Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Liela daļa pašvaldību un bērnu vecāku iebilst iecerei likvidēt skolēnu pārvadājumus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Topošā Rīgas koncertzāle - izdevīga partnerība vai viduvējs kompromiss?

Deputātu iecerēm šogad varētu tērēt krietni vairāk naudas nekā iepriekš

Deputātu iecerēm šogad varētu tērēt krietni vairāk naudas nekā iepriekš

Kad steidzami jāpalielina budžets valsts aizsardzībai, jāfinansē skolotāju atalgojuma reforma un jāmeklē nauda veselības aprūpei, deputāti iecerējuši 26 miljonus eiro atvēlēt pašu izraudzītiem projektiem. Nauda tiks sporta objektiem reģionos, baznīcām, kā arī kultūrai. Deputāti gan neaizmirst arī par savām pilsētām, aicinot piešķirt valsts naudu skolu inventāram un bērnu laukumiem.

Naudu piešķir sportam un vides izglītībai

Pagājušajā nedēļā deputātu iesniegtos priekšlikumus budžetam skatīja valdība. To bija vairāk nekā 400, kas kopā valstij izmaksātu 180 miljonus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) valdības sēdē smaidot noteica, ka ir stingra finanšu ministre, tādēļ aicina tos visus noraidīt. Taču "Vienotību" pārstāvošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vairākus deputātu priekšlikumus tomēr lūdza atbalstīt.

"Nacionālajā sporta padomē mēs esam lēmuši vairākus jautājumus par sporta infrastruktūras attīstību. Man, šķiet, izanalizējot deputātu priekšlikumus, to ir bijis sporta jomā diezgan daudz," sacīja Šadurskis.

Viņš aicināja piešķirt pusotru miljonu eiro olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstībai, tikpat slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā, vēl 1 100 000 eiro J.Daliņa stadiona rekonstrukcijai ''Vienotības'' vadītajā Valmieras pašvaldībā, 600 000 eiro Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecībai, tikpat arī Madonas biatlona un slēpošanas sporta bāzei un 300 000 eiro Bauskas peldbaseina būvniecībai. Tāpat ministrs aicināja kolēģus piešķirt gandrīz 900 000 eiro jauna Vides izglītības centra izveidei atkritumu apsaimniekotāja SIA „ZAOO” poligonā Daibē.

"Vides izglītība ir ārkārtīgi būtisks aspekts. Ja mēs šodien domājam par jauniešu pievēršanos STEM [dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas]
jomām, un mums ir ļoti labas iestrādes, piemēram, zinātnes un tehnoloģiju popularizācijas centrā "ZINOO", tad es redzētu izteiktu nepieciešamību arī vides izglītībā, kas ir mūsdienu ļoti būtiska problēma," sacīja izglītības un zinātnes ministrs.

Lai gan Reizniece-Ozola sēdē brīdināja, ka tēriņi varētu strauji augt, jo deputāti noteikti gribēs atbalstīt vēl vairākus projektus, pēc nelielas nopūtas premjers Māris Kučinskis (ZZS) priekšlikumus atbalstīja.

"Jā, mēs, protams, nezinām, kā mēs vēl iziesim Saeimu cauri... Nu ko, Šadurska kungs, atbalstām," piekrita valdības vadītājs.

 

Lembergs: Nauda nenonāks Ventspils domes budžetā

Ministri atbalstīja 11 priekšlikumus kopumā deviņu miljonu eiro apmērā, no kuriem aptuveni četri miljoni nonāks projektiem Ventspils pusē. Papildu jau pieminētajam pusotram miljonam eiro Ventspils Olimpiskajam centram, lemts arī piešķirt pusotru miljonu Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstībai un miljonu Ventspils Radioastronomijas centram. Tas liek jautāt, vai ZZS vadītā valdība izrāda īpašu laipnību pret sava ilggadējā premjera amata kandidāta Aivara Lemberga pārstāvēto pilsētu. Pats no pienākumu pildīšanas atstādinātais pilsētas vadītājs Lembergs to noliedz, uzsverot, ka nauda piešķirta valstij piederošiem objektiem.

"Te nav nekādas īpašas attieksmes pret Ventspili. No šīs naudas neko nesaņem pašvaldība," apgalvo Lembergs.

"Pilnīgi neko. Es jau teicu, Radioastronomijas centrs ir valsts īpašums. Varbūt tas ir šausmīgi slikti, ka atrodas Ventspils novadā, 30 kilometru no Ventspils, bet ar to ir rīdziniekiem jāsamierinās. Neko darīt. Es koalīcijas sarunās par budžetu neesmu piedalījies. Ja arī būtu piedalījies, es ar lepnumu to varētu pateikt," norādīja Lembergs.

Tikmēr valdības atbalstītā Vides izglītības centra ideja nākusi no Vidzemes pašvaldībām, kam kopīgi pieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA „ZAOO”.

Kā stāsta viens no projekta virzītājiem Latvijas Zemnieku savienību pārstāvošais Pārgaujas novada mērs Hardijs Vents, atvēlētie 900 000 eiro nemaz nav tik liela summa, ņemot vērā, ka vides jautājumos paredzēts izglītot daudz cilvēku. "Uz kopējo iedzīvotāju skaitu un uz izglītojamo skaitu, kuru mēs esam paredzējuši šeit tā kā apmācīt, tas nebūt nav liels cipars. Ja mēs ņemam, ka 28 pašvaldību dibinājumus SIA „ZAOO” aptver apmēram ap 200 000 iedzīvotāju, es domāju, ka tas ieguvums būs mums visiem kopumā," bilda Vents.

Tēriņi deputātu projektiem aug

To, cik lielu summu partijas vienojušās atvēlēt dažādām deputātu iecerēm galīgajā budžeta lasījumā 23. novembrī, politiķi izvairās atklāt.

Neoficiāli Latvijas Radio zināms, ka arī šogad katram koalīcijas deputātam bijusi iespēja 20 000 eiro valsts naudas novirzīt kādam paša izvēlētam projektam, savukārt kopumā deputāti varētu saviem priekšlikumiem atvēlēt pat 26 miljonus eiro, ieskaitot vienu miljonu opozīcijas priekšlikumiem.

Naudu projektiem pārsvarā plānots ņemt no budžeta sadaļas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Pirmajā lasījumā šajā programmā atstāti gandrīz 56 miljoni eiro – ievērojami vairāk nekā pērn, kad valdības izstrādātajā budžetā tika pietaupīti 42 miljoni eiro.

Pēdējo gadu prakse rāda, ka galīgajā lasījumā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem deputāti lemj atstāt nedaudz virs 30 miljoniem eiro. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs ZZS pārstāvis Edgars Putra atzīst, ka arī šogad varētu pietaupīt šādu summu, kas aptuveni 26 miljonus ļautu atvēlēt deputātu priekšlikumiem. Vairāk tērēt gan nedrīkstētu, jo jābūt gataviem dažādām neparedzamām situācijām, turpina Putra.

"30 miljoni - tas nav daudz. Mūsu vajadzības vienmēr būs vairāk nekā mūsu iespējas. Tas ir jāapzinās. Mēs esam salīdzinoši maza, atvērta ekonomika, un mēs reaģējam diezgan uz ārējiem tirgiem. Labi, mums šobrīd silda iekšējais patēriņš ekonomiku, mēs arī neaugam tik strauji, bet jebkurā gadījumā ārējie faktori mūs ietekmē diezgan krasi," sacīja Putra.

Pērn starp budžeta lasījumiem summa neparedzētiem gadījumiem pēc deputātu priekšlikumu atbalstīšanas samazinājās par aptuveni 9 miljoniem eiro, taču pirms diviem gadiem – par divarpus miljoniem. Tātad šogad summa deputātu iecerēm varētu būt ievērojami lielāka. Neoficiāli to atzīst arī paši politiķi.

Reizniece-Ozola gan noliedz, ka valdība speciāli atstājusi tik lielu summu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai deputāti varētu krāšņāk izpausties ar priekšlikumiem budžetam.

"Es no savas puses piedāvāju līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kas, manuprāt, būtu optimāli, ņemot vērā, ka nākamgad mēs plānojam diezgan pozitīvu ekonomikas izaugsmi. Bet tā tomēr ir atkarīga no daudziem ārējiem apstākļiem. Situācija mainās gan Eiropā, gan pasaulē. Ir svarīgi nodrošināt tādu tauku kārtiņu jeb drošības spilvenu neparedzētos brīžos vai situācijās," mudina Reizeniece-Ozola.

Deputātiem jau savi plāni

Tomēr nav noslēpums, ka deputāti uz valdības atstāto maciņu neparedzētiem gadījumiem skatās ar cerību pilnām acīm.

"Vienotības", ZZS un Nacionālās apvienības Saeimas frakciju vadītāji kopīgi parakstījuši vairākus naudas ziņā apjomīgus priekšlikumus.

Starp lielākajiem projektiem ir Saeimas ēkai blakus esošās Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles restaurācija, kam iecerēti 700 000 eiro. Doma baznīcas ērģeļu atjaunošanai plānots piešķirt 350 000 eiro, savukārt 300 000 eiro deputāti iecerējuši piešķirt filmai "Nameja gredzens", kuru plānots pabeigt līdz valsts simt gadu jubilejai 2018. gadā - tāpat kā pērn deputātu labvēlību guvušo filmu "Dvēseļu putenis". Līdz simtās gadadienas svinībām paredzēts arī pabeigt Likteņdārza iekārtošanu, kam deputāti ierēķinājuši 520 000 eiro. Pusmiljonu plānots piešķirt arī Aglonas Dievmātes starptautiskā sanktuārija laukuma renovācijai, cerībā 2018. gadā vizītē sagaidīt Romas katoļu pāvestu. Vizīte gan nav apstiprināta.

Partiju prioritātes lielajiem projektiem iezīmējas skaidri - sports, kultūra un reliģija.

Nacionālā apvienība (NA) tikmēr iecerējusi lielas summas novirzīt ģimeņu atbalstam. Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija jau atbalstījusi Imanta Parādnieka (NA) priekšlikumu pilnveidot vecāku pabalstu izmaksu kārtību, ļaujot pabalstu saņemt arī tām mātēm, kas pirmsdzemdību vai pēcdzemdību periodā pārtraukušas darba attiecības. Tas valstij izmaksās 156 000 eiro. Gandrīz 200 000 eiro „nacionāļi” arī iecerējuši piešķirt Latvijas brīvās cīņas sporta klubam.

"Mēs gribētu atbalstīt dažādus sporta veidus, un dažādi sporta veidi tiek atbalstīti. Tas, protams, vienmēr ir izvēles jautājums. Kas ir spējis sevi apliecināt, kas spēj ieguldīt jau savus līdzekļus un parādīt rezultātu, kur valstij ir iespējams panākt rezultātu, ieguldot relatīvi mazāk līdzekļus. Šis bija konkrēts piemērs, kur sporta entuziasti ir radījuši jau 80% faktiski no projekta, un valstij, mazliet palīdzot pabeigt šo projektu, ir iespējas ātri gūt rezultātu," norāda partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA).

Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti piedāvā 9500 eiro piešķirt bridža kāršu spēles jauniešu komandām, lai tās spētu piedalīties Eiropas čempionātā. Dzintars neslēpj, ka šis ir Imanta Parādnieka priekšlikums, jo Parādnieks pats ir kaislīgs bridža entuziasts.

"Neredzu nekā negatīva. Tas noteikti labumu dod ne kādam reģionam atsevišķam, ne kādai partijai, bet kustībai kopumā. Es domāju, ka tā summa nav liela un vērtēju šo priekšlikumu pozitīvi," saka Dzintars.

ZZS deputāti tikmēr rakstījuši priekšlikumus dažādu pašvaldību projektu atbalstam. Klasisks piemērs ir dažus tūkstošus novirzīt kādai skolai tāfeles iegādei vai pašvaldībai parku labiekārtošanai, un šādu priekšlikumu netrūkst arī šogad.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis stāsta, ka partija nešķirojot pašvaldības pēc tā, vai naudas lūgums nācis no ZZS vadītas pašvaldības.

"Vienmēr pastāvēs šis jautājums. Viņš būs vienmēr būtisks – kāpēc šiem dot un citiem nedot. Es vismaz redzu to papildloku, kas ir Zaļo un zemnieku savienībai," apgalvo Brigmanis. "Zaļo un zemnieku savienība ir pārstāvēta faktiski visās, vairāk vai mazāk 100 pašvaldībās. Līdz ar to mēs īpaši nesijājam, kurai pašvaldībai dot vai nedot. Mēs faktiski skatāmies pēc lietderības un pēc pavadošās vēstules, kurā tomēr ir uzrādīts, cik viņi paši ir gatavi tādu lietu atbalstīt un cik viņiem ir nepieciešams papildus," stāsta ZZS vadītājs.

Pārmet nesaimnieciskumu un neētiskumu

Deputātu kvotu sistēmai ir arī kritiķi.

Pret šādu budžeta plānošanu ik gadu iebilst Valsts kontrole, norādot, ka deputāti, atsaucoties uz atsevišķiem lūgumiem pēc valsts naudas, neizvērtē, vai citur tā nav vairāk vajadzīga.

"Tas, kas nepatīk jeb neapmierina Valsts kontroli šajā procesā, ir tas, ka pietrūkst šī horizontālā izvērtējuma. Pie tam tāda caurspīdīga un skaidra izvērtējuma, kāpēc tieši šis projekts vai tieši šis celiņš vienā vai otrā pašvaldībā, jo pilnīgi iespējams, ka kādā citā vietā šim mērķim ir daudz lielāka nozīmē," norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Arī koalīcijas partijās ne visi deputāti pieņem deputātu kvotas. "Vienotības" deputāte Ilze Viņķele stāsta, ka viņa un vairāki frakcijas biedri no tām ir atteikušies. "Arī kolēģi Judins, Dālderis un Čigāne, mēs šādu pieeju neatbalstām, mēs esam aicinājuši šādu praksi pārtraukt, bet tas nav diemžēl līdz šim sekmējies," saka Viņķele.

Viņa uzsver, ka kvotu kārtība dod priekšroku uz valsts naudu deputātiem pietuvinātām pašvaldībām, kas ir nepieņemami. Viņa gan nenoliedz, ka deputāti naudu dod arī vajadzīgiem mērķiem.

"Tur, protams, ir arī patiešām labas lietas, bet atkal, šajā gadījumā stilam ir nozīme. Ja mēs taisām vienu paralēlu procesu vispārējiem nosacījumiem un šajā paralēlajā procesā visiem nav vienādas iespējas piedalīties, nu tad tas nodara vairāk ļauna nekā laba," saka Viņķele.

"Vienotības" valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs stāsta, ka pirms nākamā budžeta plānošanas procesa "Vienotība" varētu koalīcijas partijas mēģināt pārliecināt atteikties no kvotu sistēmas.

Tomēr Piebalgs atzīst, ka arī pašā "Vienotībā" domas par deputātu kvotām ir atšķirīgas. Ir gan kritizētāji, gan aizstāvji. "Man šķiet, ka tas nav vajadzīgs.

Manā skatījumā, ja ir uzticība valdībai, tad arī valdībai jārealizē šī politika un šīs politikas ietvaros kaut kādi projekti," norāda Piebalgs. "Atsevišķi izrauti projekti no konteksta, manā skatījumā, nav pareiza metodoloģija, bet "Vienotība" ir šajā valdībā, un mēs esam ieinteresēti valdības stabilitātē. Es arī neredzu, ka mans viedoklis ir vienīgais pareizais. Mēs frakcijā diskutējām par šo metodiku. Daži partijas biedri palika pilnīgi nepārliecināmi, ka šī metode ir nepareiza, un viņi arī paziņojuši, ka viņi nebalsos par daudziem priekšlikumiem, bet lielākā daļa frakcijas piekrita šai metodoloģijai un strādās atbilstoši tā, kā koalīcijas partijai vajag," atzīmēja Piebalgs.

Latvijā kā parlamentārā republikā Saeimai ir galavārds daudzos jautājumos, arī valsts naudas sadalē. Tas deputātiem dod tiesības iesaistīties budžeta veidošanā un nekļūt par balsošanas mašīnu valdības izstrādātajam budžeta projektam. Tomēr jautājums ir par apmēru un lietderību – vai deputātu vairāk nekā 20 miljonus vērtie projekti ir valstij vajadzīgāki nekā, piemēram, visas iepriekš valdībā noraidītās ministriju jaunās iniciatīvas.

8 komentāri
pensionārs
....aunus pērk un atļauts tikaj valdošiem,opozīcijaj nē . Kad šo krāpšanu aizliegs un kas ?
veletājs
Vaj tas nav ārprāts , tā tak legāla vēlētāju pirkšana bet Zaķi pa piecīti tiesā ! Paši arzīst ,ka nav pareizi bet NEVIENS NEVIENS neatsakās . Nost žuļniecību !
FUJ
VAJ NAV "ŠAUSMOŅU VALSTS?!
Bijušais
LAI TIK ZAĻIE RULLĒ, KAD PIE VARAS NĀKS SARKANIE NE TĀ VIEN KAUKSIET...
Latviets
Pirms zemenīte nogatavojas un kļūst sarkana tā ir zaļa! Arī mūsu zaļie ir tie paši sarkanie tikai pagaidām nav pilnībā "nogatavojušies", jo drošības pēc maskējas.
hūgo vācietis
DEPUTĀTI !!! JUMS MĀTES KAUNU NAV MĀC,ĪJUŠAS ? PIRMS JŪS DOMĀJAT PAR SAVIEM VĒDERIEM UN TIEM TŪKSTOŠIEM KURUS GRIBAT SEV ,PADOMĀJIET PAR TIEM 75 LATIEM KURUS BŪTU JĀPIELIEK TIEM VECAJIEM BARIKĀŽU VĪRIEM PIE PENSIJAS !
Seniors
Berniem , pensionariem , daudzbernu gimenem - naudas nav ! Bet , rijigie deputati , teres tadas summas , lai tiktu parveleti ?Saeimas deputati , Ekonomikas ministrija , Latvijas Prezident , un beidzot - Budzeta komisija :: Vai tiesam , Jums ar galvam , viss nav - kartiba ? Beidziet telot - Varenos ! Lieku , loti lielas ceribas , kad sie rauseji un grabeji , vairs netiks ieveleti !!! TAUTA = MOSTIES ! Vai pasi neredziet , ka tikat apzagti , apkrapti , lai 100 - badigas rikles , varetu RIT ???Kauns par Latvijas izzadzejiem . Sadedziet ELLES ugunis !!!
Viedoklis
Deputáti laikam nav dzirdéju'si, kas ir http://extra.credits.lv ja var tá miljonus métát.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti