jābūt regulāram, izglītojošam darbam skolās. Piemēram, audzināšanas vai sociālo zinību stundās ar jauniešiem būtu vairāk jārunā par attiecībām. Arī jāstāsta par to, kas notiek ar ķermeni un uztveri, ja tiek lietotas atkarību vielas, un  ka tas ir riska faktors, kas var novest pie nozieguma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti