Valsts kontrole: Pacienti darbspējīgā vecumā rehabilitāciju nesaņem gana ātri

Valsts apmaksāta medicīniskā rehabilitācija Latvijā nepietiekami fokusējas uz cilvēka veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī darbspēju atjaunošanu. Rehabilitācijas pakalpojumi pacientiem darbspējīgā vecumā netiek nodrošināti savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā – secinājusi Valsts kontrole revīzijā par rehabilitācijas pakalpojumu jomu. Veselības ministrijā tikmēr uzsver, ka revīzija notikusi par iepriekšējiem gadiem un kopš tā laika notikusi virkne uzlabojumu. 

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole revidēja medicīniskās rehabilitācijas jomu Latvijā.
  • Secināts, ka valsts atvēl vairāk naudas, bet pacienti to neizjūt.
  • Pacienti darbspējīgā vecumā rehabilitāciju nesaņem pietiekami ātri.
  • Plānā uzlabot rehabilitāciju vēža, sirds un asinsvadu slimību pacientiem nav izpildīts neviens uzdevums.
  • Ģimenes ārstu lomu pacientu rehabilitācijā nav pietiekama. Mudina to uzlabot.
  • Situācijas stagnēšanu sekmē arī nodalītā atbildība starp Labklājības un Veselības ministriju.
  • NVO "Sustento" apliecina: bieži vien cilvēki nesaņem rehabilitāciju.
  • VM norāda, ka jau ir daudz uzlabojumu.
  • Čakša kritikai neiebilst, bet saka, ka beidzot to rehabilitācijas plāns.

Intervija ar valsts kontrolieri Elitu KrūmiņuJānis Ramāns

    „Finansējums medicīniskajai rehabilitācijai ir pieaudzis, bet diemžēl izmaiņas nejūt ne ārstniecības iestādes, ne arī pacienti,” intervijā Latvijas Radio sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, norādot, ka pieaug ilgstoši slimojošo skaits. No viņiem apmēram trešdaļai jau pastāv invaliditātes risks. Iepriekšējos gados finansējums rehabilitācijai palielināts par apmēram 30%.

    Valsts kontrole arī norāda, ka datu trūkums par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā un panāktajiem rezultātiem liedz novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Tāpat faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī.

    VK: Rehabilitācija Latvijā ir tikai uz papīra.Annija Petrova

      Darbspējīgie – arvien slimāki

      Agrāka rehabilitācijas uzsākšana ir viens no instrumentiem, lai cilvēks pēc slimības iespējami ātrāk varētu atgriezties darbā. Tomēr Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka pacienti darbspējīgā vecumā nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus nesaņem gana ātri. Turklāt no kopējā ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaita tikai 8% cilvēku strādā.

      Pieaug arī slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem saslimšana ilgst vairāk par pusgadu, un cilvēku skaits, kuriem darbnespējas lapā norādīts cēlonis “arodslimība”.

      Revīzijas rezultāti liekot secināt, ka pašlaik rehabilitācija nepietiekami fokusējas uz cilvēka veselības saglabāšanu, uzlabošanu un darbspēju atjaunošanu. Piemēram, aptuveni ceturtajai daļai strādājošo, kuriem pirmreizēji noteikta invaliditāte, kā cēlonis minēta kāda no muskuļu un skeleta sistēmas slimību diagnozēm. Atsaucoties uz speciālistu teikto, Valsts kontrole norāda, ka rehabilitācijas saņemšanai slimības sākumposmā ir milzīga nozīme, lai saīsinātu darbnespējas periodu. Tomēr 75% muskuļu un skeleta sistēmas slimību pacientu rehabilitācija nav sniegta vispār.

      Nav arī vērojama tendence, ka rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaits pieaugtu ātrāk nekā saslimušo, kuri saņem slimības pabalstu, skaits.

      Turklāt Latvijā pieaug pieaugušo personu ar pirmreizējo invaliditāti skaits, pieaug arī kopējais personu ar invaliditāti īpatsvars iedzīvotāju vidū. 2012. gadā tas bija 7,4%, 2017. gadā – 9,4%.

      Onkoloģisko, sirds un asinsvadu slimību pacienti – “papīra” vērtībā

      No 2014. līdz 2017. gadam finansējums rehabilitācijai palielinājies par aptuveni 30%, un Veselības ministrija plānojusi, ka rehabilitācijas pakalpojumi jāuzlabo tieši pacientiem ar onkoloģiskajām, sirds un asinsvadu saslimšanām. Taču revīzijā konstatēts, ka līdz šim nav izpildīts neviens no noteiktajiem uzdevumiem. Nav palielināta pakalpojumu pieejamība onkoloģiskajiem pacientiem, nav sagatavota kardioloģiskās rehabilitācijas programma, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti, saglabātu vai uzlabotu darbspējas un novērstu nepieciešamību nonākt stacionārā.

      Rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo onkoloģisko pacientu skaits nesasniedz pat 1% no kopējā saslimušo skaita.

      Veselības ministrijai nav arī datu par kopējo insulta pacientu skaitu, kuriem būtu nepieciešami dienas stacionāru, ambulatoro ārstniecības iestāžu un mājas aprūpes pakalpojumi medicīniskajai rehabilitācijai. Tomēr tieši agrīna rehabilitācija insulta pacientiem nodrošinātu ārstniecības nepārtrauktību un efektīvāku ārstēšanos. Nekoordinējot valsts līmenī insulta pacientiem nepieciešamos pakalpojumus, rehabilitācijas iespēju meklēšana ir atstāta pašu pacientu un viņu piederīgo ziņā.

      Lai insulta pacientiem samazinātu uzturēšanās laiku slimnīcās, ir iespējas rehabilitācijas pakalpojumus saņemt mājās. Taču attālākās lauku teritorijās speciālistu trūkums un ārstniecības iestādēm neizdevīgais tarifs ierobežo šo pakalpojumu pieejamību.

      Ģimenes ārsti rehabilitācijas procesā

      Valsts kontrole norāda, ka Latvijas veselības aprūpes modelī centrālā persona, kura koordinē pacienta ārstēšanu, ir ģimenes ārsts. Tomēr revīzijā secināts, ka Veselības ministrija nav pietiekami stiprinājusi ģimenes ārstu lomu pacienta rehabilitācijā. Ja laikus netiek identificētas pacienta rehabilitācijas vajadzības, pacienti nepieciešamo rehabilitāciju saņem novēloti, un tas nozīmējot, ka pacienta funkcionēšanas spēju atjaunošanai jāpatērē vairāk resursi.

      Arī revīzijā aptaujātās ārstniecības iestādes, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, ir norādījušas uz ģimenes ārstu nepietiekamo izpratni par rehabilitācijas pakalpojumu nozīmi pacientu veselības stāvokļa uzlabošanā.

      Liela nozīme ir arī pacienta līdzdalībai savas veselības uzturēšanā un problēmu risināšanā. Speciālisti revidentiem norādīja, ka pacientu izpratne par rehabilitācijas nozīmi ir nepietiekama, dažkārt cilvēkiem trūkst arī motivācijas aktīvi līdzdarboties savas veselības uzlabošanā. Valsts kontroles ieskatā tieši ģimenes ārstiem ir jāvada pacienta rehabilitācijas process, palīdzot pacientam sasniegt pozitīvu ārstniecības rezultātu.

      Labklājības un Veselības ministriju sadarbības trūkums

      Situācijas stagnēšanu sekmē arī nodalītā atbildība starp Labklājības un Veselības ministriju. Viena atbild par pakalpojumu pieejamību, otra administrē datus par personām ar invaliditāti un personām, kas ilgstoši slimo. Trūkst datu apmaiņas starp abām iestādēm. Lai valsts naudu ieguldītu tur, kur tas nepieciešams, būtu jāsadarbojas.

      "Tas ir arī mūsu pašu redzeslokā un interesēs. Attiecībā uz pieaugošajiem invaliditātes rādītājiem, es nevaru apgalvot, ka tas ir tieši rehabilitācijas nepietiekamības dēļ. Tie iemesli varētu būt dažādi. Arī tas ir vesela pētījuma vērts. Tur varētu būt arī novecošanās jautājumi, jo pirmreizējas invaliditātes saņēmēji ir tieši seniori," skaidroja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

      Mudina stiprināt rehabilitācijas lomu

      Rehabilitācijai realitātē ir jākļūst par pilnvērtīgu veselības aprūpes sastāvdaļu, uzsver Valsts kontrole. Lai to panāktu, Veselības ministrijai sniegti vairāki ieteikumi, kurus ieviešot, tiks stiprināta rehabilitācijas loma ārstniecības procesā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus valsts finansētus rehabilitācijas pakalpojumus.

      Valsts kontrole uzskata, ka ir jāpilnveido ģimenes ārstu izpratne par rehabilitācijas nozīmi, jāizvērtē iespēja noteikt prioritātes valsts apmaksātiem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem.

      Rehabilitācijā pakalpojuma kvalitāte ir jāvērtē pēc sasniegtā rezultāta. Lai vērtētu medicīniskās rehabilitācijas efektivitāti, pasaulē parasti izvēlas kādu atskaites punktu, piemēram, darbnespējas lapu, darbnespējas dienu vai hospitalizācijas gadījumu skaitu. Tāpēc sadarbībā ar nozares speciālistiem un ārstniecības iestādēm jāveic vispusīga sistēmas analīze, jāuzlabo datu monitoringa un informācijas apmaiņas sistēma par pacientu dažādos veselības aprūpes posmos.

      Jau gadiem sāpīgs jautājums

      Rehabilitācija jau gadiem ir sāpīgs jautājums pacientiem, atzīst arī pacientus un cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas "Sustento" veselības politikas koordinatore Iveta Neimane. Bieži vien cilvēki nesaņemot rehabilitāciju.

      „Daudzreiz tas ir dārgi, jo tas netiek apmaksāts daudzos gadījumos no valsts. Netiek pateikt, kur saņemt šo palīdzību un kāda tā būtu nepieciešama. Dažreiz cilvēks to dara par savu naudu, stipri pārmaksājot, un bieži vien ne to, ko vajag varbūt viņa konkrētajā gadījumā. Šī rehabilitācija, kas ir "Vaivaros" un kas ir stacionāra, tomēr ir saistīta ar lielām rindām,” stāsta Neimane.

      Līdz ar to ne vienmēr to iespējams saņemt savlaicīgi. Taču tas ir ļoti svarīgi, uzsver Neimane.

      VM saka, ka revīzija dati novecojuši

      Tikmēr Veselības ministrijā uzsver, ka Valsts kontroles revīzija notikusi par laika posmu no 2014. līdz 2016. gadam. Kopš tā laika bijis virkne pasākumu, lai ieviestu rehabilitācijas pakalpojumu uzlabojumus dzīvē nevis atstātu plānos.

      „Šobrīd ir būtiski jau palielināta arī rehabilitācijas pieejamība ņemot vērā finansējuma palielinājumu nozarē un līdz ar to arī pakalpojumu pieejamības uzlabošanos. Ja mēs skatāmies uz 2019. gadu, tad šogad tiek plānots nodrošināt papildus apmēram 100 000 ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu. Līdz ar to apjoms runā pats par sevi. Tas ir būtisks palielinājums rehabilitācijas pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot tiem cilvēkiem, kuriem rehabilitācija ir nepieciešama, to pieejamību vai uzlabojot to pieejamību,” skaidro ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

      Ministrijā atzīst, ka jāturpina uzlabot veselības aprūpes pieejamība.

      „Tās problēmas, kas krājušās gadiem veselības aprūpes nozarē, nav iespējams atrisināt ar atrautiem pasākumiem. Ir būtiski jāuzlabo visa veida veselības aprūpes pieejamība, ārstniecības pieejamība un tajā skaitā rehabilitācijas pieejamība un tikai šādā veidā būs iespējams nodrošināt mūsu iedzīvotājiem kvalitatīvu un mūsdienīgu veselības aprūpi,” norādīja Šneiders.

      Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) gan kritikai piekrīt un neiebilst. Čakša stāsta, ministrijā beidzot topot rehabilitācijas plāns, kas domāts pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Ar plāna izstrādi gan neveicas tik ātri, kā iecerēts.

      "Viss 2018.gads ir pagājis ļoti intensīvās diskusijās, jo arī rehabilitologu rindās nav vienprātības par to, kā vislabāk šo pakalpojumu organizēt. Ir bijuši dažādi strīdi," skaidro Čakša.

      Aizvadīto piecu gadu laikā finansējums rehabilitācijai pieaudzis par aptuveni 30%. Vienlaikus uz valsts apmaksātiem rehabilitācijas pakalpojumiem augušas arī rindas.
       

      4 komentāri
      Jānis Lietavietis
      Mani novērojumi liecina par to, ka valsts apmaksātas rehabilitācijas drīzāk nav vispār, vai arī to nav iespējams iegūt nedodot kukuļus. Esmu redzējis daudzus gadījumus, kad cilvēki, pēc operācijām, bez rehabilitācijas, nespēj no gultas piecelties, bet valsts to nefinansē itin nemaz un nepieciešamās naudas summas arī ir par lielu, lai viņi varētu to atļauties apmaksāt paši, veidojas pat absurda situācija, ka valsts apmaksā dārgas operācijas, bet pēc tam ietaupa nieka tūkstoti un tas pacients tiek pamests sapūt gultā, ignorējot pat darbspējas vecumu un potenciālu šim cilvēkam vēl dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Vairākkārtīgi es esmu ziedojis pazīstamu cilvēku rehabilitācijai, kas jau pats par sevi ir rādītājs, ja es īpaši to nemeklējot esmu saskāries ar vairākiem šādiem gadījumiem, kad cilvēki ir jauni un tiešām ar izredzēm atlabt, bet viņiem draud invaliditāte valsts nolaidības dēļ. Veselības aprūpe Latvijā ir vienkārši katastrofālā līmenī un neatbilst nodokļiem, ko maksājam.
      Juris Puriņš
      Tuvāk patiesībai būtu "nesaņem vispār", jo sevišķi, ja ir runa par redzes invalīdiem... Vienkāršāk ir iedot "grupu" un aizmirst...
      Zigfrida Kalatrida
      " darbspējīgā vecumā " ... a citos vecumos ??? Shitajaa sakaraa ( pie nekaa pret R - va kadas citas pilsetas va ciemata - Domi, bet ) - izgadiijaas kaut kaa nenojaugties - bet bija tuvu, a pa tv 24 staasta, ka privatipashniekiem esot ielas - va ko tur - jaatiira - kaut kadi tur noteikumi ... - varbuut pafiltreet - KAADAA GAN TAADAA SAKARAA PRIVATIIPASHNIEKIEM BUUTU PILSEETU etc. TROTUARI JAATIIRA ? .... - Kaut kas tur nav pareizi . Privaatais iipashums beidzas pie sava zhoga. Tachu.
      Zane Līvmane
      Latvijā Veselības aprūpe sen jau ir kritiska stāvoklī, nerunajot par rehabilitaciju.. Kur visi tie miljoni pazūd??
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Populārākie
      Interesanti