Patlaban vēsturnieki brīvi var strādāt ar dokumentiem, kas atrodas Valsts arhīvā. To vidū ir apmēram 53 000 krimināllietu, 58 000 filtrācijas lietu, kā arī lietas par izsūtītajām personām – aptuveni 60 000. Tas ir arī tas dokumentu krājums, uz kuru bāzes pārsvarā tapuši pirmie divi sējumi, ko laidusi klajā bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija. Taču – nekur daudz tālāk par šo vēsturnieki tā arī netiek.
"Mēs meklējam atbalstu visās politiskajās aprindās. Mēs esam rakstījuši gan Valsts prezidentam, gan arī premjerministram, gan Mūrnieces kundzei un iesim runāt," saka VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Tuvākajās dienās pētniekus aicināšot uz Saeimu, lai tiktu skaidrībā. "Tas darbs, kas jādara šai komisijai, ir ļoti svarīgs. ''Šie cilvēki ir uzlikuši uz galda savu reputāciju par to, ka viņi šo darbu norādītajā laikā arī pabeigs. Tas ir ļoti nopietni," norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Proti, pētniekiem nesasniedzams paliek tas, ko glabā tagadējie – neatkarīgās Latvijas slepenie dienesti. Piemēram, gan čekas operatīvās lietas, gan ziņotāju jeb aģentu kartotēku.
Pētnieki uzskata - Padomju Savienībai brūkot, Maskava čekas īpašumus nodeva pēc identiska plāna visām trim atjaunotajām Baltijas valstīm, kurām arī it kā būtu vajadzējis rīkoties līdzīgi. Lietuva un Igaunija tā arī darīja. Tiklab Viļņā, kā arī Tallinā tagad čekas dokumenti jau sen ir pieejami. Par to, kā rāda Igaunijas piemērs, bijis arī akts.
Tāds dokuments noteikti ir bijis arī Latvijā. Taču redzēt oriģinālu un pat uzzināt, kur tas atrodas, pētniekiem nav izdevies. "Redziet, pēc visas tās muldēšanas, kas sabiedrībā notiek, - ka tur lietas iznīcinātas, maisi ir nepilnīgi, - šie akti patiesībā ir vienīgais materiāls, uz kā balstīties, lai pateiktu sabiedrībai, cilvēkiem Latvijā, ka nu – nav viss vienkārši tā ar vieglu roku iznīcināts!" saka vēstures zinātņu doktors Ainārs Bambals.
Pētnieks atzīst - katrā ziņā tas būtu pierādījums, pēc kura varētu spriest, vai no čekas pārņemtais ir pilnībā saglabāts. Lai gan jau tagad ir atklājies, ka piemēram, pa dažādām iestādēm izvazātās VDK bibliotēkas daļa Policijas koledžā tika likvidēta kā vienkārši bezvērtīgi papīri.
Tāpēc vairojas dažādas versijas - varbūt vēsturniekiem šķēršļi likti tāpēc, lai neatklātos citi noslēpumi. "Ja tagad saka, ka mēs nevaram kartiņas skatīties tāpēc, ka jaunā valsts pārņēma kartotēku no visiem aģentiem, ka viņi tos izmantoja... Jautājums – vai viņi turpināja VDK darbību?" jautā Kangeris.
Satversmes aizsardzības birojs gan skaidro: "Satversmes aizsardzības birojs LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijai ir izskaidrojis nepieciešamās darbības, lai uzsāktu darbu SAB telpās un jau 2014.gada decembrī ir izteicis Komisijai priekšlikumu aizpildīt nepieciešamo dokumentāciju, lai drošības iestādes varētu laicīgi uzsākt personu pārbaudi un pēc iespējas ātrāk Komisijai būtu iespējams uzsākt darbu.'' (no SAB skaidrojuma Latvijas Televīzijai).
Tomēr vēsturnieki to neatzīst par iespējamu, jo saka – nekur pasaulē neatkarīgi pētnieki netiek pakļauti drošības dienestu pārbaudēm. No strupceļa tikšot atrasta izeja.
Viens no risinājumiem – vispirms panākt, lai vēsturnieki var strādāt ar elektronisko datu bāzi. Bet pārējiem dokumentiem uz pētniecības laiku nodrošināt pieeju, pārvietojot tos no slepeno iestāžu telpām uz arhīvu. Katrā ziņā, ja termiņš nemainās, vēsturniekiem darbs jāpabeidz 2018. - Latvijas simtgades - gadā.
