Jau tagad likums skaidri pasaka, ka pacients var pieprasīt atlīdzību par savai dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kas radies mediķu vai ārstniecības iestādes dēļ. Tomēr agrāk tas bija jāpiedzen ar tiesas palīdzību. Tagad, kad oktobrī darbu sāks Ārstniecības riska fonds, būs iespējams arī pieprasīt atlīdzināt izmaksas par ārstniecību, kas veikta pēc iestādes vai mediķu nolaidības, un izvērtējums jāveic pusgada laikā bez tiesas līdzdalības. Veselības ministrijas Parlamentārā sekretāre Liene Cipule skaidro, ka tas saistīts ar Eiropas prasībām:
„Tas dod skaidru signālu ārstniecības iestādēm un pacientam, kādas ir tiesiskākās attiecības, kad gadās dažādā veidā, ka ārstniecība ir negatīva nolaidības vai kļūdas, vai pieredzes trūkuma pēc. Domāju, ka tas nav ļaunprātīgi. Jābūt skaidri zināmam, kā pacients var rīkoties, ja kaitējums ir nodarīts. Riska fonds rada skaidrus noteikumus.”
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Viesturs Boka atzīst, ka medicīnā nav pilnībā iespējams paredzēt ārstniecības rezultātu, tāpēc atzinīgi vērtē to, ka visā pasaulē un arī Latvijā tiek izmaksātas kompensācijas. Boka gan atzīst - tas, cik daudz naudas būs Ārstniecības riska fondā, atkarīgs no ārstniecības iestāžu iespējām.
„Tas ir koks ar diviem galiem. Ja mēs piešķirsim lielāku summu, var būt arī negatīvas tendences summu atprecot, jo arī pacientu prasības gads no gada mainās un pieaug. Pieņemt šo likumu, cilvēki un juristi vairāk zina tiesības. Pārsteidzīgi soļi un rīcības nav vietā,” spriež Boka.
Līdz šim par neatbilstoši veiktu ārstēšanu iespējams piedzīt līdz 100 tūkstošiem latu un vēl naudu arī par morālo kaitējumu. Tagad morālā kaitējuma vietā būs tieši punkts par ārstniecībai nepieciešamo naudu. Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce-Rēvele norāda, ka morālai kompensācijai jābūt un vēl būs iespējamas izmaiņas.
„Sistēma ir ļoti vajadzīga. Primāri pacientiem, bet arī mediķiem un iestādēm, lai ātrāk un atklātāk lietas kārtotu, lai būtu mazāki izdevumi. Tiesas ceļā tas ir garāk un dārgāk, un arī ar neadekvātiem rezultātiem. Līdz ar to [jauns regulējums] ir pozitīvi,” saka Šulce-Rēvele.
Rēķināts, ka pasaulē 10% gadījumu pacientam var būt kādas negatīvas sekas pēc manipulācijām. Lielākoties tās ir ķirurģiskas operācijas, kā arī medicīnas iestādēs iegūtās infekcijas.
