Veselības apdrošināšanas sistēmu plāno atlikt vēl par gadu

Saeima konceptuāli atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Ar tiem iecerēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2022. gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim – neatkarīgi no veiktajām iemaksām, informēja Saeimas preses dienests.

Iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem. Iepriekš, šādu dalījumu uzskatot par neobjektīvu un nesamērīgu, tas tika atlikts līdz 2021. gadam. Nu Saeima plāno to atlikt vēl par gadu – līdz 2022. gadam.

Ar likuma grozījumiem plānots saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, vienlaikus paplašinot personu loku, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai, proti, valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, kā arī tās personas, kuras nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai no valsts puses.

Ar grozījumiem plānots arī papildināt likumu ar jaunām personu grupām, kurām būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tās būs šādas personas, kuras uzturas ārvalstīs – diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātais un “Eurojust” pārstāvja laulātais.

Ar grozījumiem paredzēts arī par gadu pārcelt normu, kad no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvojamas personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte.

Likumprojekts paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iepriekš šāds uzdevums bija dots valdībai līdz 2020. gada 31. martam.

KONTEKSTS:

2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.

Savukārt šogad, lemjot par 2021. gada valsts budžetu, lemts par 1 procentpunktu samazināt sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, vienlaikus nosakot minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanu no 1. jūlija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt