Kā mainījies «Attīstībai/Par» viedoklis par deputātu kvotām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pagājušonedēļ mediji vēstīja, ka pēc dažu gadu pauzes Saeimas koalīcijas deputāti atgriezušies pie prakses nelielu daļu valsts budžeta naudas sadalīt pēc saviem ieskatiem, piešķirot finansējumu tiem tīkamām nevalstiskajām organizācijām, pieminekļiem, bērnu laukumiņiem un baznīcām. Valsts kontrole norādījusi, ka šī sistēma ir necaurspīdīga, netiek vērtētas budžeta prioritātes un lietderība. Šogad šādi plānots sadalīt ap diviem miljoniem eiro, un dalīšanā iesaistījusies arī "Attīstībai/Par!" frakcija. Atšķirībā no ilgstošo varas partiju kolēģiem tās pārstāvji šo praksi kādreiz aktīvi kritizēja. "Re:Check" atsauca atmiņā viņu iepriekš teikto, kā arī jautāja, kas mainījies.

Kā mainījās «Attīstībai/Par» viedoklis par deputātu kvotām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Tā ir legāla korupcija visaugstākajā valsts līmenī!" Tāda bija pašreizējā "Attīstībai/Par!" deputāta un Saeimas budžeta komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara atbilde uz žurnālistes jautājumu pirms pieciem gadiem "Rīta panorāmā". Tolaik Bondars pārstāvēja Latvijas Reģionu apvienību un bija Saeimas opozīcijā. Viņš toreiz arī publiski pauda, ka koalīcijas prakse sadalīt naudu dažādiem sev tīkamiem projektiem ir šauru grupu balsu pirkšana.

Tagad Bondars skaidroja, ka situācija mainījusies un tās vairs neesot deputātu kvotas:

"Tā atšķirība ir ļoti vienkārša. Agrāk deputātam tika piedāvāta noteikta naudas summa, par kuru varēja atbalstīt projektus, kuri viņiem interesē. Šeit tomēr ir politikas sastāvdaļa."

Viņš uzsvēra, ka tagad naudu dala nevis katrs deputāts atsevišķi, bet koalīcijas partijas atbilstoši to politiskajiem solījumiem.

Par to gan var šaubīties. Bondars pats šogad kopā ar "Jaunās Vienotības" deputātu Aldi Adamoviču bija iesniedzis priekšlikumu piešķirt 955 tūkstošus eiro Stacijas ielas posma atjaunošanai Rēzeknē, kas ir abu deputātu vēlēšanu apgabals, un to darījuši pēc Rēzeknes mēra lūguma. Neilgi pirms šīs Saeimas vēlēšanām, 2018. gada rudenī, Bondars tieši Adamovičam "RīgaTV24" pārmeta šādu naudas dalīšanu, turklāt norādot, ka tā nav vienāda attieksme pret visiem:

“Adamoviča kungs, jums nav kauna, ka tie, kuri ir pie varas, nosēžas pie valsts kases makiem un tīra viņus ārā?

Tā nav godīgi! Tas nozīmē, ka tad, ja tas deputāts nav ievēlēts Saeimā, tad tie cilvēki ir atstāti aizmirstībā?”

Tikpat nosodošs savulaik bija tagadējais "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Juris Pūce. 2016. gadā viņš izteicās, ka deputātu kvotas ir nožēlojama prakse, kas nekavējoties jālikvidē. Viņš arī toreiz pauda, ka šāda sistēma “acīmredzami parāda, ka valdošo partiju politiķi atzīst: “Mūsu veidotā valdība neprot organizēt valsts līdzekļu sadali”"

Tagad Pūces paraksts ir zem priekšlikumiem piešķirt naudu veloceliņam Līvānos, Valkas stadionam, Preiļu un Rēzeknes baznīcām un virknei nevalstisko organizāciju. Pūce norādīja, ka atšķiras naudas apjoms, sakot, ka iepriekš piešķīra ievērojami lielākus līdzekļus.

Visbeidzot, viņš arī parakstījis priekšlikumu piešķirt papildu 80 tūkstošus savas sievas Zaigas Pūces vadītajam Sabiedrības integrācijas fondam brīvprātīgā darba attīstībai. Interešu konfliktu deputāts neredz.

"Brīvprātīgā darba attīstība ir mūsu, tai skaitā apvienības partijas programmas elements, kuru mēs arī atbalstām. Un tas, ka šo programmu realizē valsts institūcija, kuru vada mana sieva, tam nav nekāda interešu konflikta elementa," sacīja Pūce.

KONTEKSTS:

Prakse koalīcijas deputātiem pēc pašu ieskatiem sadalīt biedrībām un projektiem valsts budžeta naudu jau ilgstoši tikusi kritizēta, tomēr arī šoreiz tā dēvētās "deputātu kvotas" budžetā ir paredzētas. Valdība atbalstījusi deputātu priekšlikumus kopumā divu miljonu eiro apmērā. Gala lēmums par priekšlikumiem vēl būs jāpieņem Saeimai.  

Valdība atbalstījusi naudas piešķiršanu ap 40 dažādiem koalīcijas deputātu priekšlikumiem. Starp saņēmējiem ir, piemēram, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, centrs "Marta", Latvijas Politiski represēto apvienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, portāla "telos.lv" dibinātāji "Peripatos", "Papardes zieds", kā arī vairākas reliģiskas organizācijas un pašvaldības. Pārsvarā atbalstīti konkrēti projekti dažu desmitu tūkstošu eiro vērtībā. Kopējā summa – ap diviem miljoniem eiro.

Šāda veida naudas dalīšanu biedrībām un projektiem, ko dēvē arī par "deputātu kvotām", ilgstoši kritizē Valsts kontrole, jo tiek apieta ierastā valsts finansējuma piešķiršanas prakse caur ministrijām.

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina atteikties no "deputātu kvotām".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti