Valsts prezidents: Latvija un Spānija vienādi izprot aktuālo Eiropas drošības situāciju

Valsts prezidents Egils Levits 9. jūlijā Rīgas pilī tikās ar Spānijas Karalistes Deputātu kongresa prezidenti Meričelu Batetu Lamanju, augstu novērtējot valstu izcilās divpusējās attiecības, kā arī efektīvo sadarbību NATO un ES ietvaros. Prezidents arī atzīmēja, ka Latvija, atgūstot neatkarību 90. gadu sākumā, varēja mācīties no Spānijas iepriekšējās transformācijas pieredzes, autoritārismu nomainot ar demokrātisku valsts sistēmu 70. gadu vidū.

Lielākā uzmanība sarunas laikā tika pievērsta drošības politikai Eiropā. Levits augstu novērtēja Spānijas dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, regulāru dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, kā arī nodrošinot Latviju ar pretgaisa aizsardzības sistēmu NASAM.

Levits un  Lamanja bija vienisprātis, ka, lai arī Latvija un Spānija ģeogrāfiski viena no otras atrodas patālu, tomēr vienādi izprot NATO kopējo aizsardzības politiku, kas nosaka, ka apdraudējums vienai valstij ir apdraudējums visai aliansei.

“Esmu gandarīts uzsvērt, ka gan jūsu valsts Eiropas dienvidu daļā, gan Latvija Eiropas ziemeļaustrumos vienādi izprotam aktuālo Eiropas drošības situāciju,” sacīja Levits.

Lamanja atzīmēja, ka visai Spānijas delegācijai šajā vizītē ir bijis svarīgi uzsvērt šo solidaritāti.

Valsts prezidents atzinīgi izteicās par NATO Madrides samita lēmumiem, kas atbilst jaunajai drošības realitātei. Tāpat Levits novērtēja samita organizatorisko izcilību un iespēju pārrunāt aktuālos jautājumus ar Spānijas amatpersonām.

Pārrunājot Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Levits un Lamanja pauda pilnīgu atbalstu Ukrainai. Lamanja uzsvēra, ka visa Spānijas sabiedrība ir vienota Ukrainas atbalstam un tāpat viss Spānijas parlaments nosoda Krievijas karu.

Abas puses uzsvēra nepieciešamību pasaules demokrātisko valstu kopienai cieši sadarboties, lai atbildētu uz demokrātijas apdraudējumiem, kā arī izcēla nepieciešamību pēc lielākas ES lomas globālajā dienaskārtībā. M. Lamanja sarunā akcentēja Spānijas atbalstu multilaterālisma principam pasaulē.

Pārrunājot valstu izcilās divpusējās attiecības, Lamanja pievērsa uzmanību sadarbības paplašināšanai starp abu valstu parlamentiem, tāpat arī pieminēja kultūras un izglītības sakaru veicināšanu. Levits atzīmēja, ka labprāt redzētu plašāku spāņu valodas kā otrās svešvalodas apguvi Latvijas skolās. Valsts prezidents arī novērtēja veiksmīgo Latvijas sadarbību ar Spāniju starptautiskajās organizācijās.

Jau vēstīts, ka Lamanja piektdien tikās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība). Mūrniece pateicās Spānijas kolēģei par pretgaisa aizsardzības zenītraķešu sistēmas NASAMS nosūtīšanu Latvijai.

KONTEKSTS:

Spānijas galvaspilsētā Madridē notikušajā NATO samitā pieņemts Baltijai svarīgs lēmums par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, kura pagaidām savas kārtis neatklāj, atrunājoties, ka NATO spēku kaujas grupā, kas ir Latvijā, ir 10 valstis, un vispirms jāsaprot, cik katra valsts gatava dot.

Kanādas vadītajā grupā Latvijā šobrīd ir gandrīz 2000 karavīru, no kuriem – 700 kanādieši, bet brigāde parasti ir 3000 līdz 5000 karavīru liela.

Patlaban Baltijas valstīs ir izvietotas NATO kaujas grupas. Ādažu bāzē ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Tāpat Ādažos un Lielvārdē dislocēti ASV karavīri.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21. aprīlī atbalstījis valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju dāņu karavīrus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt