Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par attiecībām, seksualitāti un riskiem katrā bērnu namā stāsta, kā prot

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Latviešu valodas pozīcijas Daugavpilī uzlabojas, taču saziņa bieži notiek krieviski

Āgenskalna tirgus attīstību bremzējusi Rīgas dome; Vidzemes tirgus drīz plaukšot

Āgenskalna tirgus attīstību bremzējusi pati Rīgas dome; Vidzemes tirgus drīz plaukšot

Pēc divarpus nedēļām slēdzamā Āgenskalna tirgus drupas nu sevis cildināšanai izmanto politiķi. Pozīcijas domnieki tirgus izputināšanā mazgājas balti un vaino ilggadējo nomnieku. Savukārt opozīcija izmanto iespēju uzlēkt uz Āgenskalna tirgus pēkšņā slavas viļņa, lai medijos izceltu sevi. Opozicionāri trešdien, 13. decembrī, pie Rīgas rātsnama arī aicināja tautu uz mītiņu ar cēlu mērķi glābt Āgenskalna tirgu.

Taču tieši politiķi lielā mērā ir atbildīgi par Pārdaugavas sirds apstāšanos, un viņi arī būs atbildīgi, vai tā reiz atkal pukstēs. Līdz janvāra vidum tikai trīs mēnešus amatā sabijušajam «Rīgas centrāltirgus» vadītājam uzdots nākt klajā ar idejām, ko ar bēdubrāli Āgenskalnā iesākt.

Pārdevēji ies uz Centrāltirgu; pircēji - apbēdināti

Āgenskalna tirgus

Tiks slēgts no 2018.gada 1.janvāra uz rekonstrukcijas laiku

Vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, atklāts 1925. gadā

Kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru

Paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings

Tirgus ēkai raksturīgs 20. gadsimta sākuma jūgendstils

Tirgus pieder Rīgas domes Īpašuma departamentam

Kopš atgūšanas Rīgas domes īpašumā no 1990. gadu beigām līdz 2016. gada 31. martam bija nodots SIA «Roveks» apsaimniekošanā

SIA «Roveks» veiksmīgākais bija gads pirms līguma laušanas – 2015. gadā frma nopelnīja 22 tūkstošus eiro

Rīgas domes Īpašuma komiteja «Rīgas centrāltirgus» vadībai līdz 2018. gada 15. janvārim uzdevusi izstrādāt Āgenskalna tirgus attīstības vīziju un rīcības plānu

Rīgas domes vadība jau izteikusies, ka tirgum jāatrod ilgtermiņa investors ar 30 gadu nomas tiesībām

Tirgum nepieciešamās investīcijas tiek lēstas no 3 līdz 10 miljonu eiro apmērā

Tirgus darbības atjaunošanas laiks nav zināms, slēgts varētu būt vairākus gadus

Divarpus nedēļas pirms tirgus slēgšanas lielajā angārā strādā vairs tikai daži pārdevēji. Stendu īpašnieki ar Latvijas Radio runāt negrib, nosakot, ka jau tikuši pie vietām “Rīgas centrāltirgū”. Sarūgtinājumu neslēpj pārdevējas, kam jāstrādā aiz vitrīnām. “Tas ir skaidra lieta, ka tirgus ir pārtirgots, ka to vajag atbrīvot no nomniekiem un pārdot!” izsaucas gaļas tirgotāja Sandra, kas tur strādā 15 gadu.

Lija
Savukārt mājražotāja Lija jau 25 gadus Āgenskalnā piedāvā marinētus un skābētus gurķus, kāpostus, ievārījumus, svaigus augļus, dārzeņus un citu produkciju. “Nu, smagi, ļoti smagi!” Lija saka par gaidāmo gadumiju. Darbu nāksies pārtraukt sezonas vidū, tāpat žēl esot pircēju. Savukārt pircējam Kristapam pašam ir žēl, ka nevarēs vairs uz tirgu mērot ierasto ceļu “pēc kauliņiem suņiem vai šokolādes pankūkas sev”. Viņš piemin sazvērestības teorijas, ka tirgus tiek slēgts apkārt sacelto lielveikalu lobija dēļ.

Līdzīgi kā pircējs Kristaps apbēdināti par Āgenskalna tirgus pēkšņo slēgšanu ir simtiem un pat tūkstošiem Pārdaugavas iedzīvotāju un desmitiem tirgotāju, kas Āgenskalnā vēl palikuši un sola palikt līdz liktenīgajai gadumijai, kad tirgus tiks slēgts uz nezināmu laiku.

Tirgus telpās regulāri ieslēdzas signalizācija

Kad pagājušajā piektdienā Rīgas domes opozicionāri Āgenskalna tirgū uz trešdienas mītiņu pie domes musināja tur sanākušos cilvēkus, tirgus telpās ieslēdzās signalizācija, pasākumu izjaucot. Politiķi zīmēja sazvērestības, ka tas izdarīts apzināti.

Taču tirgotāji apliecina, ka signalizācija tirgus telpās nostrādā regulāri.

Arī būveksperti, kas pēc daļas pagraba griestu iegāšanās veica konstrukciju pārbaudi, nesen domes komitejā deputātiem teica – viņi tirgus namā kāju vairs spert negribētu.

Pēkšņi aizliedz 16. decembra pasākumu

Ieva Niedre
Tieši drošības jautājums tiek minēts kā galvenais iemesls, kāpēc Pārdaugavas radošajam centram pēkšņi tika atteikta iespēja Āgenskalna tirgū šosestdien, 16. decembrī, turpināt pērn aizsākto pasākumu “Īslaicīgs sniegputenis Āgenskalna tirgū”. Kā stāsta radošā centra kuratore Ieva Niedre, ar kuru Latvijas Radio tiekas Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā, pasākumā plānota muzikālā programma, tirgošanās, radošās darbnīcas. Uzteikumu pasākumu rīkot Āgenskalna tirgū saņēmuši pēc Rīgas domes Īpašuma komitejas ārkārtas sēdes, kurā tika spriests par tirgus kritisko stāvokli.

Rīgas Centrāltirgus
Pasākumu esot piedāvāts pārcelt uz Centrāltirgu. “Bet, tā kā esmu kopienas aktīviste, piedāvājumu nepieņēmu. Taču pasākums mums būs, tas arī būs veltīts Āgenskalna tirgum, bet tas notiks Rīgas Dabaszinību skolā. Tur ir skaists dārzs, cerams, ka tas būs piesnidzis, siltumnīcās būs muzikālā programma,” stāsta Ieva Niedre.

Trīs parakstu vākšanas pret slēgšanu un par tirgus saglabāšanu

Līdz ar kultūras programmas baudīšanu un iepirkšanos apmeklētāji ar parakstu varēs piedalīties arī kārtējā Āgenskalna tirgus glābšanas akcijā.  

Protestējot pret domes lēmumu, pie domes trešdien, 13.decembrī, notika pikets. Tajā piedalījās gan pašvaldības opozīcijas deputāti, gan Āgenskalna iedzīvotāji.   Opozīcijas deputāti arī rosināja domes sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Āgenskalna tirgus remontdarbiem. Tomēr pozīcijas deputātiem balsojumā atturoties, šis priekšlikums tika noraidīts.

Kamēr tirgotāji jau savākuši tūkstošiem parakstu pret tirgus slēgšanu, citi aktīvisti vāc parakstus par tirgus saglabāšanu nākotnē.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” pēc Andas Baidekalnas iniciatīvas savākta puse no iecerētajiem 2000 parakstiem. Ar iniciatīvu domāts panākt, ka Rīgas pašvaldība uzliek par pienākumu atbildīgajām personām izstrādāt Āgenskalna tirgus attīstības plānu, saglabājot tirgus funkcionalitāti, un ne vēlāk kā 2 - 3 gadu laikā šo plānu realizēt.

Savu vīziju, kā tirgu saglabāt kā Āgenskalna apkaimes kultūrvēsturisko centru, izstrādājis arī Pārdaugavas radošais centrs. Tā pārstāve Ieva Niedre teic, ka sestdienas pasākumā to aicinās parakstīt, lai iesniegtu Centrāltirgus un domes vadībai. “Renovācijas projekts ir jāizstrādā kopā ar vietējām organizācijām un vietējiem cilvēkiem, lai vērā tiktu ņemts mūsu viedoklis. Mūsu galvenā vēlme ir, ka tirgum ir jāpaliek tirgum!”


 

Līdz šim saimniekots pēc uzticēšanās principa

Āgenskalna tirgus statuss juridiski ir bijis visai sarežģīts ilgstoši. Tā īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments. Tas savukārt tirgus apsaimniekošanu uzticējis domes akciju sabiedrībai “Rīgas Centrāltirgus”. Savukārt līdz pērnā gada marta beigām Āgenskalna tirgus bija ilgtermiņa nomnieces firmas “Roveks” apsaimniekošanā. “Rīgas Centrāltirgus” vadība pēdējos trīs gados mainījusies trīs reizes.

Par to, ka Rīgas tirgi ne tikai zaudē konkurentiem, bet arī deldē kultūrvēsturiskās vērtības, plašā ierakstā Latvijas Radio vēstīja jau pirms divarpus gadiem.

Firma “Roveks” tikko uz Centrāltirgu bija atnesusi ilgtermiņa investīciju plānu, pretī dabūjot teju divas reizes līdz 3300 eiro samazinātu ikmēneša nomas maksu. Toreiz par Āgenskalna tirgu tā laika Centrāltirgus priekšnieks “saskaņietis” Anatolijs Abramovs bija optimistisks.

“Mums tika pozicionēts, un mēs to arī pārbaudījām, ka uzņēmumā mainījušies dalībnieki, ir piesaistīts ārvalstu partneris, kura vārdu nezinu, bet zinu, ka tas ir no austrumiem. Mēs noticējām. Šobrīd viss notiek ne pēc audita un revīzijas, bet pēc savstarpējas uzticēšanās,” pauda Abramovs.

Ar tādu darbošanos pāris gadu garumā Anatolijs Abramovs panāca korupcijas apkarotāju apciemojumu. Vēlāk arī prokuratūras apsūdzību par piesavināšanos lielā apmērā.

Politiskajiem pēctečiem ar saimniekošanu nav veicies

Artis Druvinieks
“Saskaņa” drīz vien aizturētajam Abramovam atrada pēcteci – Andri Morozovu. Pēc gada būšanas Centrāltirgū Morozovs gan pārcēlās uz Saeimas namu, ieņemot deputāta krēslu. Savukārt kopš septembra vidus “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs ir Artis Druvinieks. Atšķirībā no priekšgājējiem viņš amatā tika konkursa kārtībā un vismaz šķietami ar Rīgas varas politiķiem nav saistīts.

Taču pēc ziņām par Āgenskalna tirgus briesmīgo stāvokli viņam līdz janvāra vidum uzdots sagatavot tirgus glābšanas plānu. “[Gaidām] konkrētu darbību ar konkrētu finansējumu un konkrētiem soļiem,” stāsta Īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”), kurš pats ilgus gadus bija tirgus saimnieka Īpašuma departamenta vadītājs. Pats Burovs piedāvājis, kā pats saka, radikālāko variantu – uzreiz jau vienoties, ka uz janvāra sēdi tiek sagatavots domes lēmumprojekts par ilgtermiņa nomu. “Es baidos, ka nesanāk tā – māja stāv tukša, nekas nav, tad dienaskārtībā parādās citi jautājumi, bet šis paliek.. Šis ir aktuāls jautājums, to vajadzētu risināt ātrāk,” saka Burovs.

Centrāltirgus domā pretēji domes vadībai

A/S "Rīgas Centrāltirgus" finanšu rādītāji, eiro

Gads     Apgrozījums       Peļņa/zaudējumi

2007.       5 112 485               11 390

2008.       6 018 051               10 878

2009.       6 489 027            - 226 949

2010.       6 287 819               164 944

2011.        6 453 956             - 660 454

2012.        6 942 596               564 408

2013.        7 000 969               156 502

2014.         7 100 867               219 768

2015.         6 866 255                 6157

2016.         6 951 783                45 735

Avots: "Lursoft"

Pašlaik izveidojusies situācija, ka Rīgas domes politiskā vadība lielā steigā Āgenskalna tirgum grib atrast ilgtermiņa nomnieku un reizē investoru, bet “Rīgas Centrāltirgus” Pārdaugavas tirgotavu tomēr arvien redz savā saimniecībā. Tādam redzējumam ir arī savs pamatojums.

Kamēr Āgenskalna tirgu apsaimniekoja privātfirma “Roveks”, Rīgai ieņēmumi dažos gados kritušies divas reizes līdz 140 tūkstošiem eiro 2015. gadā.

Šogad tiek prognozēts, ka ar visu divkāršo tirgotāju skaita samazinājumu no Āgenskalna ieņems gandrīz 350 000 eiro.

“Rīgas Centrāltirgus” jaunais šefs Artis Druvinieks saka – janvāra vidū viņam būs plāns gan ar termiņiem, gan naudas avotiem. “”Rīgas Centrāltirgus” Āgenskalna tirgu ir vienmēr uztvēris kā savu sastāvdaļu un redz to kā tirgu. Ja lielāku plānu vai vīziju rezultātā akcionārs pieņems [citu] lēmumu, to nevajadzētu attiecināt uz Centrāltirgu, jo mēs Āgenskalna tirgu redzam kā savu tirgu,” skaidro Druvinieks, taču slēgšanu pamato ar nevēlēšanos “sagaidīt otru Zolitūdi”.

Ūdens līdz potītēm un asfaltētas iekštelpas

Otrās Zolitūdes atnākšana nebūtu jāsagaida, ja tirgus pienācīgi būtu ticis apsaimniekots līdz šim. Gatavojot šo raidījumu, pēc ilgākiem neveiksmīgiem centieniem sazināties ar Āgenskalna ilggadējās nomnieces firmas “Roveks” īpašnieku Jevgeņiju Šeļeņinu šo domu Latvijas Radio gandrīz atmeta, jo varēja domāt, ka agresīvās domes kritikas un ne tās pozitīvākās publicitātes dēļ runāt viņš nemaz nevēlas.

Jevgeņijs Šeļeņins
Beigās gan saziņa ar Šeļeņinu izdodas, runāties viņš aicina uz savu visai grezno savrupnamu Asaros Jūrmalā. Iekārtojies tur 2004. gadā, kad, kā rāda firmas finanšu dati, arī bizness Āgenskalnā gāja no rokas. Tirgū viņš saimniekojis vairāk nekā divdesmit gadus, neatkarības gados bijis deputāts Rīgas tā laika domē. Deviņdesmito gadu sākumā nodrošinājis, lai domes atgūto Āgenskalna tirgu uz pašvaldības vārda iereģistrē Zemesgrāmatā.

Viņš stāsta, ka darbības pirmsākumos Āgenskalna tirgus stāvoklis bijis pavisam kritisks. Pagrabā bijis ūdens līdz potītēm, tirgošanās notikusi no betonētiem galdiem, starp kuriem ieklāts asfalta segums.

Jevgeņijs Šeļeņins notikumu attīstību stāsta ļoti detalizēti un ilgi. Taču stāstījumā būtiskie fakti ir tādi – tirgus īpašniece ir Rīgas dome, tai arī bijis pienākums veikt kapitālieguldījumus. Šeļeņina firma gan esot labiekārtojusi teritoriju, atjaunojusi gan arvien slēgto sakņu paviljonu, ko Rīgas dome negribot pieņemt ekspluatācijā, bet centrālajā vēsturiskajā namā asfalta seguma un betona stendu vietā ielikuši flīzes un mūsdienīgas vitrīnas.

Domes atteikuma dēļ banka nav devusi naudu

SIA "Roveks" finanšu rādītāji, eiro

Gads      Apgrozījums     Peļņa/zaudējumi

2007.       458 946              - 10 781

2008.       513 164                  4298

2009.       520 754                18 051

2010.       476 039                 - 9405

2011.       442 798                - 13 621

2012.       406 825                - 67 316

2013.       416 458                - 25 664

2014.       409 212                - 52 259

2015.       408 840                   22 270

2016.      129 127                  - 82 699

Avots: "Lursoft"

Kad nomas līgums pirms dažiem gadiem beidzās, Šeļeņins to pagarinājis jau ar domes nosacījumu par lielākām investīcijām. Banka esot arī piekritusi sniegt aizdevumu, taču atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz tā laika Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs atteicies nomas līgumu nostiprināt Zemesgrāmatā. Kredītu dabūt nevarēja, apgalvo Šeļeņins. Tāpēc domei pats pieteicies lauzt nomas līgumu, jo nav gribējis savu naudu ieguldīt svešā īpašumā bez jebkādām garantijām. “Savu vainu viņi grib novelt uz mani. Nesanāks! Ar šo pasākumu Burovs mums iztaisīja pavisam citu situāciju,” saka Šeļeņins, klāstot, ka domei piedāvājuši tirgus rekonstrukciju, lai gan ne tik plašu. Tur ietilptu fasādes atjaunošana, logu maiņa, elektrības sistēmu un ūdensvadu atjaunošana.

Pirms desmit gadiem Āgenskalna tirgu kā savu īpašumu esot iekārojis arī pats, bet nu vairs ne, jo viņš skatoties uz savu personas kodu, jo dzimis 1946. gadā, investīciju ieguldīšanai vajagot 5 – 7 gadus, kas nozīmētu tirgū sagaidīt savu 80 gadu jubileju.

Šeļeņins stāsta, ka viņam ar Rīgas domi patlaban ir divas aktīvas tiesvedības, tostarp par elektrības atslēgumu viņa uzceltajiem pārdesmit tirgošanās kioskiem blakus Āgenskalna tirgum un tā teritorijā.

Šajās dienās Šeļeņins arī plāno izstāties no partijas “Saskaņa”, kam vēl 2000. gadu sākumā ziedoja vairāk par 4000 eiro.

Vidzemes tirgus atdzimšot, bet «Latgalīte» pagaidām pašplūsmā

Jaunais Centrāltirgus priekšnieks Artis Druvinieks par tirgus nākotni ir noskaņots pozitīvi. Centrālajā tirgū notiek pamanāma attīstība, un tam par klientiem nav jālauza galva. Vidzemes tirgum beidzot esot atrasts nopietns nomnieks un investors, tikai līgums vēl esot jāpiekārto. Savukārt tirgus «Latgale» esot palaists pašplūsmā, jo tam esot īpašs kontingents. Iespējams, tieši īpašais politiskais kontingents tirgus vadībā bijis galvenais iemesls, kādēļ Rīgas tirgi ne tikai zaudējuši konkurentiem, bet arī deldējuši kultūrvēsturiskās vērtības.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti