Darba devējiem nepieciešami veseli darbinieki
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins veselības apdrošināšanas pieaugumu par padsmit procentiem gadā skaidroja ar to, ka darba devējiem nepieciešami veseli darbinieki.
"Darba devējs ir ieinteresēts, lai viņa cilvēks strādā, un, ja saslimst, tad lai tā saslimšana nebūtu ilga. Tas arī ir tas galvenais dzinulis, jo tā veselības apdrošināšana nodrošina to, ka darbinieks pie ārsta tiek laicīgi, nav jāstāv garās rindās, līdz ar to ir ātri atpakaļ pēc saslimšanas," sacīja Abāšins.
Apdrošināšanas sabiedrības "Balta" Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča stāstīja, ka pērn apdrošināto uzņēmumu skaits palielinājies par 16%. Veselības apdrošināšanas atlīdzībās uzņēmumā pērn izmaksāts par 35% vairāk nekā gadu iepriekš – 26 miljoni eiro, un tas saistīts ar cenu pieaugumu medicīnā.
"Runājot par klientu paradumiem, dzīve ir atgriezusies ierastajās sliedēs. Atkal ierasti visvairāk izmantoti ir ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi, kur, starp citu, ir vērojama viena no visaugstākajām inflācijām šobrīd, kā arī ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi. Cenu inflācijas pieaugums veselības aprūpes nozarē ir straujākais, kādu ir nācies novērot pēdējā desmitgadē. Inflācijas rādītājs ir bijis ļoti dažāds – dažviet ir bijuši daži procenti, bet citviet – vairāki desmiti," sacīja Pietkēviča.
Cenas medicīnas pakalpojumiem pieaugušas atšķirīgi
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone norādīja, ka vidējais cenu pieaugums medicīnā pērn bija no 7% līdz 12% un to ietekmēja īres un komunālo pakalpojumu, algu un kredītprocentu pieaugums, medicīnas materiālu un medikamentu sadārdzināšanās. Bet pakalpojumu cenas pieaugušas atšķirīgi.
Pētersone atzīmēja: "Diagnostikā, radioloģijā ir salīdzinoši maz cenas pieaugušas, bet visvairāk cenas ir cēlušās tieši vizītēm pie speciālistiem. Un kāpēc? Speciālistu pieejamība ļoti būtiski ietekmē algas un, jo mazāk ir tādu speciālistu, kas ir specializējušies konkrētajā jomā un ir garākas rindas, jo līdz ar to viņiem tiek maksāts arī lielāks atalgojums. Un ir atsevišķi pakalpojumi, kur ir pat 40% pieaugums."
Cenu celšanās veselības nozarē samazināja pieejamo pakalpojumu daudzumu, tāpēc šogad palielināts limits, no kura darba devējam par veselības apdrošināšanas polisēm jāmaksā darba algas nodokļi.
Sagaida vēl lielāku veselības apdrošināšanas popularitāti un arī problēmas veselības nozarē
Apdrošinātāju asociācijas prezidents skaidroja: "Limita izmaiņa no 426 eiro uz 750 eiro, – skaidrs, ka tas ir no vairākām nozarēm ilgi gaidīts solis. Šis ir vēl viens iemesls, kādēļ veselības apdrošināšana visdrīzāk arī šajā un tuvākajos gados vēl aizvien turpinās pieaugt ar divciparu skaitli."
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore vērtēja, ka problēmas veselības nozarē saglabāsies nepietiekamā finansējuma dēļ.
"Tie, kuriem ir apdrošināšanas polise, viņi atvieglos tās rindas tiem, kuriem tās nav. Bet tuvāko gadu laikā es neredzu pie šādas plānošanas kārtības un pie šādiem tarifiem, ka situācija var būtiski uzlaboties, neraugoties uz to, ka arī veselības aprūpei ir pietiekami liels budžets. Un arī šīgada budžetā tie plus 275 miljoni [eiro], kas ir iedoti papildus, lai pakalpojumu pieejamība valsts apmaksātajā sadaļā uzlabotu, ja to dara ik pa laikam kaut ko papildus, nu tad tā drošības sajūta gan mums no plānošanas puses, gan arī tam personālam, kas strādā valsts apmaksātā sadaļā, – nu, tas, protams, drošumu neuzlabo," pauda Pētersone.
Pērn veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 155 miljonus eiro, un apdrošināšanas polises daļēji kompensē valsts finansējuma trūkumu veselības nozarē.
