Glīti nopļauts mauriņš ne vien priecē garāmgājējus, bet ir gandrīz vai garants, ka šeit neiedziedāsies ''sarkanais gailis''. Cik bieži zāle pļaujama, to nosaka katras pašvaldības saistošie noteikumi. Tukuma novadā tās ir četras reizes gadā.
„Ceturtā reize ir septembris, kurš jau ir domāts, lai neveidotos kūla un lai pavasarī nebūtu, kam degt,” skaidro Armands Hohfelds, Tukuma novada Pašvaldības policijas priekšnieks.
Ja visi šos noteikumus būtu izpildījuši, šobrīd nekur nevajadzētu būt sausai un pāraugušai zālei, tomēr realitāte ir pavisam cita. Pašvaldības policijas priekšnieks skaidro, ka likuma nepaklausīgie pārsvarā esot juridiskās personas, kurām nereti izdodas izrakstīt rēķinu ar soda naudu, kas arī tiekot apmaksāta, bet zāle turpina augt.
„Nav tik viegli cīnīties no mūsu kā no policijas puses, jo viņi tik viegli nav sasniedzami. Viņi šeit neierodas, lai paskatītos, kādā stāvoklī ir viņu īpašumi,” sašutis ir Hohfelds.
Tomēr ne vienmēr nesakoptie zemes gabali ir tikai ārzemniekiem, pirmdien pāraugušo zāli pļāva pašvaldībai piederošā teritorijā. Tas gan tikšot darīts tikai dzīvojamo māju tuvumā, jo, kā telefonsarunā skaidro komunālās nodaļas vadītājs, viena hektāra nopļaušana izmaksā vairāk nekā 70 eiro. Glābēji gan atgādina, ka sods zemes īpašniekam, ja uz tās degusi kūla, ir no 280 līdz 700 eiro.
VUGD Tukuma daļas komandieris Viesturs Driķis secina, ka pilsētā tomēr ir vairāk kūlas ugunsgrēku, bet laukos, ja viņi ir, tad deg lielākas platības.
Šogad kūlas ugunsgrēki Tukuma pusē vēl nav reģistrēti, bet pagājušajā gadā Tukuma novadā kūlas ugunsgrēki dzēsti 66 reizes.
