Rīta pusē ugunsdzēsēju depo vēl valda klusums, bet saulainā laikā tas ir tikai laika jautājums līdz aktivizēsies kūlas dedzinātāji.
„Kā beidzās jaunākajām klasēm skola, tā mums sākās izsaukumu dubultošanās, un otrs vilnis, kad paliek tumšs,” kopsakarības min Dainis Bērziņš, Valsts ugunsdzēsības un glabšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandieris.
Īpaši daudz izsaukumu ugunsdzēsējiem bijis aizvadītās nedēļas nogalē. Zemgales reģionā no 194 šā gada kūlas degšanas gadījumiem 106 bijuši nedēļas pēdējās trīs dienās. Visvairāk darba bijis Jēkabpils glābējiem, bet Jelgavā dzēst kūlas ugunsgrēkus nācies 20 reižu.
„Ja mēs izskatām kūlas ugunsgrēku statistiku, tad sanāk, ka kūlas ugunsgrēku skaits pilsētās vienmēr ir bijis lielāks, bet, ja mēs skatāmies pēc platības, tad viennozīmīgi pilsētas atpaliek no apkārtējiem rajoniem,” secina Dainis Bērziņš.
Divas dienas pēc kārtas Jelgavas ugunsdzēsēji saukti dzēst kūlu teju vai daudzstāvu māju pagalmā. Iedzīvotāji stāsta, ka tā šeit notiek katru gadu.
„Kas dedzina? - Pusaudži droši vien, kurš tad vēl… Vecākiem jārūpējas. Kā viņus sodīsi? - Cietumā neieliks, soda naudu uzliks un viss,” spriež jelgavnieks Nikolajs.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss par kūlas dedzināšanu fiziskām personām paredz naudas sodu no 280-700 eiro, vien pieķert dedzinātāju pie rokas izdodas visai reti. Savukārt zemes īpašniekus par nesakārtoto teritoriju var sodīt ar naudas sodu fiziskām personām līdz 700 eiro, juridiskās līdz 2900 eiro, bet lauksaimniecības zemju īpašniekiem var tikt samazināti arī platībmaksājumi.
