Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Deputāta iesniegtie likuma grozījumi sadusmo finanšu izlūkdienestu

Deputāta piedāvātie likuma grozījumi sadusmo Finanšu izlūkošanas dienestu

Grūtāk, nekā bija plānots, cauri Saeimai virzās grozījumi netīrās naudas apkarošanas likumā. Atbildīgā komisija pēdējās nedēļās ar brīžiem sakāpinātām emocijām skatījusi deputāta Gata Eglīša (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) sagatavotos priekšlikumus, kas izsaukuši lielu pretestību no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), vēsta LTV raidījums “De facto”.

FID priekšniece Ilze Znotiņa vēstulē deputātiem uzsvērusi, ka Eglīša priekšlikumi var ietekmēt viņas vadītās iestādes neatkarību un apdraud Latvijas apņemšanos novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu iepludināšanu finanšu sistēmā.  

Attālinātajās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs starp Znotiņu un Eglīti izcēlās arī asa vārdu apmaiņa. 

“Ļoti būtiski ir uzsvērt, ka šie priekšlikumi no sistēmas viedokļa ir pietiekami absurdi un tikpat nekvalitatīvi kā iepriekšējais, kurā pat priekšlikuma autors nav sapratis, ko viņš piedāvā,” vienā no komisijas sēdēm par Eglīša priekšlikumiem sacīja Znotiņa. Nākamajā sēdē viņa pieļāva, ka deputāta piedāvātās izmaiņas ir saistītas ar “ABLV [bankas] kreditoru vai pašas ABLV aizsardzību.” 

“Ko es varu teikt. Pirmkārt, aizrādījums par to, ka viņa [Znotiņa] mani apvaino par vienas bankas pārstāvēšanu. Tas ir aizvainojums. Lūdzu parādīt, pierādīt publiski, kur es esmu kaut ko tādu teicis,” uz FID priekšnieces teikto sēdē reaģēja deputāts. 

Aizstāvot savus grozījumus, deputāts pauda, ka pašreiz FID “kā tādi kovboji uzvedas”, jo neesot pietiekama uzraudzība pār dienesta rīkojumiem un termiņiem. Deputāts arī pieskārās Znotiņas lielajam atalgojumam, piebilstot, ka “vajadzētu arī bišķiņ sākt strādāt”.

Deputāts Eglītis pavisam sagatavojis vairāk nekā 20 priekšlikumus. Tie, kas izsauca asāko finanšu izlūkdienesta pretreakciju, paredzēja likt FID ātrāk reģistrēt un izvērtēt no bankām saņemtos ziņojumus par aizdomīgu naudu.

Piemēram, rīkojumu izdošanu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu samazināt no līdzšinējām 40 dienām uz piecām dienām.

Znotiņa gan komisijā, gan intervijā “De facto” skaidroja, ka tik īsā laikā nebūtu iespējams iegūt un apstrādāt informāciju, tajā skaitā no ārvalstīm, ko vēlāk izmantot izmeklēšanā un, ja nepieciešams, tiesā.

“Tas būtu kā izplēst no biezas grāmatas trīs lapas un domāt, ka tādā veidā mēs paātrinām procesu, lai izlasītu grāmatu, bet patiesībā mēs, kad esam izplēsuši lapas, mēs vairs neko nesaprotam, ko mums vajadzētu lasīt grāmatas otrajā daļā,” sacīja Znotiņa. 

Pēc viņas teikā, vidēji nepieciešamas 35 dienas, lai saņemtu informāciju no FID starptautiskajiem partneriem. 

Deputāts Eglītis, kurš Saeimā vada finanšu sektora uzraudzības apakškomisiju, uzskata, ka Latvijā pēc finanšu sektora kapitālā remonta prasības banku klientiem daudzviet ir pārspīlētas. Uz jautājumu, vai pats izdomājis piedāvātās izmaiņas, politiķis atbild, ka konsultējies ar vairākiem vārdā nesauktiem juristiem, bet pantu redakcijas palīdzējis gatavot viņa palīgs. Deputāts noliedz, ka priekšlikumi tapuši kādas bankas interesēs.  

“Tās ir muļķības. Es cīnos par to, lai mums būtu saprātīga likumdošana, lai mums būtu viegli, ērti, saprotami veikt uzņēmējdarbību Latvijā. Lai mums nav šis ārprāts, kas ir izveidojies ar šiem pārspīlējumiem,” sacīja Eglītis.

Vienā no komisijas sēdēm Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs pārmeta komisijas priekšsēdētājam Eglīša partijas biedram Jurim Rancānam (JKP), ka Eglīša priekšlikumiem komisija veltot pārāk daudz uzmanības: “Es gribētu noņemt šito komisijas darba mēģinājumu dabūt cauri pēc iespējas vairāk Gata Eglīša priekšlikumus, lai Gatis Eglītis labāk izskatītos un justos.”

Rancāns šim secinājumam nepiekrita, norādot, ka daudz priekšlikumu sagatavojis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Tomēr no daudziem priekšlikumiem komisijas sēdēs deputāts Eglītis tomēr pats atteicās, saskaroties ar iebildēm ne tikai no FID, bet arī citām iestādēm. 

“Ko es gribētu uzsvērt – tajā brīdī, kad FID sagatavoja ļoti uzskatāmu, ļoti skaidri pārskatāmu prezentāciju, kā viens vai otrs priekšlikums ietekmē kopējo sistēmu, visi jautājumi uzreiz bija noņemti. Un arī Eglīša kungs atsauca savus priekšlikumus. Uzreiz bija skaidrs, ka tur apakšā nav kaut kāda ļaunprātīga speciāla lobēšana,” intervijā “De Facto” sacīja Rancāns. 

Pēc vairāku deputātu, tostarp Eglīša, iniciatīvas no likumprojekta gan svītrota likuma norma, kas turpmāk prasītu patiesajiem labuma guvējiem nevainojamu reputāciju tajās jomās, uz ko likums attiecas. Latvija grasījās būtiski paplašināt starptautiskās prasības.

Tagad Finanšu ministrija kā kompromisu piedāvā pašu minimumu, ierobežojot tikai sodītas personas.

“Pēc būtības nevis tiek vērtēta reputācija, kas izraisīja diezgan asas diskusijas, bet tieši šis viens elements – sodāmība. Vai patiesais labuma guvējs ir sodīts konkrētās jomās. Tā nav izraisīta avārija. Tās ir konkrētas jomas – tautsaimniecība, korupcija un tādas lietas. Un sodāmība nav dzēsta,” skaidro ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa. 

Saeimā izvērtās arī debates par to, vai personu loks, kam turpmāk būs jāpilda likuma normas, nav padarīts pārāk plašs, tādējādi radot uzņēmējdarbībai lieku administratīvu slogu. Ministrijā uzsver, ka šajā ziņā ne Eiropas Savienības direktīva, bet FATF rekomendācijas lielu elastību nepieļauj. Taču likuma autori esot centušies padarīt prasības ne tik smagnējas tajās jomās, kur noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks nav tik augsts. 

“Kas mainīsies? Mēs ceram, ka gala rezultātā tie, kam nevajadzētu būt zem likuma regulējuma, ka viņi tur arī nebūtu. Grāmatvedim, kurš apkalpo vienu firmu, lai viņam nebūtu šīs birokrātiskās prasības. Ziņošanas pienākums tajos gadījumos, kad konkrētais darījums atbilst aizdomīga darījuma pazīmēm, bez šaubām paliktu,” sacīja Rancāns.

Ņemot vērā plašo rezonansi, deputāti nolēmuši likumu nedzīt cauri steidzamības kārtā, kā sākumā bija plānots.

Tāpēc par izmaiņām būs vēl jābalso otrajā un trešajā lasījumā. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt