Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, visaugstākais bezdarba līmenis - 10% - ir Zemgales reģionā, Auces novadā. Visus novada pagastus no lielākām apdzīvotām vietām šķir pārdesmit kilometri slikta ceļa, tāpēc vienīgā cerība ir zemnieku saimniecības. „Šeit jau ir dikti švaki. Cik tad mums ir tās lielās saimniecības? 3-4, un pārējie jau tikai tā," saka Ukru pagasta iedzīvotājs Zigurds Airītis.
Eiropas jaunā lauksaimniecības politika 2014.-2020. gadam paredz vairāk atbalsta sniegt jaunajiem zemniekiem un mazajām zemnieku saimniecībām, kādu Latvijā ir vairākums. Zemnieku viedokļi gan atšķiras jautājumā, vai saimniecību modernizācija dos jaunas darba vietas. „Ja uz doto momentu es varu pats strādāt ar visiem traktoriem, ienāks vēl kāds, vajadzēs cilvēku," norāda z/s „Sīpiņi" īpašnieks Aivars Jirjens.
Pavisam skeptisks ir z/s „Druvas" īpašnieks Vidmants Krapauskis. „Domāju, ka nē. Tāpēc jau tā ir modernizācija, jo moderna tehnika aizstāj darba rokas, un tiem, kas tieši ar graudkopību nodarbojas, tur darba rokas paliek arvien mazāk... kā nāk jaunā, jaudīgā tehnika... nevajag tik daudz to strādnieku," saka Krapauskis.
Saimniecība „Druvas" dod darbu 11 cilvēkiem, bet zināmā mērā tā esot sociāla funkcija, tomēr nākamajā plānošanas periodā saimnieks cer piesaistīt ES naudu vēl vienas fermas būvniecībai, tādējādi dodot darbu vēl kādam. Tas gan būs tikai mazs piliens lielajā bezdarba jūrā laukos.
Lauksaimniecība nebūs glābiņš nodarbinātības problēmu risināšanai lauku teritorijā, jo lauksaimniecība dos darbu 3%-4% cilvēku. Ne vairāk," piebilst lauksaimniecības eksperts Mārtiņš Cimermanis.
Jaunā lauksaimniecības politika arī paredz pakāpeniski samazināt atbalstu lielajām saimniecībām, Latvijā tādu gan ir tikai kādas 10. Bet par lielāko ieguvumu var uzskatīt izcīnītās subsīdijas, kas, lai arī joprojām būs zemākas nekā vecajās Eiropas valstīs, tomēr mazinās līdzšinējo netaisnību.
