"Mēs esam unikālā ģeogrāfiskā situācijā – praktiski vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas robežojas gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju," Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs skaidro, kāpēc nonāca līdz lēmumam Latvijā noteikt vienu centrālo iestādi ar sankcijām saistītos jautājumos. Šogad darbā Finanšu izlūkošanas dienestā pieņemti vēl 15 darbinieki un noteiktas arī pavisam jaunas funkcijas, kas iepriekš nebija skaidri regulētas. Piemēram, atļauju izsniegšana par sektorālajām sankcijām un izņēmumiem finanšu sankciju jomā, preču importā un eksportā. Iestāde ir sagatavojusies jaunajam darba apjomam, stāsta Iļjenkovs: "Nevar izslēgt, ka, uzzinot par vienu centralizētu iestādi, dažādi oportūnisti varētu mēģināt pārbaudīt savu veiksmi un, teiksim tā, uzdot jautājumus, uz kuriem atbildi jau zina no Ārlietu ministrijas un Latvijas Bankas, ka tā tas neies krastā. Līdz ar to mēs esam gatavi dažādiem scenārijiem, esam maksimāli savākuši datus no dažādām iestādēm, kas to līdz šim ir darījušas. Mums ir aptuvena izpratne par to, ar kādu darba apjomu varam rēķināties, bet es to negribētu publiski paust, jo tas ir pietiekami neparedzams, bet mēs esam sagatavojušies dažādiem scenārijiem."
Pēdējos divos gados bijis bezprecedenta sankciju apjoms pret Krieviju un Baltkrieviju.
Finanšu izlūkošanas dienests pērn saņēmis 510 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā. Aizpērn – 281 ziņojumu, bet salīdzinājumam pirms diviem gadiem – vien 12. Arī Latvijas Banka šajos pāris gados atbildējusi komercbankām uz vairāk nekā 1000 jautājumu un iesniegumu par sankcijām. Pašlaik Latvijā tām pakļauti 35 uzņēmumi un sešas fiziskās personas, iesaldēto aktīvu apjoms – ap 80 miljoniem eiro. Iesaldēti arī 73 nekustamie īpašumi, aptuveni 100 transportlīdzekļu un citi saimnieciskie resursi. Šo informāciju turpmāk publiskos Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā. Līdzšinējos lēmumus par sankciju izņēmumiem raksturo Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis: "Šiem uzņēmumiem ir darbinieki, vajadzēja risināt atļauju jautājumu, kā izmaksāt algas, kā nomaksāt nodokļus. Iepriekš gada laikā esam izdevuši ap 120 atļaujām un izdevām vispārējo atļauju par standarta maksājumiem – algām līdz noteiktai robežai, nodokļu maksājumiem, lai šīs izmaksas varētu notikt operatīvāk."
Finanšu izlūkošanas dienesta uzdevums būs arī uzraudzīt sankciju izpildi un to apiešanas gadījumā dienests varēs iesaldēt jaunus aktīvus. Nozarēs, jo īpaši saistītās ar preču ražošanu, transportēšanu un tirdzniecību sankciju izpilde bijusi problemātiska. Par to dienestam būs jāiesaistās, skaidrojot regulējumu un norādot, kā izvairīties no neapzinātas iesaistīšanās sankciju apiešanas shēmās.
Savukārt Ārlietu ministrija ir un paliks galvenais sankciju politikas veidotājs Latvijā. Aktuālākais piemērs – Ārlietu ministrijas iesaiste mangāna rūdas eksporta ierobežošanā, rosinot šo resursu iekļaut Eiropas Savienības sankcijās Krievijai un koordinējot saziņu par mangāna rūdas kustības apturēšanu Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis skaidro:
"Ārlietu ministrijai paliek sadaļa, kas saistās ar sankciju politikas īstenošanu, ko mēs vēlamies redzēt Eiropas Savienības sankciju pakotnēs.
Apkopojam dažādu ministriju priekšlikumus, mēģinām saprast, kur ir ievainojamības, kur vēl ir nepieciešamas papildu sankcijas gan attiecībā uz dažādiem sektoriem, gan indivīdiem, gan uzņēmumiem. Šī funkcija mums saglabājas."
Sankciju apjoms licis pārkārtot arī izmeklēšanas iestāžu darbu. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un nodokļu policija kļuva par kompetento iestādi sankciju jautājumos ar muitas procedūrām sāktajos kriminālprocesos. Ņemot vērā kopīgu robežu gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju, darba apjoms ir būtiski pieaudzis, bet papildu līdzekļi šogad nodrošināti tikai virsstundu darba apmaksai. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks Aigars Prusaks stāsta – procesu vienkāršošanai rosinās likumdevējam noteikt, ka par sankcijām pakļautu preču pārvietošanu vērtībā līdz 10 000 eiro kriminālprocesu vietā būtu administratīvā atbildība ar bargiem un atturošiem sodiem. Kriminālizmeklēšanai par katru šādu gadījumu vajag vairāk laika, taču darbiniekus sankciju kontrolei nākas novirzīt no citiem Nodokļu un muitas policijas pienākumiem. Darbinieku trūkums raksturīgs ar citām ar sankciju ieviešanu saistītajām struktūrām. Muitas un nodokļu policijā sākto kriminālprocesu skaits ir ievērojams – 305 un kopš šā gada sākuma 37, stāsta Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, minot sankcionēto preču piemērus: "Tie ir transporta līdzekļi, luksusa preces, dažāda veida izejmateriāli, kokmateriāli. Vēl viens nesens piemērs – šķirnes zirgi. Protams, tas mums uzliek atbildību nodrošināt viņu ēdināšanu, nodot Nodrošinājuma valsts aģentūras aprūpē, līdz tālāk krimināltiesiski tiek atrisināts jautājums.
Ja konstatēts sankciju pārkāpums tiek konstatēts, šos zirgus konfiscēt valsts labā un valsts tos realizēs. Tie ir diezgan lieli, ievērojami izdevumi, bet sankciju mērķis ir svarīgs un mēs strādājam, lai nonākam līdz taisnīgam lēmumam maksimāli ātri un efektīvi. Tas nav viegls uzdevums."
Valsts drošības dienests pērn sāka 17 kriminālprocesus aizdomās par Eiropas Savienības noteikto sankciju pret Krieviju vai Baltkrieviju pārkāpumiem. Pašlaik dienesta lietvedībā ir 10 šādi kriminālprocesi. No plašākiem komentāriem par tiem Valsts drošības dienests atturējās, taču 2023. gada pārskatā prognozēja, ka Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski. Ziņojumi bijuši arī par aizdomīgiem darījumiem, kas varētu būt saistīti ar sankciju apiešanu, eksportējot uz Krievijai pietuvinātām trešajām valstīm dažādas Eiropas Savienības sankcijām pakļautas elektroierīces, luksusa preces vai divējāda lietojuma preces.
