VUGD izveidojis biežāk degušo vietu sarakstu, kas parāda, ka lielākās teritorijas, kur šogad plosījušies kūlas ugunsgrēki, ir Daugavpils, Ventspils, Tukuma, Babītes un Dobeles novads, savukārt no lielajām pilsētām plašākās sausās zāles platības degušas Rīgā un Daugavpilī.
Kopumā 2013. gadā novados notikuši 1480 kūlas ugunsgrēki, bet lielajās pilsētās - 830.Novados izdeguši 1500 hektāru, bet pilsētu teritorijās šā gada laikā - 380 hektāri.
Neviens kūlas ugunsgrēks nav reģistrēts Baltinavas, Beverīnas, Naukšēnu, Rucavas, Tērvetes, Vaiņodes, Vārkavas un Vecpiebalgas novadā.
Sakarā ar to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā, VUGD aicina uzlabot pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt pēc VUGD rīcībā esošās informācijas apmēram 70 % kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās.
VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā pašvaldības veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu (zemes apsaimniekošanas pasākumi un zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos) izpildi un kontroli savās administratīvajās teritorijās, t.sk., pašvaldībām piederošajos zemes gabalos, par kuru nepildīšanu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otrajai daļai paredzēta administratīvā atbildība.
VUGD norāda, ka sinoptiķi sola drīzumā pirmo sniegu un zem tā uz laiku pazudīs nesakoptie lauki un teritorijas. Taču tas ir tikai uz laiku, un kā liecina pieredze, pirmie kūlas ugunsgrēki tiek reģistrēti pat janvārī vai februārī – tiklīdz sācies pirmais atkusnis, bet ik dienas ievērojams kūlas ugunsgrēku skaits ir martā un aprīlī.
