Šādu rosinājumu viņš izteica trešdienas rītā intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma". Paredzams, ka tieši trešdien Rīgā notiks Eiropas Savienības (ES) valsts aizsardzības ministru tikšanās, kuru apmeklēs arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Vējonis akcentēja, ka ES patlaban nav radījusi regulējumu, kurā būtu skaidrots, kādas ir hibrīdkara pazīmes un kas tas ir, kā arī nav izstrādāta sistēma, kurā būtu paredzēts, kā rīkoties hibrīdkara gadījumā. Tāpēc ir jālemj arī par ciešāku ES un NATO valstu sadarbību.
Vējonis arī apliecināja Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) pirmdien pausto, ka 2% no IKP finansējums aizsardzībai, kā to paredz ligums ar NATO, ir jāsasniedz nevis 2020.gadā, kā bija domāts pērn, bet vēl agrāk.
Bažas par Baltijas, kā arī visas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu drošību radās pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas pērn martā, atņemot pussalu Ukrainai. Savukārt kopš aprīļa pagājušajā gadā kaujas starp Ukrainas armiju un prokrieviskajiem kaujiniekiem norit Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
