Viņasprāt, ceļi, meklējot izeju no krīzes, ir stipri ierobežoti. „Vīruss ir īpaši viltīgs. Viņš it kā nav dzīvs, un viņam nav sava inteliģence, bet viņš darbojas ar apbrīnojamu izdzīvošanas un pielāgošanās spēju, kas, godīgi sakot, ir diezgan šausminoši,” pauda eksprezidente.
Tāpēc arī, vērtējot Latvijas valdības darbu, Vīķes-Freibergas ieskatā būtu jāliek vērtējums „apmierinoši”. “Jo šī pandēmija nav prognozējama savā attīstībā. Tāda pandēmija nav iepriekš bijusi.(..)
Kā jūs varat sagaidīt no valdības, lai tā sešus mēnešus iepriekš izplāno to, ko tā pandēmija darīs? Neviens, izņemot pašu vīrusu, nezin, kas tālāk notiks,” norādīja eksprezidente.
„Vispārējā kontekstā, man šķiet, mēs esam starp labākajiem skolniekiem,” viņa piebilda.
Viņa arī atgādināja, ka Zviedrijas karalis un premjerministrs ir atzinuši, ka valsts stratēģija cīņā ar vīrusu nav bijusi pareiza. „Mums ir jādara tas, par ko mēs zinām, ka palīdz, bet garantiju mums nav,” sacīja Vīķe-Freiberga.
Vīķe-Freiberga apliecināja, ka plāno vakcinēties pret Covid-19, kad būs tāda iespēja.
Vienlaikus viņa norādīja, ka citur pasaulē ir aktuālas diskusijas par to, vai vispār ir nepieciešams potēt vecus cilvēkus. Viņa zināja stāstīt, ka Indonēzijā šobrīd neplāno vakcinēt cilvēkus virs sešdesmit gadiem.
Savukārt, vērtējot cilvēku dažādo attieksmi pret vakcināciju, Vīķe-Freiberga atgādina, ka vakcinācija negarantē, ka viss būs perfekti, cilvēks nesaslims vai nebūs blakusparādību. Tādas ir visām vakcīnām. Viņasprāt, indivīdiem ir rīcības brīvība izvēlēties to, vai vakcinēties vai ne, taču cilvēkiem, kas strādā ar plašāku sabiedrību, būtu jāvakcinējas.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.