Šonedēļ ASV notika Kongresa vidustermiņa vēlēšanas. To rezultātā ASV Demokrātu partijai izdevās no Republikāņu partijas pārņemt kontroli Kongresa Pārstāvju palātā. Savukārt Republikāņu partija pastiprināja vairākumu Kongresa augšpalātā - Senātā. Ričija norādīja, ka arī situācijā, ja vēlēšanu rezultātā Kongresā mainās abu partiju pārstāvniecību īpatsvars, vēsturiski ASV ārpolitika dramatiski nav mainījusies. Arī pēc šā gada vēlēšanām radikālām izmaiņām notikt nevajadzētu.
"Lai arī kāda partija ir pie varas, ASV atbalsts Baltijas valstīm pēdējos simt gadus bijis nelokāms. Šā gada aprīlī, ASV - Baltijas valstu prezidentu sanāksmē, prezidents Donalds Tramps akcentēja Vašingtonas ieguldījumu visas Eiropas drošībā, kā arī apliecināja nelokāmo ASV uzticību NATO līguma 5. pantam," atgādināja vēstniecības pārstāve.
"Ārpolitiku galvenokārt nosaka prezidents, taču arī Kongress spēlē svarīgu lomu. Gan Kongress, gan Baltais nams ir apstiprinājuši savu atbalstu Baltijas valstīm, īpaši drošības un aizsardzības jomās. Drošības jautājumus parasti atbalsta abas partijas. Viens no piemēriem šajā jomā ir likumprojekts par izdevumiem aizsardzībai nākamgad, kas tika pieņemts augusta sākumā. Likumprojektu atbalstīja abas partijas - Pārstāvju palātā par to balsoja 359 kongresmeņi, bet Senātā - 87 senatori," skaidroja preses atašeja.
Jaunievēlētais Kongress darbu uzsāks nākamā gada janvāra vidū. Līdz tam laikam partiju pārstāvji tiksies, lai noformulētu savas dienaskārtības un identificētu prioritātes. Parasti karstas debates notiek par ASV iekšpolitikas jautājumiem, taču uzmanība tiks pievērsta arī Irānas kaitnieciskajām darbībām un Krievijas agresijai. Pārstāvju palātas un Senāta atrašanos konkurējošu partiju kontrolē varētu gan sarežģīt Kongresa darbu, gan arī likt politiskajiem spēkiem meklēt lielākas iespējas sadarbības un kompromisu speršanai.
"Mēs ceram, ka gan Latvijā, gan Baltijā turpināsies augsta līmeņa ASV diplomātu un amatpersonu vizītes. Lai godinātu Baltijas valstu simtgadi, prezidents Tramps Vašingtonā šā gada aprīlī uzņēma Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni kopā ar viņa Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Pērn Tallinu apmeklēja ASV viceprezidents Maiks Penss, kur tikās ar Baltijas valstu prezidentiem. Šogad Rīgu apmeklēja ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans. Augsta līmeņa vizītes apliecina ASV uzticību Latvijai un visam reģionam," teica Ričija.
ASV vēstniecībā uzsvēra, ka Vašingtonas un Rīgas sadarbība balstās kopīgā vēlmē ievērot demokrātijas, indivīda brīvību un likuma varas principus. Tāpat ASV stingri iestājas par nacionālās suverenitātes principiem, robežu neaizskaramību un visu Eiropas valstu teritoriālo integritāti.
KONTEKSTS:
Otrdien ASV tika vēlēta Pārstāvju palāta, arī 35 no 100 Senāta locekļiem, kuriem beidzies sešu gadu termiņš, kā arī vairāku štatu gubernatori. Vienlaikus ar vēlēšanām atsevišķos ASV štatos notika referendumi par marihuānas legalizāciju, stingrākiem abortu noteikumiem un suņu skriešanās sacensību aizliegumu.
Vēlēšanu rezultātā Pārstāvju palātā kontroli ieguva Demokrātu partija. Republikāņu partija, kurai pirms tam vairākums bija abās Kongresa palātās, saglabāja pārsvaru Senātā. Vēsturiski starptermiņa vēlēšanās, kas notiek pa vidu ASV prezidenta četru gadu termiņam, Baltā nama saimnieka partija cieš zaudējumus. ASV prezidents Tramps vēlēšanu iznākumu nodēvējis par uzvaru.
