Valsts prezidenta vēlēšanas. Ko sola atbalstīt partijas?

Valdību veidojošās partijas pirmdien sāks diskusiju par nākamo Valsts prezidentu. Koalīcijas sadarbības padomē spriedīs par noteiktiem principiem, pēc kuriem izraudzīties jauno Valsts prezidentu, un par pašiem potenciālajiem amata kandidātiem. Pagaidām plaši izskanēja tikai viena kandidāta vārds – tas ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Taču ne visas partijas ir gatavas teikt viņa kandidatūrai jāvārdu.

Vien dažas dienas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 25. maijā, politiskie spēki sāks gatavoties jaunajām – Valsts prezidenta - vēlēšanām. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere pastāstīja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas datumu nosaka Saeimas prezidijs.   

Partijas gatavojas Valsts prezidenta vēlēšanāmElla Semjonova

    "Saeimas sēdes sasaukšanas datums, kurā Valsts prezidentu ievēl, nedrīkst būt ātrāk kā 40 dienas, ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām," uzsvēra Meistere. "Tas nozīmē, ka Saeimas prezidijam Saeimas sēde Valsts prezidenta ievēlēšanai jāsasauc ne ātrāk kā 29. maijā un ne vēlāk kā 7. jūnijā.”

    Ja Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu nepagūs grozīt, kandidatūras būs jāiesniedz Saeimas prezidijā no 19. līdz 23. maijam.

    Šobrīd otrajam lasījumam Saeimā tiek virzīti grozījumi ar mērķi pārlikt kandidatūru iesniegšanas laiku 10 dienas ātrāk, tātad no 9. līdz 13. maijam.

    Balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm. Lai ievēlētu prezidentu, nepieciešama 51 balss.

    Ja neviens to neiegūs, būs jārīko jaunas vēlēšanas.

    "Ja tiks izvirzīti vairāki kandidāti, tad pirmajā reizē Saeima balsos par visiem kandidātiem," paskaidroja Meistere. "Ja neviens no izvirzītajiem kandidātiem neiegūs nepieciešamo balsu skaitu, kas atbilstoši Satversmei ir 51 balss par attiecīgo kandidātu, tad tiek organizēta vēlēšanu otrā kārta."

    Otrajā kārtā balsos par tiem pašiem kandidātiem. Ja arī tad neviens no viņiem neiegūs 51 balsi, nākamajās kārtās pa vienam tiks atsijāti kandidāti, kas iegūs vismazāko balsu skaitu. Un tā, līdz paliek tikai viens kandidāts. Ja šis listē ierakstītais viens kandidāts neiegūs 51 balsi, būs organizējamas jaunas vēlēšanas.

    "Jaunā Vienotība" savu kandidatūru nevirzīs

    Koalīcijas partijas līdz šādam scenārijam cer nenonākt, tāpēc jau tagad pieļauj iespēju vienoties par kopīgu kandidātu. „Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis ļauj noprast – savu kandidātu šim amatam, piemēram, Sandru Kalnieti apvienība nevirzīs. Viņu rīcībā jau ir premjera amats un lielāka apetīte varētu negatīvi ietekmēt koalīcijas garu.

    "Svarīgi ir tas, ka koalīcijas partneri šos kandidātus izliek apspriešanai koalīcijā. Vai tas tā notiks pirmdien, nezinu, bet savlaicīgi par šo jautājumu runāt ir pareizi," teica Latkovskis. "Kuluāros neviens nevar aizliegt runāt. Mēs brīvā valstī dzīvojam. Vecrīgā sarunas notiek vienmēr daudzas un dažādas. Es ceru, ka šoreiz mēs iztiksim bez lielas tirgošanās, bet izvēlēsimies tādu kandidātu, kas arī Latvijas sabiedrībā ir cienījams cilvēks.”

    Nacionālā apvienība vēlas atbalstu Egilam Levitam

    Nacionālā apvienība vēlētos panākt visas koalīcijas atbalstu par labu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam. Šo izvēli atbalsta arī Jaunā konservatīvā partija, saka tās līdere Juta Strīķe. „Uzskatām, ka Levita kungs būtu ļoti cienījams un labs prezidents," sacīja Strīķe. "Konceptuāli mēs esam gatavi viņu atbalstīt. Ļoti ceram, ka arī citas frakcijas atbalstīs Levita kungu kā prezidenta kandidātu un kā prezidentu.”

    "KPV LV" par savu rīcību vēl nav izlēmusi

    Sarunai par konkrētiem kandidātiem vēl nav gatava partija „KPV LV”. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs vēl nezina, vai virzīs savu kandidātu.

    „Pareizā lietu secība, manuprāt, ir - vispirms kritēriji, pēc tam kandidāti; un jāatrisina jautājums, cik būtiski ir koalīcijai vienoties par vienu kandidātu uzreiz," klāstīja Zakatistovs. "Tas var būt gan šādi, gan otrādi. Iespējams, vēlēšanas var notikt vairākās kārtās. Viss kas var notikt. Priekšā mums ir grumbuļains ceļš.”

    „Attīstībai/Par!” atbalstu Egilam Levitam nesola

    Atbalstu Levitam pagaidām nesola apvienība „Attīstībai/Par!”, kas pieļauj iespēju virzīt savu kandidātu, taču, vai to darīs, vēl nav izlēmuši, pastāstīja frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. "Mēs to nopietni apsveram. Mēs esam Saeimā vienīgā liberālā partija. Kurš mūsu vietā varētu izvirzīt, pieņemsim, kandidātu, kurš simbolizē liberālas vērtības? Es neredzu nevienu citu, kas to varētu izdarīt," viņš teica.

    „Es pieļauju, ka „Attīstībai/Par!” varētu vēlēties pārliecības ziņā ne tik konservatīvu kandidātu. Tai pašā laikā man šķiet, ka Egils Levits nav savā pārliecībā karojošs uzskatu paudējs,” saka Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Viņš atgādina par Levita spēju saliedēt atšķirīgas partijas, veidojot Satversmes preambulu jeb ievadu.

    Neoficiāli tiek runāts par politisko tirgošanos partiju starpā.

    Piemēram, atbalstīt kādu prezidenta amata kandidātu apmaiņā pret atbalstu Eiropas komisāra amatam.

    „Oficiāli neviens šādu viedokli nav paudis, taču mēs tādas vēsmas jūtam, ka kādam būtu vēlme sasaistīt šos jautājumus," pauda Dzintars. "Nacionālā apvienība to nevēlētos. Jādiskutē, kurš valstij būtu labāks Valsts prezidenta kandidāts un pēc kādiem principiem būtu izraugāms eirokomisārs. Mēs esam piedāvājuši vienu no principiem. Piemēram, tā partija, kas iegūs lielāko atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no valstiskā spektra partijām, varēs virzīt savu eirokomisāra amata kandidātu. Mēs šajā gadījumā nerunājam par „Saskaņu"."

    Zaļo un zemnieku savienība bažījas par vēlēšanu procedūru

    Bažīgs par nākamā prezidenta izvēli ir Armands Krauze, Zaļo un zemnieku savienības līderis. Viņa bažas ir saistītas ar ieviesto atklātības principu – proti, būs zināms, kā ir nobalsojis katrs deputāts. „Es neesmu pārliecināts par to, ka esošie valdības veidotāji kaut kur neaizbrauks - varbūt ne uz zooloģisko dārzu, bet uz botānisko - un nevienosies par kādu kandidatūru," teica Krauze. "Varbūt uz kāda kuģīša. Nāks un piedāvās kaut ko. Mēs nezināsim, kur šis prezidents ir izvēlēts, bet mēs redzēsim, kā kurš balsos. Tas nebūs sirdsapziņas balsojums, tas būs politiskās disciplīnas jautājums, it īpaši no valdību veidojošo partiju puses."

    Pretējās domās ir potenciālais prezidenta amata kandidāts Egils Levits. Viņš iepriekšējās vēlēšanās zaudēja Raimondam Vējonim, kuru, visticamāk, atbalstījusi „Saskaņa”.

    „Pirmo reizi Saeima vēlēs Valsts prezidentu atklāti, līdz ar to „shēmošanai” būs mazāk iespēju, nekā iepriekšējās vēlēšanās – visās, ne tikai pagājušās. Šis ir atklāts process, kas ir demokrātiskāks nekā iepriekšējie,” savu pārliecību atklāja Levits.

    Lēmumu par kandidēšanu uz prezidenta amatu Levits sola pieņemt tikai tad, ja tādu vēlēšanos izteiks visa koalīcija vai tās daļa, kas veido vairākumu.

    „Ir svarīgi, lai nebūtu nejaušs rezultāts, kur koalīcijas daļa iet kopā ar opozīciju vai arī, teiksim, koalīcija līdz ar to sašķeļas," viņš uzsver. "Šis ir koalīcijas uzdevums sameklēt piemērotu kandidātu, lai šis kandidāts būtu pēc iespējas piemērotāks attiecīgajam amatam un lai nebūtu nejaušības, un tad mēs pēc tam brīnīsimies, kas no tā iznāk.”

    Savu kandidātu sola virzīt "Saskaņa"

    Domu virzīt savus kandidātus prezidenta amatam apsver abi opozīcijā esošie spēki - ZZS un „Saskaņa”. Taču nekādus vārdus pagaidām nenosauc. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs vienīgi atklāj – tas nebūs pirmsvēlēšanu laikā piedāvātais kandidāts Pēteris Sproģis, jo viņš savu kandidatūru atsauca.

    „Mēs virzīsim kādu kandidātu kaut vai tāpēc, ka mēs esam nopietns lielākais Latvijā politiskais spēks," teica Urbanovičs. "Mums ir daudz gribētāju izteikties, tagad sūta vēstules un piedāvā cilvēkus. Mēs esam pārsteigti – ļoti labus interesantus cilvēkus, tie lielākoties nav mūsu partijas biedri, kas varētu būt tautas prezidenti. Ja mēs lemsim, tad mēs to cilvēku brīdināsim – atceries, tikai ar to jau tev būs visu atlikušo mūžu problēmas. Ievēlēs vai ne – mēs nezinām, bet visu atlikušo mūžu, ja tevi neievēlēs, tev sekos melnā kārts, ka tiki virzīts no „Saskaņas”. Tas gandrīz vai a priori ir noziegums - gūt „Saskaņas” atbalstu.”

    Pēdējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba diena ir 7. jūlijs. Oficiāli viņa pilnvaras beigsies tieši pusnaktī, tātad, naktī uz 8. jūliju. Lai arī Vējonis nav paziņojis, vai vēlētos kandidēt otrajam termiņam, valdošās koalīcijas partijas par viņu, visticamāk, nebalsotu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti