Dienas ziņas

"Latvijas gāze" – nesazvanāma un neapmeklējama

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Višķos sākta senas mazuta glabātavas sanācija

Višķos uzsākta senas mazuta glabātavas sanācija

Uzsākta teritorijas sanācija Višķos. Pagasta profesionālās vidusskolas mazuta glabātava Augšdaugavas novadā jau vairāk nekā 15 gadus iekļauta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā. Saimnieciski tā nav izmantota vēl ilgāku laiku, un tas rada raizes par iespējamu kaitējumu gruntsūdeņiem. Tomēr iedzīvotājiem aizvien trūkst izpratnes par šo darbu nepieciešamību.

Tikai viens solis līdz ekoloģiskai vietēja mēroga katastrofai – tā situāciju Višķu ciemā, kur degradētā teritorijā ir mazuta glabātava, raksturoja vides aizsardzības speciālisti. Mazuts centrālajai apkurei pēdējo reizi šeit izmantots pirms vairāk nekā 30 gadiem, milzīgās tvertnes iztukšotas, tomēr mazuta paliekas noplūda. Tā kā Valsts vides dienesta (VVD) monitorings liecina, ka pēc aptuveni 5–10 gadiem tas iesūktos arī gruntsūdeņos, nupat sākta teritorijas sakārtošana.

"Cilvēku viedokļi ir dažādi. Viens saka, ka tas ir labi, ka mēs to visu darām, cits saka, ka tas ir ļoti slikti, kāpēc tādi līdzekļi jātērē, bet, es domāju, ka tie līdzekļi nebūs tik nesamērojami pret to, ka apkārtējās mājās akās parādītos plēves, un tas jau būtu ļoti bēdīgi. Tepat blakus atrodas grunts akas, no kurām arī tiek padots uz šiem pašiem ciematiem ūdens," stāstīja Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.

"Varbūt pagaidām acīmredzami mēs to neizjūtam, bet klimata pārmaiņu ietekmē un arī noārdoties šim aizsargslānim tās sekas, kas te varētu būt pēc gadiem, ir neprognozējamas. Tāpēc, manuprāt, tas ir pēdējais brīdis, kad vajadzēja kaut ko sākt darīt," vērtēja Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Juta Valaine.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā pašlaik ir vairāk nekā 2800 šāda veida objektu, to vidū arī bijušās fermas, degvielas uzpildes stacijas un citi. Salīdzinoši Višķi gan nav sarežģītākais objekts, tomēr būvdarbu laikā var atklāt pazemes komunikācijas vai lokālas noplūdes.

"Vidēji mums iet ap 20 tonnām dienā. Nākamais ir piesārņotā grunts, kas ir zem mazuta apakšā, tā arī mums jāsavāc un jāaizved uz utilizāciju," stāstīja AS "BAO" sanācijas darbu vadītājs Andis Šonmanis.

Vēsturiski piesārņotās vietas kopējā platība ir teju četri hektāri, mazuta dīķī blakus tvertnēm pēdējos gados slīkuši vairāki dzīvnieki, darbojušies vandāļi. Arī šie iemesli mudināja jau vairākkārt meklēt iespējas teritoriju sakopt. Pērn ideju atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programma par klimata pārmaiņu mazināšanu.

"Viņi ir soli priekšā vides izglītības un vispār šajos dabas jautājumos, un viņi ir arī bijuši pie mums šeit. Protams, viņi bija sašutuši par to, ka tādas vietas ir, un nav noslēpums, tādu nav maz," sacīja Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes projektu vadītāja.

"Jau sen satrauca, bet nebija iespējas iegūt līdzekļus, mēs ar n-tajiem projektiem mēģinājām kaut kur piedalīties. Mums šo objektu finansē ne mūsu valsts, bet, protams, ka valstī vajadzētu risināt šādus jautājumus. Ja mēs nerūpēsimies par savu valsti un neieguldīsim tur savus līdzekļus, un nedarīsim to, tad būs bēdīgi," piebilda Proms.

Drīzumā līgumus ar Norvēģiju slēgs arī par Višķiem krietni lielāki piesārņotie objekti Liepājas un Ventspils ostās. Savukārt Augšdaugavas novadā iecerēts, ka pēc projekta noslēguma 2024. gadā sakārtoto teritoriju mācībām varēs izmantot blakus esošā Višķu profesionālā vidusskola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti