Lai gan uzreiz pēc negantās vētras pirms divām nedēļām pils apsaimniekotājs apgalvoja, ka pagaidu jumts vēju izturējis godam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) apsekojums pēc nedēļas atklājis citu ainu. Kā iepriekš Latvijas Radio atzina inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris, satraukušas galvenokārt divas lietas.
"Diemžēl joprojām liela lietus apstākļos vairākās vietās pagaidu jums ir nenoturīgs un atkal jaunas vietas pakļautas mitruma ietekmei. Ir vēl atsevišķas zonas, kas nav nodotas būvnieku rīcībā, tā ir daļa no bijušajām Prezidenta kancelejas telpām, kur samirkušie būvgruži un izdeguļi vēl nav izvākti," klāstīja Asaris.
Par šiem novērojumiem kultūras pieminekļu sargi sakās informējuši arī pils būvnieku un apsaimniekotāju, kas gan vēl ziņojumu nav saņēmuši, tomēr izskanējušos secinājumus vērtē kā pārspīlētus. „Šīs konstrukcijas absolūti neapdraud un nav saistītas ar mitrumu. Šeit es nevaru piekrist VKPAI, jo šīs konstrukcijas ir sausas," saka „Valsts Nekustamo īpašumu uzraugs Bruno Fībigs.
Viņš skaidro, ka nenodotās telpas neietilpst pils 1.kārtas restaurācijā, un visas telpas uzreiz attīrīt nevar. Tuvākajā laikā pienākšot kārta arī šīm telpām, kur vēl ir salietie pārseguma konstrukciju aizpildījumi, taču mitruma draudus tie neradot. Savukārt izdegušās konstrukcijas demontēs reizē ar jaunu konstrukciju būvi. Būvuzraugs vērtē, ka kultūras pieminekļu inspekcijas apsekojums bijis vienpusējs, un ir neapmierināts, ka Rīgas pils glābšanas darbi tiek rādīti tikai negatīvā gaismā. „Varbūt ir jāparāda Baltā zāle, kurā jau tiek veidotas jaunas jumta konstrukcijas, notiek Svētku zāles dekoratīvās apdares demontāža. Tiek strādāts ar Koksnes ķīmijas institūta un Mikrobioloģijas institūta speciālistiem, ar tiem pašiem kultūras pieminekļu inspekcijas speciālistiem. Notiek metodiskās sanāksmes, viņi ir informēti par katru soli, ko mēs darām," uzskaita Fībigs.
Pēc vētras atrautais jumts pašlaik ir salabots, bet jau sākumā bija skaidrs, ka tas nebūs ilgstošs risinājums, saka būvnieku „Re&Re" pārstāve Mārīte Straume. „Baltās zāles iebrukušā jumta un griestu pārsegumu koka konstrukciju izbūve jau tuvojas nobeigumam, kas līdz gada beigām jau ļaus virs zāles izveidot pastāvīgu jumtu. Bet šobrīd svarīgākais ir saskaņot Svētku zāles papildu bēniņu pārseguma ar siltinājumu izbūvi. Tas arī ļaus normalizēt mikroklimatu zālē, jo, pazeminoties āra temperatūrai, nenovēršami rodas kondensāts, kas apgrūtina normāla mikroklimata uzturēšanu," norādīja Straume.
Rīgas pils kompleksā esošajiem muzejiem šī ziema vēl paies vecajās telpās. Lai gan valdība atbalstījusi teju triju miljonu latu piešķiršanu to pārcelšanai uz pagaidu telpām, to pielāgošana ilgs vēl vairākus mēnešus un pārcelšanās sāksies vien februārī.
