Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Šengenas zonas nākotne

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Valsts vēlas skolēnus pārvadāt ar sabiedrisko transportu, iebilst pašvaldības un vecāki

Atalgojums ministrijās augstāks par likuma griestiem un atšķirīgs viena darba veicējiem

Algas ministrijās – augstākas par likuma griestiem un krasi atšķirīgas viena darba veicējiem

Pirms vairākiem gadiem valsts ieviesa vienotu atlīdzības politiku sabiedriskajā sektorā. Rudenī ar ministru algu būtisku kāpināšanu paši politiķi parādīja šīs sistēmas neefektivitāti un to, ka vispirms tiek izdomāts, cik lielas algas maksāt, bet pēc tam tikai pielāgo kārtību. Tomēr pat ar būtiski palielinātām algām ministri savās ministrijās ne tuvu nav lielāko algu saņēmēji, turklāt vienota, caurspīdīga un motivējoša atlīdzības kārtība ir tikai teorētiskas frāzes likumā.

Gada nogalē sabiedrība ar diezgan lielu sašutumu uzņēma politiķu pēkšņo lēmumu ministru algas palielināt par nepilniem 800 eiro, sasniedzot 3500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Izpratni diez vai veicināja arī aizejošās «Vienotības» premjeres Laimdotas Straujumas neveiklā taisnošanās, ka par algu palielinājumu neko nav zinājusi, jo teju nedēļu sabija komandējumā Ķīnā.

Runāt par amatpersonu atalgojumu mūsu valsts pārvaldē nekad nav bijis populāri. Daļa ierēdņu domā, ka tā ir līšana svešos makos, pat ja runa ir par nodokļu izlietojumu. Citi runāt baidās, jo liela daļa publikas jeb nodokļu maksātāji kritizē jebkādas algas un sabiedrisko sektoru vispār labāk redzētu kalpojam bez maksas. Savukārt politiķi algu jautājumus necilā, jo savu elektorātu negrib kaitināt.

Ministru padotos vērtē kā zemu atalgotus un bez izredzēm tikt pie algu pielikuma

Pirms vairākiem gadiem tika pieņemts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Noteikt vienotu un caurspīdīgu atlīdzības kārtību lielā mērā piespieda krīze. Drīz pēc tās sākuma valsts pārvaldes godaprātu savā ziņā iedunkāja arī tā dēvētais Neo. Viņš uzgāja «caurumu» Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs un atklāja, ka krīze pašai valsts pārvaldei nav likusi būtiski samazināt ne darbinieku skaitu, ne algas.

Tādējādi nu jau vairāk nekā piecus gadus dzīvojam valstī, kur sabiedriskajā sektorā nodarbinātie par vienādu darbu vismaz teorētiski saņem vienādu atalgojumu un kur amatpersonām izmaksātā atlīdzība ik mēnesi publicējama iestāžu interneta mājaslapās.

Spriežot pēc ministriju vadību vērtējuma, to padotībā strādā vāji atalgoti ierēdņi bez izredzēm tikt pie algu pielikuma. «Veselības ministrija ir vismazskaitlīgākā un arī vismazāk atalgotā,» saka veselības ministrs Guntis Belēvičs (Latvijas Zaļā partija). Viņa ministrijas ierēdņi vismazāk braucot komandējumos, un neesot nekāds noslēpums, ka komandējumi amatpersonām ļauj piepelnīties. Līdzīgi skeptiska ir arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kas saka – kaut arī pērn likums ļāvis vairākām amatu kategorijām algas palielināt, ministrijā tas nav darīts. «Nekādi papildu līdzekļi tam netika piešķirti, tāpēc diemžēl iespējas palielināt atalgojumu visiem ministrijas darbiniekiem noteikti nebūs, jo finanšu grozs neatļauj tādas manevru iespējas,» skaidro Pētersone-Godmane. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) ministrijas darbinieku atalgojumu un konkurētspēju ilustrē ar piemēru, ka ministrijā ir virkne vakanču, tajā skaitā arī brīva valsts sekretāra vieta. «Šogad [atalgojumā] nekas noteikti nemainīsies, mums budžetā bija arī vairāku procentu samazinājums,» saka pašvaldību lietu ministrs.

Tātad no ministru teiktā varētu secināt divas būtiskas lietas – algas ministrijās nav sevišķi konkurētspējīgas, turklāt šogad nekas nemainīsies.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējā darba samaksa valstī no 700 eiro «uz papīra» 2013. gadā izaugusi līdz 810 eiro pērnā gada otrajā pusē. Sabiedriskajā sektorā sasniegti vidēji 830 eiro mēnesī. Finanšu ministrijas (FM) skaitļi liecina, ka valsts budžeta iestādēs darba samaksa gada laikā palielinājusies par pieciem procentiem un izaugusi līdz 922 eiro.

Dokumenti

Ministriju un Valsts kancelejas amatpersonu atalgojums pēc nodokļu nomaksas, eiro

Lejuplādēt

62.5 KB

Skaidrojums par darba samaksas pieaugumu laikā no 2011. līdz 2015. gadam

Lejuplādēt

179.7 KB

Bruto algu sarakstos – tikai minimālās summas; būtisku daļu veido piemaksas un prēmijas

Tomēr šos vidējos rādītājus būtu grūti attiecināt uz reālo situāciju ministrijās, kur pat zemāk atalgoto kategoriju darbiniekiem tik daudz maksā pēc, nevis pirms nodokļu atņemšanas. To daļēji atzīst arī Finanšu ministrijā (FM), kuras pienākums ir izstrādāt sabiedriskā sektora atlīdzības politiku. «Ir piemaksas par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu, par cita amata pienākumu pildīšanu, par īpašiem sasniegumiem un darba kvalitāti. Iestādes vadītājs var noteikt papildu piemaksas, un tie ir faktori, kas ietekmē neto izmaksājamo algu,» skaidro Laila Ruškule, FM Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļas vadītāja.

Gadījumi, kad amatalga «uz papīra» ir būtiski zemāka par «uz rokas» saņemto naudu, esot ļoti reti, viņa apgalvo.

Kopējās tendences pretēji ministru skepsei parādot lēnu algu kāpumu. Taču valstī ieviestā vienotā atlīdzības sistēma nenozīmē, ka viena līmeņa darbiniekiem algas būs vienādas.

Lielā mērā to ietekmē katras ministrijas iekšējā politika, atzīst Ruškule. Iestādes vadītāja pienākums ir izstrādāt iekšējo algu noteikšanas kārtību un kritērijus, kas skaidri visiem darbiniekiem. Tādēļ alga var būt gan maksimālā, kas noteikta konkrētai amatu saimei, gan mazāka. Piemaksās likums ļauj aprēķināt līdz 60% no darbinieka mēnešalgas.

Ar algu sarakstiem dalās nelabprāt, Finanšu ministrija liek «klikšķināt» uz katra darbinieka vārda

Tieši Finanšu ministrija kā galvenā valsts maka turētāja un tēriņu pieskatītāja par savu darbinieku algām ir visnoslēpumainākā. Likums liek katru mēnesi publicēt sarakstus ar algām, kādas amatpersonas saņēmušas «uz rokas». Vairums no 13 ministrijām drīz vien atsaucās aicinājumam iedot algu sarakstus arī par novembri, jo valsts pārvalde iepriekšējo mēnešu algu ziņas ļoti operatīvi izdzēš, liedzot salīdzināt tēriņus ilgākā periodā. Vairākas reizes gan nācās patincināt Aizsardzības ministriju, kas sākumā aizbildinājās, ka datus par iepriekšējo mēnešu algām izdzēš pat grāmatvedības dokumentos, bet visbeidzot tomēr, «iekšējās sarakstēs vēl izdevās atrast novembra datus».

Tikmēr Finanšu ministrija pēc vairāku dienu aicinājuma un skaidrojuma, ko īsti korespondents grib uzzināt, algu sarakstus tomēr neatrada. Mājaslapā redzami dati par decembri.Taču kopskatu tur saskatīt nevar, jo 330 darbinieki sarindoti alfabēta secībā, un atlīdzības uzzināšanai speciāli jāatver lodziņš ar katra darbinieka vārdu. Kopējo sarakstu nekādi nevar dabūt, skaidro Finanšu ministrijas preses pārstāve Maija Straupmane, jo tādas izveidotas grāmatvedības programmas.

Iespējams, noslēpumainība skaidrojama ar faktu, ka Finanšu ministrija savus ierēdņus atalgo visdāsnāk. Atšķirībā no citām Finanšu ministrija lielākās prēmijas un piemaksas sadalījusi jau novembrī, tam iztērējot vairāk par 133 tūkstošiem eiro. Darbinieki daudz strādājuši valsts budžeta gatavošanā, prēmiju piešķiršanu skaidro ministrijā.

No 1,11 līdz 7520,40 eiro «uz rokas»

Dokumenti

Ministriju un Valsts kancelejas amatpersonu atalgojums pēc nodokļu nomaksas, eiro

Lejuplādēt

62.5 KB

Skaidrojums par darba samaksas pieaugumu laikā no 2011. līdz 2015. gadam

Lejuplādēt

179.7 KB

Dati par decembri un novembri rāda, ka vismazāko algu saņēmis kāds Ārlietu ministrijas referents, kura kontā pārskaitīti 1,11 eiro. Pie lielākās summas – 7520,40 eiro – ticis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs, kas amatu pameta par labu darbam Valsts prezidenta kancelejā.

Kopumā ministriju amatpersonām teorētiski noteiktās algas pēc amatu grupām ir būtiski mazākas par atlīdzību, ko tās saņem «uz rokas». Piemēram, ministriju valsts sekretāru bruto alga ir nepilni divarpus tūkstoši eiro. Algu izdrukas rāda, ka tik un vēl vairāk valsts sekretāri saņem «uz rokas» jeb neto veidā. Valsts amatpersonu deklarāciju ziņas liecina, ka valsts sekretāru gada algas ir no 40 līdz nepilniem simt tūkstošiem eiro tad, ja jābūt arī valsts pārstāvim kādā no lielajām kapitālsabiedrībām.

Savukārt valsts sekretāru vietniekiem alga «uz papīra» ir 2350 eiro, bet īstenības izteiksmes aina parāda, ka viņu kontos ienāk trīs tūkstoši eiro un pat vairāk. Līdzīgi arī ar pārējiem amatiem – departamentu direktori realitātē saņem no pusotra līdz teju četriem tūkstošiem eiro, lai gan šai amatu kategorijai «uz papīra» noteikti nedaudz virs diviem tūkstošiem eiro. Savukārt nodaļu vadītāji teorētiski noteikto nepilnu divu tūkstošu eiro vietā «uz rokas» saņem līdz trim tūkstošiem. Decembra skaitļi ļauj secināt, ka dāsnākās algas maksātas Kultūras ministrijā, bet divus un vairāk tūkstošus eiro kontos saņem arī virkne ierēdņu pašvaldību lietu, Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Zemkopības ministrijās. Šīs arī jau gadiem tiek dēvētas par turīgākajām ministrijām, kas var atļauties «pārpirkt» citu ministriju «izskolotos» ierēdņus.

Struktūrvienību vadītājiem ļauts daļu algu fonda izmantot motivācijai

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua neslēpj, ka konkurētspējīgais atalgojums ļauj arī noturēt darbiniekus. «Kadru mainība mums ir ap 9 – 10 procenti, vidējais darbinieka stāžs ministrijā ir 9,6 gadi. Tas nozīmē, ka cilvēki ar tādu atlīdzību jūtas pietiekami novērtēti, jo, manuprāt, tā nav liela mainība. Mēs arī nevaram žēloties, ka mūsu darbinieki masveidā aizietu uz citām vietām vai citām ministrijām. Droši vien tādēļ, ka atlīdzība ir pieņemama,» saka valsts sekretāre.

Zemkopības ministrijā izveidota motivācijas programma, ļaujot vadības cilvēkiem izvērtēt padotos un piemaksāt labākajiem, piebilst Lucaua.

Vadītāju atlases un personāla vadības konsultāciju uzņēmuma «Fontes» valdes locekle Inga Gleizdāne vērtē, ka, pirmkārt, atlīdzības politikai valsts pārvaldē jābūt skaidri saprotamai. Otrkārt, uzteicama ir darbinieku motivēšanas pieeja.

«Cilvēkiem ir vajadzīga motivācija, lai viņi cītīgāk strādātu tās savas astoņas stundas dienā. Pēc skaitļiem var redzēt, ka atalgojums ir atšķirīgs, tomēr minimālās un maksimālās algas īsti neparāda bildi, vai tie ir izņēmuma gadījumi vai konkrēta pieeja ministrijā, ka vienā maksā krietni vairāk, bet citā – mazāk. Tā ka – atšķirības ir un tām ir jābūt. Galvenais ir saprast, vai tas, kurš vairāk nopelnījis, arī devis lielāku atdevi un rezultātu. Jo nav jau žēl, ka tas, kurš strādā divreiz vairāk, arī pelna divreiz vairāk. Jautājums – vai tas tā tiešām ir,» komentē «Fontes» speciāliste.

Valsts kontrole: Likuma mērķis netiek sasniegts, jo ir bagātās un nabagās ministrijas

Tomēr no malas novērtēt, vai ministrijās maksā pēc padarītā, īsti nav iespējams. Tā uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kuras vadībā ministriju tēriņi ik gadu tiek analizēti. Viņa atgādina, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis bija nodrošināt, lai par līdzvērtīgu darbu tiktu saņemts līdzvērtīgs atalgojums. «Revīzijās jau vairākkārt esam konstatējuši, ka šis mērķis sasniegts netiek. Viens no iemesliem ir tas, ka institūciju budžeta iespējas ir absolūti dažādas.

Mums ir bagātās un nabadzīgās institūcijas, jo, kā zināms, tā saucamais nulles budžets nav pieņemts – budžeta bāze nav pārskatīta. Līdz ar to katra institūcija sava budžeta ietvaros nosaka atlīdzību, tāpēc nevaram, teikt, ka par vienlīdzīgu darbu tiek saņemta vienlīdzīga atlīdzība. Tiek izmantota iespēja maksāt visus iespējamos bonusus, bet to var darīt tikai bagātās institūcijas. Pirmkārt, tā ir negodīga attieksme pret darbiniekiem,» kritiski izsakās Krūmiņa.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš piekrīt valsts kontrolierei Krūmiņai, ka pašreizējā sistēma klibo, kaut arī tieši Valsts kanceleja līdz šim lielā mērā par šo politiku bijusi atbildīga.

Uz algu pielikumiem var cerēt vidējā un augstākā līmeņa vadītāji

Tagad kanceleja apņēmusies saprast, cik konkurētspējīga ir it kā vienotā atlīdzības kārtība valsts pārvaldē. Tomēr galvenie akcenti likti salīdzināšanai ar privāto sektoru, atzīst Krieviņš. Patlaban jau esot skaidrs tas, ka sliktākajā situācijā ir tieši lielāko algu saņēmēji – ministriju vidējās un augstākās vadības cilvēki. Tāpēc vasarā, kad pētījums noslēgsies, Valsts kanceleja rosināšot valdību situāciju mainīt. Krieviņš rosina mazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, uz ieekonomētā rēķina palielinot algas tiem, kas paliek un strādā.

Ieviest godīgu un salīdzināmu atlīdzības kārtību ministrijās nozīmētu pārskatīt šo ministriju algu fondus. Apņemšanās veidot tā sauktos nulles budžetus esot, bet lielu entuziasmu valsts pārvaldē redzēt nevar, atzīst valsts kontroliere Krūmiņa. «Lai redzētu gribu pārskatīt, tas skartu bagātās institūcijas, bet tām šādas vēlmes nav.»

Nozīmīgi faktori darbam valsts pārvaldē ir pašu darbinieku iekšējā motivācija kalpot valstij, stabilitāte, kā arī izaugsmes iespējas, saka Inga Gleizdāne no personāla kompānijas «Fontes». Tāpēc viņa atbalsta Valsts kancelejas pieeju samazināt strādājošo skaitu, bet ar ietaupīto motivēt labākos. Tā kā atalgojums sabiedriskajā sektorā ir vidēji par piektdaļu mazāks nekā privātajā, tieši skaidri atlīdzības noteikumi valsts pārvaldē ir būtiski labu speciālistu piesaistei un noturēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti