“Garas rindas, un vispārībā katrs medicīnas pakalpojums ar visām maksām… diemžēl ļoti grūti,” saka Vidzemes slimnīcas sastaptā smilteniete. Viņa šoreiz ceļu uz Valmieru mērojusi velti, jo pie vajadzīgā speciālista tā arī nav izdevies piekļūt. “Ja nav nosūtījuma, piedāvā maksu līdz 60 eiro. Nu kur pensionāram, ja viņam ir maza pensija, tādu naudu ņemt? To medicīnu tā nospiež, ka lauku apvidu cilvēkiem ir ļoti grūti,” saka kundze.
Arī citiem pie slimnīcas aptaujātajiem cilvēkiem ir līdzīgs stāsts. “Uz sonogrāfiju jau pusgadu uz priekšu pilns. Jāiet pašam par savu samaksu,” stāsta kāda sieviete.
“Mēs dzīvojam Vecpiebalgā, Taurenē. Vīram bija jāiet uz eho, bet nekur nav,” saka kāda pacienta sieva. Tikmēr viņš pats stāsta, ka dosies pēc medicīnas pakalpojuma uz kaimiņvalsti: “Brauksim uz Lietuvu, tur normālāka situācija. Arī Igaunijā.”
Vidzemes slimnīcas klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inese Jurdže apstiprina, ka ir speciālisti, pie kuriem jāgaida garās rindās. Protams, tas attiecas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. “Šobrīd uz diagnostikas izmeklējumiem, kā arī pie speciālistiem uz ambulatorām vizītēm pieraksts atvērts līdz šā gada 31.maijam. Uz diagnostikas izmeklējumiem šobrīd rinda uz valsts [apmaksātajiem] pakalpojumiem nav pieejama uz datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju, ehokardiogrāfiju, elektroencefalografija. Tie ir izmeklējumi, kur varam piedāvāt tikai maksas pakalpojumus,” stāsta Jurdže.
Kā vērtē Vidzemes slimnīcas klientu apkalpošanas nodaļā, rindas pagarina arī tas, ka pacienti, lai gūtu iespēju ātrāk tikt pie vajadzīgā speciālista, rindā piesakās vairākās medicīnas iestādēs. “Šī problēma ir visā valstī. Pacientam ir iespēja pierakstīties jebkurā slimnīcā. Līdz ar to, ja kāds nevar pierakstīties savai dzīvesvietai tuvākajā slimnīcā, viņi zvana šeit. līdz Ar to tās rindas ir ļoti garas. Daudzi pacienti pierakstās vairākās slimnīcās; kur viņi varēs tikt ātrāk, tur arī ierodas. Un bieži vien neatsaka vizītes, kur viņi ir papildus pierakstījušies. Tāpēc ļoti svarīgi – ja netiek uz vizīti, to vajadzētu atteikt,” norāda Jurdže.
Savukārt „Vidzemes slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs pauž arī neziņu, kā būs turpmāk, jo kvotas ir piešķirtas tikai četriem mēnešiem. “Protams, solīts, ka kvotas apjoms netiks samazināts, bet redzēs, ko tad mums solīs marts un aprīlis.”
Vidzemes slimnīcā ar neizpratni vērtē arī paredzēto pacientu rindu šķirošanu pēc prioritārās secības. Slimnīcas vadītājs apšauba to, kā varēs noteikt pacientam prioritāti, jo pieraksts lielākoties notiek telefoniski: “Mums apmēram 95% pierakstās pa telefonu. Un atsevišķos gadījumos cilvēki vēršas pie mums pie lodziņiem. Protams, mēs piedāvājam iespēju pierakstīties attālināti, izmantojot e-pieraksta sistēmu. Un diez vai cilvēks tur ierakstīs diagnozes kodu, lai mēs varētu identificēt, ka viņš varbūt jāpieraksta paātrinātā rindā.”
Tātad, lai šobrīd saņemtu nepieciešamos izmeklējumus, ir jārēķinās gan ar rindām, gan ar to, ka var nākties par tiem maksāt.
