VARAM pašvaldību reformas kartē iezīmē vēl vienu novadu

Pēc konsultācijām ar pašvaldību deputātiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) veikusi korekcijas administratīvi teritoriālās reformas plānos, iezīmējot kartē vēl vienu novadu. Iedzīvotajiem piedāvāta arī iespēja pašiem izlemt, kā tērēt daļu no pašvaldību budžeta.

Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā, kurš nākamnedēļ tiks iesniegts valdībai, ministrija piedāvās Latvijā pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 36 pašvaldības, nevis 35 kā sākotnējā piedāvājumā.

Šādas izmaiņas veiktas pēc konsultācijām ar pašvaldībām un iepazīšanās ar statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un paradumiem.

“Mēs piedāvājam attīstības centru pārskatīšanu un Pierīgā no trīs novadiem izauga viens jauns,” pirmdien, 12. augustā, medijiem sacīja ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).

“Mēs esam pārskatījuši, ņemot vērā, ka pašvaldību deputāti ierosināja zināmas korekcijas. Mēs novērtējām iedzīvotāju dinamiku un iedzīvotāju skaita pieaugumu noteiktās apdzīvotās vietās. Mēs novērtējām cilvēku kustību,” skaidroja Pūce.

Ministrs gan neatklāja, kurš tieši būs jaunais novads.

Neoficiāli avoti min vismaz divus iespējamos izmaiņu scenārijus Pierīgā. Pirmais paredz saglabāt un paplašināt Saulkrastu novadu, pievienojot tam Sējas novadu, kā arī Liepupes pagastu no Salacgrīvas novada un Skulti no Limbažu novada.

Otrais – izveidot jaunu novadu uz Ropažu, Stopiņu un Garkalnes bāzes.

Vienlaikus ar jaunajām robežām pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām varētu mainīties arī vietvaru budžeta veidošanas kārtība, dodot iedzīvotājiem lielākas iespējas līdzdarboties lemšanā – kādām vajadzībām pašvaldība tērē savus līdzekļus. Proti – pašvaldībai būs jānodala noteikts procents sava budžeta, par kura izlietošanu izlems paši iedzīvotāji, savācot parakstus, vai nobalsojot internetā.

"Parasti tas ir par tādām ļoti praktiskām idejām – ierīkot publisku ūdens punktu, kur cilvēki var padzerties, saremontēt soliņu, uzlikt bērnu laukumiņu, noasfaltēt trotuāru. Tas stimulē iedzīvotājus šādas idejas izvirzīt, bet pats svarīgākais – tas stimulē iedzīvotājus pārliecināt citus iedzīvotājus, ka šī viņu ideja ir svarīga. Tādā veidā stiprinot vietējās kopienas," ideju skaidroja Pūce.

Reformas apspriešanas gaitā reģionu iedzīvotāji pauduši bažas, ka pēc novadu apvienošanas jaunā pašvaldība rūpēsies tikai par administratīvo centru, aizmirstot nomaļāko vietu vajadzības. Ministrs cer, ka līdzdalības budžetu ieviešana šādas situācijas mazinās.
 

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti