Hipotekārās kreditēšanas tirgus pagaidām attīstās lēni. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji ir piesardzīgi un nogaida, kā attīstīsies situācija eirozonā un Latvijā, skaidroja Vilks. Lai hipotekārā kreditēšana atdzīvotos un veicinātu demogrāfiju, valsts varētu veikt daļu no pirmās iemaksas.
Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijā ir laiks valstij domāt, kā atbalstīt jaunās ģimenes, lai tās spētu iegādāties pirmo savu pašu mājokli: māju vai dzīvokli. Vilks vēl neprecizēja, kuras ģimenes un uz cik lielu atbalstu var cerēt, tomēr uzskata, ka nekustamo īpašumu tirgus pašlaik ir nostabilizējies un valsts tagad var sākt atbalstīt demogrāfiju. Tā būtu dalīta valsts un iedzīvotāju līdzdalība pirmajā iemaksā, jaunajām ģimenēm iegādājoties pirmo mājokli.
„Principā mēs esam nolikti uz lāpstiņām: nebūs demogrāfijas, tad nav ko runāt par budžetu un koalīciju, un vispār visu aizmirstam. Es domāju, ka šeit ir jāpārņem iniciatīva un jāskatās pragmatiski. Latvija līdz šim nav palīdzējusi jaunām ģimenēm, iegādājoties savu pirmo īpašumu. Nevaru pateikt par summu, bet līdzmaksājums vai garantijas būtu apsverama lieta," sacīja ministrs.
Kad pirms trīs gadiem tika apspriesta iespēja valstij atbalstīt jaunās ģimenes ar dzīvesvietu, iespējami varianti paredzēja valsts galvojumu būvniecībai vai iegādei, lielāku dzīvojamo ēku fondu, ko piedāvā pašvaldība ilgtermiņa īrei, kredītprocentu likmju iekļaušanu iedzīvotāju ienākumu nodokļa attaisnotajos izdevumos, kā arī iespēju, ka valsts varētu par kādu laika periodu segt kredītprocentu likmes. Tagad izskatās, ka Finanšu ministrija nonākusi līdz diviem variantiem: garantija vai līdzmaksājums.
Latvijas komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace skaidro, lielākais šķērslis ir pirmā iemaksa. „Kredītu piešķir, izvērtējot maksātspēju, tas nozīmē, ka cilvēkiem jābūt garantētiem ienākumiem un spējai norēķināties. Nevis tikai pēc pazīmes - jauna ģimene, bet ienākumiem iespējams šo kredītu saņemt. Protams, ka jaunie cilvēki vēl nav spējuši uzkrāt naudu, lai nomaksātu pirmo iemaksu. Valsts solis ir atbalstāms," atzīmēja Melnace.
Skeptiska pret jauno ierosinājumu ir demogrāfe Pārsla Eglīte. Viņa uzsver, ka Latvijā jau bijusi slikta pieredze ar kredītiem un šajā gadījumā būs pārāk daudzas ģimeņu, kas uz valsts atbalstu nevarēs pretendēt. Lai gan ģimenēm jādzīvo pienācīgos apstākļos, valstij būs problemātiski izvērtēt, kurām ir šis mājoklis nepieciešams. „Kāpēc dot tiem, kas nav iepriekš spējuši paši parūpēties. Ir daudz nosacījumu, lai izvērtētu, kam tas pienākas. Es dodu priekšroku tam, ka, ja ir bērns noteiktā vecumā, tad ir atbalsts. Neesmu pret dzīvokļiem, bet tur jāskatās, vai tā ir vajadzība vai izrādīšanās," skaidroja Eglīte.
Vēl pāragri spriest par to, cik daudz cilvēku varētu saņemt atbalstu un cik dārgi tas izmaksātu valstij, jo nav zināms, kas varēs uz garantiju vai līdzmaksājumu pretendēt, tāpat arī nav zināms, kāds tieši tas būs
