Vai tu spēj atšķirt ziņas no reklāmām, vai atšķirt tendenciozu saturu no uzticama? Pārliecinies par sevi, aizpildot LSM un medijpratības iniciatīvas "Pilna doma" testus.
24. oktobrī “Neatkarīgā Rīta Avīze” publicēja rakstu ar virsrakstu “Mašīnām plānots paralizējošs nodokļu kāpums”. Rakstā kā informācijas avots izmantots Nacionālais ekonomikas un klimata plāns. Tas ir Ekonomikas ministrijas vadībā sagatavots apjomīgs dokuments, kas iezīmē rīcības virzienus videi kaitīgo CO2 izmešu samazināšanai. Transporta sadaļā patiesi pausts, ka izvērtēta iespēja no 2025. gada celt akcīzes nodokli neekoloģiskajām degvielām, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli ar tām darbināmiem auto. Tāpat piedāvāta iespēja ieviest pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, balstoties uz auto CO2 emisiju ietilpību.
Vienlaikus tiktu samazināti nodokļi videi draudzīgākām automašīnām.
Taču dokuments ir vispārīgs un tajā nav pat aptuveni iezīmētas likmes – ne tas, par cik varētu kāpt akcīzes nodoklis, ne tas, cik liels varētu būt reģistrācijas maksājums. Tā kā skaitļu nav, jautājums raksta autoram Imantam Vīksnem: kāpēc lietoti tik sakāpināti apzīmējumi kā “paralizējošs nodoklis” un “nepanesams slogs trūcīgajiem”?
“Es cenšos tam pievērst uzmanību, kas man ir veiksmīgi izdevies. Jūs esat žurnāliste, jūs taču zināt, kā liek virsrakstus. Tā ir absolūta esence, rakstā ir ielikta absolūta esence. Un es jau rakstu – ja šajā scenārijā tā tiek apstiprināts,” sacīja Vīksne.
Kā skaidroja Vīksne, rakstā viņš norādījis, ka lēmumi vēl nav pieņemti. Un neslēpj savu viedokli: “Apspriešanas stadijā, jā, to es tur uzrakstīju. Protams, ka es situ trauksmi, jo es uzskatu, ka tā ir drausmīgākā cūcība pret latviešu nāciju, visa šī klimata ideoloģija.”
Vēlāk gan Vīksne precizēja, ka viņam nav pieņemama nevis ideoloģija, bet tās aizsegā veikta kaitniecisku privātu interešu lobēšana.
Tajā pašā dienā portāls “Delfi” publicēja Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas rakstu, kurā pārspīlēts vēl vairāk. Valdības ieceres draudot ar situāciju, kurā divas trešdaļas vairs nevarēšot atļauties iegādāties vieglo automašīnu. Šis raksts balstīts citā, proti, Satiksmes ministrijas dokumentā, taču arī tajā nav pat mazākās norādes, cik liels varētu būt iespējamais nodokļu kāpums.
“Re:Check” zvanīja asociācijas valdes loceklim Aldim Čīmam. Viņš pārstāv lietoto auto tirgotājus. “Šī likumprojekta doma ir aizliegt par trim gadiem vecāku automašīnu ievešanu Latvijā. Tad jautājums paliek, tiks izmantotas esošās automašīnas, cilvēki nevarēs atļauties paņemt līzingā jaunas vai mazlietotas automašīnas, viņiem būs jāmeklē kaut kādi risinājumi,” sacīja Čīma.
Taču Čīmas minētais dokuments patiesībā ir nevis likumprojekts, bet gan tikai valdības rīkojuma projekts par grozījumiem plašākā plānā. Par jebkurām izmaiņām nodokļos vēl būtu jālemj Saeimai. Tajā arī nav runas par aizliegumu ievest vecākas automašīnas. Lietots vārds “ierobežot”.
Turklāt, kā norāda Satiksmes ministrija, šie priekšlikumi vairs nav aktuāli. “Pēc pirmatnējām apspriedēm tiek ņemti vērā arī nevalstisko organizāciju priekšlikumi, un tika nolemts, ka no plāna jāizņem ārā paredzētais punkts, ka jāievieš reģistrācijas nodoklis ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem. Jāizņem ārā arī punkts par ierobežojumiem par trim gadiem vecākām automašīnām, kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija,” sacīja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna.
Vienlaikus paniku sēja arī otra puse. Pagājušonedēļ Latvijas Radio stāstīja, ka jau 2021. gadā Latvijai varētu būt jāmaksā 48 miljonu eiro sods par pārāk lielu CO2 radīto gaisa piesārņojumu. Vienīgais informācijas avots - Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņš pārstāv galvenokārt jauno auto tirgotājus un uzskata, ka problēmu var risināt, ierobežojot lietotu automašīnu ieplūšanu Latvijā.
“Pēc šodienas datiem, 2030. gadā mums būs par diviem miljoniem tonnu CO2 vairāk, nekā atļauj mūsu apņemšanās. Tātad 2021. gadā mēs jau sāksim maksāt soda naudas par laicīgu neizpildi,” sacīja Kulbergs. Dažas dienas vēlāk raidījumā “Krustpunktā” Kulbergs līdzīgi izteicās vēlreiz. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Raimonds Kašs to nosauca par nepatiesu informāciju, jo par sodiem nekas nav lemts. “Pilnīgi nekādu nav ne ciparu, nav pat ideju. Tā ir sabiedrības maldināšana vienkārši.”
Tagad Kulbergs “Re:Check” skaidroja, ka runājis tikai par asociācijas aprēķinātu prognozi, nevis faktu.
Arī atbildīgās ministrijas acīmredzami nebija iedomājušās, ka neskaidroti plāni pat tālākā nākotnē celt nodokļus varētu raisīt sabiedrības sašutumu.
Toties saceltā ažiotāža jau prasmīgi izmantota politiskajās spēlēs. “Jaunā Vienotība” un “Vienotības” vadītājs Arvils Ašeradens paziņoja, ka ierosinājums ieviest jaunus nodokļus ir pilnīgi nepamatots un absurds, “ņemot vērā realitāti, īpaši Latvijas reģionos”. Bet satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš pārstāv Jauno konservatīvo partiju, atgādināja, ka Ekonomikas ministrija piedāvāja celt nodokļus videi kaitīgajai degvielai un transportam jau pagājušogad. Tad ministrijas vadībā bija Ašeradens pats.
Tātad politikas veidotāji neuzskatīja par vajadzīgu skaidrot, auto tirgotāji pārspīlēja un mediji, izplatot nepārbaudītu informāciju, viņiem palīdzēja.
Šīs ķēdītes rezultātā šobrīd vismaz daļa ministriju ilgi gatavotajiem plāniem Latvijas klimata saistību izpildei ir atcelta pat bez diskusijām. Tomēr pie tiem būs jāatgriežas. Pašlaik transports rada gandrīz 30% no visām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Mums tāpat kā cilvēkiem citās Eiropas valstīs būs jāpāriet uz videi draudzīgākām automašīnām un biežāk jāpārsēžas no privātajiem auto sabiedriskajā transportā. Vai arī vairāk jāmaksā.
