Panorāma

Decembrī varētu sākt vakcinēt bērnus no piecu gadu vecuma

Panorāma

Levits: Valsts pārvalde ir novecojusi

Saeima pieņem 2022. gada valsts budžetu

Saeima atbalsta valsts budžetu 2022. gadam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc piecu dienu darba Saeima otrdien, 23. novembrī, atbalstīja 2022. gada valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus. Par budžeta likumprojektu otrajā galīgajā lasījumā balsoja 52 deputāti, bet pret bija 37 parlamentārieši.

ĪSUMĀ:

Konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardi eiro. Tādējādi budžeta deficīts plānots 1,62 miljardi eiro jeb 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Plānots, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 5%.

Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 7,5 miljardus, bet izdevumi 9,3 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021. gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

Papildu visvairāk veselības aprūpei

Valdības noteiktajām prioritātēm 2022. gadā papildus paredzēti 696,8 miljoni eiro. Dažādām nozaru prioritātēm plānots piešķirt 385 miljonus, vienreizējām investīcijām 270 miljonus, savukārt Covid-19 seku mazināšanai 41 miljonu eiro. 

Vislielāko papildu finansējumu nākamgad saņems veselības nozare – 130,5 miljonus eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonus eiro. 

Nozīmīgu papildu finansējumu 103,3 miljonu eiro apmērā novirzīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm, tai skaitā 70 miljonus eiro pašvaldību aizņēmumu palielinājumam, un 73,7 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijas prioritātēm.

Zemkopības ministrijas (ZM) papildu prioritātēm – algām, meliorācijai, izglītības iestādēm, subsīdijām – nākamgad piešķirs 55 miljonus eiro, Ekonomikas ministrijai – nepilnus 50 miljonus eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – vairāk nekā 40 miljonus eiro, Iekšlietu ministrijai  nepilnus 37 miljonus eiro, Labklājības ministrijai – 34 miljonus eiro, bet Kultūras ministrijai – 30 miljonus eiro. 

Algu pieaugums 2022. gadā gaidāms veselības, izglītības, iekšlietu, kultūras, sociālās aprūpes nozarēs. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro. Iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro, bet sociālās aprūpes centros strādājošo atalgojuma celšanai novirzīs 10 miljonus eiro.

PVN un neapliekamais minimums

Nākamgad paaugstinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī. Šobrīd maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī.

Saistībā ar neapliekamā minimuma celšanu ienākumi pieaugs aptuveni 130 000 pensionāriem.

Skatot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam, deputātiem izvērtās ilgas debates par priekšlikumiem pašvaldībai piešķirt lielāku IIN īpatsvaru, kas pērn tika samazināts.

Samazinājumu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts Viktors Valainis pat nosauca pat par pašvaldību apzagšanu.

Savukārt bijušais reģionālo lietu ministrs, deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par") uzsvēra, ka pašvaldību ienākumi auguši tik un tā, arī samazinot īpatsvaru. Valainis uzsvēra, ka nedrīkst skatīties tikai naudas palielinājumu, jāņem vērā arī inflācija, algu palielināšanās. Viņš norādīja, ka arī pašvaldībām ir jāmaksā algas, kas nozīmē – mazāk naudas paliek investīcijām.

ZZS priekšlikums par IIN īpatsvara maiņu – pašvaldībām novirzīt 80%, bet valsts budžetam – 20% IIN ieņēmumu – Saeimas vairākuma atbalstu neguva. Patlaban pašvaldību budžetam novirza 75% IIN ieņēmumu. 

Grāmatām un preses izdevumiem tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no pašreizējiem 12% līdz 5%. PVN samazināto 5% likmi no 2022. gada 1. janvāra piemēros grāmatām un periodikas izdevumiem iespieddarba formā un visos elektroniska izdevuma formātos – datu nesējos, lejupielādējot un tiešsaistes režīmā. Tāpat samazināto likmi piemēros abonentmaksām. Tādējādi mazāka nodokļa likme nekā līdz šim būs e-grāmatām, periodikas e-izdevumiem, ziņu portāliem un to publikācijām.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Avots: Finanšu ministrija

Vēl no 2022. gada darba devēji varēs segt darbinieku medicīnas un ārstniecības izdevumus, par šiem izdevumiem nemaksājot IIN un sociālās iemaksas. Tiesa, šādu atvieglojumu varēs izmantot uzņēmumi, kam ir noslēgti līgumi ar arodbiedrībām un kam nav nodokļu parādu, iepriekš skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Savukārt no 2022. gada aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu ("A lapa") apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu ("B lapa"), ko apmaksās valsts. Tādējādi slimības lapu apmaksāšanā valsts no darba devēju pleciem noņems vienu dienu.

Finanšu ministrijā (FM) norādīja, ka nākamgad nodokļu ieņēmumus ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā, tostarp lielāks dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, lielāks akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem.

Opozīcija iebilst pret "deputātu kvotām"

Opozīcijā  esošo deputātu priekšlikumus Saeimas vairākums pamatā noraidīja. Virkni priekšlikumu iesniedza pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems, kurš cita starpā piedāvāja mazināt budžeta deficītu, atņemot vai samazinot piešķiramo finansējumu citam, piemēram, autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, meliorācijai, Fiskālās disciplīnas padomei, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Valsts kontrolei, Satversmes tiesai utt.

Opozīcijas deputātu kritiku izpelnījās virkne priekšlikumu, kam finansējums paredzēts "deputātu kvotās", apejot ierasto valsts finansējuma piešķiršanas praksi caur ministrijām. Piemēram, 30 000 eiro atvēlēšanai Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, 10 000 eiro – Latviešu virsnieku apvienībai simtgades pasākumu organizēšanai, 

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka balsojums nav par to, vai palīdzēt vai nepalīdzēt Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Latviešu virsnieku apvienībai, bet gan par principu un metodi, kā to darīt.

"Kāpēc šāda veida atbalsts netiek sniegts caur Aizsardzības ministriju?" uz ierasto budžeta līdzekļu sadales kārtības trūkumu norādīja deputāts. 

Tikmēr pozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans skaidroja: "Budžeta izstrādes process ir ļoti komplicēts. Tiek veiktas dažādas korekcijas, kad jau budžets ir nodots Saeimai." 

Vairākos gadījumos par "deputātu kvotu" priekšlikumiem balsoja arī daļa opozīcijas. Piemēram, plašs atbalsts bija 20 000 eiro piešķiršanai biedrībai "Latvijas mazpulki", lai popularizētu lauksaimniecības izglītību.

"Diemžēl jāatzīst, ka Zemkopības ministrijai iepriekšējos budžeta veidošanas posmos nav izdevies panākt atbalstu tieši šim mērķim. Tāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu. Ļoti ceram uz deputātu atbalstu tagad," sacīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).

Lielākā daļa opozīcijas piekrita arī 100 000 eiro iedalīšanai Vilhelma Purvīša muzejam, vienlaikus pārmetot, ka finansējums piešķirts "deputātu kvotu" veidā, nevis caur Kultūras ministriju.

Savukārt, iespējams, asākās debates bija par finansējuma palielināšanu mediķiem.

"Jūs mums piedāvājat budžetu ar izdevumu daļu vairāk nekā 12 miljardu eiro, un vienlaicīgi mums slimnīcas aicina brīvprātīgos palīgā," sacīja Dombrovskis. Valainis piebilda: "Veselības joma nav šī budžeta prioritāte, jūs izmisīgi mēģiniet to pasniegt kā prioritāti..."

Opozīcijas deputāti piedāvāja dažādus finanšu avotus mediķu algām, piemēram, partijas "Republika" pārstāvji rosināja samazināt līdzekļus bruņotajiem spēkiem. Nevienu no šiem priekšlikumiem vairākums neatbalstīja.

Noslēguma runā premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka budžetā paredzēti lieli līdzekļi attīstībai, un vienlaikus turpināsies darbaspēka nodokļu samazināšana. "Viņš ir vērsts tieši uz šo kopējo labklājības celšanu, es atgādināšu, uz trim lieliem balstiem – valsts konkurētspējas palielināšanu, uz valsts pakalpojumu pieejamību un kvalitātes stiprināšanu un uz mūsu nacionālās identitātes stiprināšanas balstiem," teica Ministru prezidents.

Kariņš pateicās deputātiem par debatēm, taču saņēma atbildi no opozīcijas, ka dialoga patiesībā nav bijis. Debatēs piecu dienu garumā runāja gandrīz tikai opozīcijas deputāti, taču atbildes uz jautājumiem bijušas reti. Koalīcijas deputāti budžeta debatēs piedalījās reti, pārsvarā tikai aizstāvot savus priekšlikumus.

"Jums bija jābūt gataviem aizstāvēt savas valdības pozīciju, šo budžeta projektu. Jūs izvēlējāties to nedarīt, radot iespaidu, ka šis budžets ir nokritis no Marsa," norādīja Vjačeslavs Dombrovskis.

Bet Valainis izteicās: "Un šī ignorance, kas bija no valdības un koalīcijas šajā pieņemšanas procesā, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es nevarēšu atbalstīt šo budžetu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti