Drošinātājs

#16 | Tavu draugu Monta

Drošinātājs

#17 | Kad psihologam vajag psihologu (intervija oriģinālvalodā)

#17 | Kad psihologam vajag psihologu

Drošības politikas eksperte: Vācija nav gatava operatīvi vadīt Eiropas drošības jautājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai arī Vācija piekāpusies un paziņojusi, ka "Leopard" tankus uz Ukrainu tomēr sūtīs, ilgstošā minstināšanās, negribēšana piekāpties radījusi jaunu "rīvēšanos" starp ASV un Eiropu. Karš Ukrainā parādījis, ka Vācija nav gatava operatīvi vadīt Eiropas drošības jautājumus, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Nesaskaņu cena – Vācijas prestižs

Pēc vairāku mēnešu minstināšanās un vairākiem mulsinošiem paziņojumiem, ka tanki sūtīti netiks, nu jau oficiāli Vācija apstiprinājusi, ka uz Ukrainu sūtīs vismaz 14 "Leopard" tankus, turklāt neliks šķēršļus ceļā to darīt arī citām valstīm. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Tika bilsti asi vārdi starp [Vācijas] kanclera padomniekiem un ASV aizsardzības ministra palīgiem, un vairākas dienas ir bijušas tādas, kurās bija sajūta, ka Vācija tiek uzskatīta par vismazāk uzticamo sabiedroto un partneri te Vašingtonā. Tā bija tāda vilšanās un nepacietība līdz ar Vācijas kārtējo laika tērēšanu, bet tagad atkal kaut kas sāk kustēties, un izskatās, ka arī no ASV puses būs "Abrams" tanki," norādīja Bērziņa. 

Lai gan iepriekš tika apspriests, ka ASV nav īsti izdevīgi Ukrainai sūtīt "Abrams" tankus, jo tie izmanto aviācijas degvielu, un šajā ziņā "Leopard" tanki ir piemērotāki, šobrīd izskatās, ka beidzot būs pienācis solītais tanku vilnis Ukrainai, un tankus sūtīs visi – gan ASV, gan Vācija, gan Polija, Dānija, Spānija un citas valstis. 

"Bet šīs nesaskaņas, tām, protams, ir arī cena. Tas, ka Vācija negribēja piekāpties vai parādīt priekšzīmi pārējām Eiropas valstīm, normāli sarunāt kaut ko, kas ir loģisks, ar Ameriku, tas liecina, ka attiecībās starp Eiropu un ASV viss nav perfekti, ka nepārtraukti ir rīvēšanās. Un pie tā vainīga daudzkārt ir tieši Vācija," vērtēja Bērziņa.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs pie tanka
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pie tanka

"Vai Vācija saprot to, ka tai prestižs gan Eiropā, gan ASV krītas, ka tomēr, ja tu neesi uzticams partneris, tam ir cena? Vai Vācija nezaudē iespēju būt vadošā valsts Eiropā? Man liekas, ka drošības jautājumos tas jau sen ir pagājis.

Šis karš ir parādījis to, ka Vācija nav gatava operatīvi vadīt Eiropas drošības jautājumus," viņa secināja. 

Drošības politikas eksperte sprieda, ka Vācijas tautai ir pēdējais laiks mainīt savu domāšanu un pieņemt, ka, ja vēlies dzīvot pasaulē, kurā valda miers, bet arī cilvēktiesības, ir nepieciešams dot savu artavu, ieguldīt un piedalīties konfliktu risināšanā. 

"Sliktais jau nebeigs uzbrukt tikai tāpēc, ka tev nepatīk, ka viņš uzbrūk, un tu uzskati, ka tas ir netaisnīgi. Ar to vien nepietiek. Lielai daļai no Vācijas sabiedrības ir uzskats, ka, ja Vācija nepiedalīsies, kara nebūs. Varbūt 40. gados, pirms gandrīz 100 gadiem, Eiropas vēsture būtu citādāk izvērtusies, ja Vācija nebūtu iebrukusi kaimiņvalstīs, bet Krievija tādu mācību vēl nav dabūjusi, un kamēr visiem tādas saprašanas nav, karā ir jāpiedalās. Šo ļoti lēnām Vācijas tautā cilvēki izprot," vērtēja Bērziņa. 

Latvijai nav jālec pakaļ Igaunijai

Sabiedrību pagājušajā nedēļā pārsteidza Igaunija, kad tā nāca klajā ar paziņojumu ziedot Ukrainai rekordlielu militārās palīdzības kravu, tostarp atdot visas savas haubices. Tas radījis diskusiju, vai arī Latvijai nav jāsper līdzīgi soļi. 

"Pirmkārt, ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka Baltijas valstis ir ārkārtīgi daudz devušas un atbalstījušas Ukrainu. Tas ir burvīgi, un tā arī ir jāturpina, bet nav jāskatās uz kaimiņvalsti un jāsaka, ka viņi darīja tā, tāpēc mums arī ir tieši tas pats jādara," uzsvēra Bērziņa. 

"Katrai valstij ir savas spējas un savas vajadzības. Latvijas valdībai ir atbildība nodrošināt Latvijas aizsardzību, drošību, un tāpēc Latvijai pašai ir jānosaka, ko tā var un ko nevar dot konkrētajā minūtē.

Igaunija ir cita valsts ar citu situāciju. Primāri ir jāpasargā Latvija un jānodrošina Latvijas drošība. Nevajag tā skatīties – viņi deva trīs, tāpēc mums jādod trīs no kaut kā," viņa skaidroja. 

Ukraina ir jāatbalsta, cik vien var, bet savu iespēju robežās, secināja eksperte. Karš jau tagad ir mainījis Rietumu viedokli par Baltijas valstīm un Poliju, atzīstot valstu spējas operatīvi palīdzēt, un šajā jautājumā skaitļi vairs nav tik būtiski. 

"Baltija tiek ļoti slavēta, bet tur nav noteicošais, [tiek sūtītas] haubices vai ne haubices, tur ir svarīga visa pieeja un visas sabiedrības vēlme atbalstīt Ukrainu. Tas tiek ārkārtīgi novērtēts, un līdz ar to ceļas Baltijas profils starptautiskajā skatuvē, un tas ir ļoti, ļoti labi," uzsvēra Bērziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti