LPS uzskata, ka likumprojektā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums, bet LLPA ir pārliecināta, ka likumprojektā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību.
Otrdien VARAM notika starpministriju sanāksme, kurā nolemts precizēt likumprojektu atbilstoši diskusijā izskanējušajiem priekšlikumiem un pirmdien, 21. janvārī, nodot to izskatīšanai Ministru kabinetā (MK). VARAM norāda, ka veicot RD pārraudzību, ir konstatējusi, ka domes pārkāpumi ir sasnieguši “kritisko masu”, un, lai nodrošinātu, ka RD darbs norit atbilstoši normatīvo aktu prasībām un šādi pārkāpumi netiktu atkārtoti, nepieciešams Rīgas domi nekavējoties atlaist.
VARAM precizēto likumprojektu sanāksmē atbalstīja Tieslietu ministrija (TM), Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Sanāksmē vienošanos par likumprojekta redakciju neizdevās panākt, jo LPS un LLPA joprojām nepiekrīt nedz tam, ka RD darbība ir nelikumīga un neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm, nedz tam, ka pārkāpumi attiecīgi konstatēti un dokumentēti likumprojekta anotācijā, skaidro ministrijā.
Likumprojekta anotācijā VARAM secinājusi, ka RD cita starpā pārkāpusi valsts pārvaldes principus, kas nosaka publisku personu pakļautību likumam un tiesībām; pārkāpusi Bērnu tiesību aizsardzības likumu; likuma "Par pašvaldībām" 27.pantu, kas noteic, ka domes kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī; valdības noteikumus par atkritumu savākšanu, sagatavo šanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju, kā arī likuma prasības, kas nosaka, ka pašvaldībām ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu.
Tomēr Latvijas Pašvaldību savienība šo pamatojumu joprojām uzskata par nepietiekamu.
“Diemžēl joprojām pie šiem pārkāpumiem nav atrodami pierādījumi, kas tiešām pateiktu, ka pašvaldība rīkojusies nelikumīgi. Arī VARAM nav izdarījusi savu mājasdarbu un nav ievērojusi likumā noteikto darbību, kā uzrauga pašvaldības,” pauda LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.
Pašvaldību savienība skaidroja, ka par domes atlaišanu varētu runāt tikai pēc notiesājoša tiesas sprieduma un atkārtotiem pārkāpumiem.
Ar līdzīgu argumentāciju pret Rīgas domes atlaišanas likumprojektu iebilda arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Taču ministrija šos iebildumus noraidīja, skaidrojot, ka tiesu procesi bieži vien ilgst ilgāk par vienas pašvaldības sasaukumu.
Latvijas Pašvaldību savienība no Rīgas domes saņem gadā vairāk nekā 70 000 eiro. Savukārt Lielo pilsētu asociācija saņemot – ap 19 000 eiro. “Tas skaidri pasaka galvenos argumentu, kāpēc viņas nesaskaņo šos te likumprojektus,” pauda VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
VARAM vēl līdz piektdienai gaidīs iebildumus un precizējumus no citām iestādēm un pirmdien iesniegs likumprojektu Ministru kabinetā.
Ja valdībā un pēc tam Saeimā tas tiks apstiprināts, pašreizējā Rīgas dome tiks atlaista. Līdz ārkārtas vēlēšanām tās vietā darbosies pagaidu administrācija septiņu cilvēku sastāvā. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šo projektu sauc par politisku izrēķināšanos un sola atlaišanas gadījumā vērsties Satversmes tiesā.
KONTEKSTS:
Nacionālās apvienības kongress uzdeva apvienības biedram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam virzīt lēmumu par Rīgas domes atlaišanu. Gerhards likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu valdībā iesniedza 17.decembrī.
Taču aizejošās valdības premjers Māris Kučinskis solīja šo jautājumu Ministru kabineta darba kārtībā neiekļaut, līdz nebūs juristu atzinuma. Kučinskis pauda, ka šobrīd diskusijai par sagatavoto likumprojektu jānotiek juristu starpā. VARAM solīja projektu precizēt un virzīt atkārtoti.
