Nereti Covid-19 izraisīto globālo pandēmiju un tās radītos ierobežojumus cilvēki mēdz salīdzināt ar karu – gan secinot, ka tas tomēr nav tik slikti, jo karš ir iznīcinošāks, gan arī meklējot līdzības, jo pretinieks ir neredzams un nesaprotams. Vai šādi salīdzinājumi ir korekti?
„Jo ilgāk tā epidēmija velkas, jo tiešām tā kļūst līdzīga kara apstākļiem,” atzina Vīķe-Freiberga. Lai apturētu pandēmijas izplatīšanos, ir jāierobežo cilvēku pārvietošanās, un tā tas notiek arī karadarbības zonās.
Tāpat eksprezidente norāda, ka nu arī attīstītajās valstīs var runāt par problēmām pārtikas pieejamībā, atsevišķās valstīs ir traucēta pieeja dzeramajam ūdenim. Viņasprāt, ņemot vērā pieejamos datus, grūti iedomāties, ka visi šie traucējumi tuvākajā laikā varētu radikāli mazināties.
„Mums ir jāmācās kā kara laikā – paciest un pielāgoties! (..) Un es aicinātu katru saprast, ka ir ārkārtas situācija, ārkārtas apstākļi, bet jums kā cilvēkam daba ir devusi pielāgošanās spējas,” sacīja Vīķe-Freiberga, atgādinot, ka šobrīd mums katram pašam ir jāpaļaujas uz saviem resursiem, jābūt radošiem un jāpalīdz citiem.
Savukārt, sagaidot Ziemassvētkus un Jauno gadu, eksprezidente novēlēja ikvienam možu prātu, saglabāt savu dvēseles līdzsvaru un censties atrast šajos neierastajos apstākļos kaut ko iepriecinošu. Katram tas varētu būt kaut kas cits, bet viņa minēja gaismu, mūziku, grāmatas, filmas un arī televīziju.
„Tas viss, kamēr mums ir pieejams, var sniegt gan nomierināšanos, gan reālus prieka brīžus,” atzina eksprezidente.
Viņu pašu šobrīd laikā, kad nav jāpiedalās dažādās tiešraidēs, ierakstos un konferencēs, priecē istabas augi un rūpes par tiem. „Katram ir jāmeklē savā dzīvē tā puķīte, kas viņam liks pasmaidīt,” sacīja Vīķe-Freiberga.
„Un neļausimies kaut kādam stulbam vīrusam sabojāt savu mūžu, jo katra diena, ko mēs dzīvojam, tā ir mūsu mūža sastāvdaļa. Darīsim katru dienu, cik labu varam, neļausim nekam un nevienam to nevajadzīgi sabojāt,” pauda eksprezidente.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
