Valodas komisija: komerciālas intereses un nepārdomāta pieeja apdraud valodas politiku

Valsts valodas politikai, tostarp valodas lietojumam medijos, bieži vien raksturīga svārstīšanās, kā arī pārdomātas pieejas trūkums un sekošana komerciālām interesēm. To otrdien, 1. martā, Melngalvju namā notikušajā seminārā “Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas” uzsvēra Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs.

Kā informēja Valsts prezidenta Preses dienestā, seminārā Veisbergs kā vienu no neseniem valsts valodas pozīcijas apdraudošiem piemēriem minēja pērnā gada nogalē Saeimas atbalstītos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Viņš gan arī pauda, ka Valsts valodas komisija apzinās - noteikta ētera daļa pienākas arī mazākumtautību valodām. “Mēs neprasām aizliegt raidīt citās valodās, bet skatāmies uz valodas lietojuma proporcijām. Ja viss būtu latviešu valodai labvēlīgs, tad trauksmei nebūtu pamata,” sacīja Veisbergs.

Komisijas vadītājs gan norādīja, ka grozījumu atlikšana sniedz iespēju sabiedrībai un politiķiem diskutēt par kvalitatīviem risinājumiem.

Viņa ieskatā valstij ir visas tiesības šos jautājumus regulēt, īpaši ņemot vērā ideoloģisko aspektu hibrīdkara apstākļos: “Mēs regulējam valodu gan valsts pārvaldē, gan skolās, gan produktu aprakstus, dodot priekšroku latviešu valodai. Mediji šajā ziņā ir vēl svarīgāki, tāpēc ir jāmazina svešas informatīvas vides ietekme uz mūsu iedzīvotājiem.”

Valsts prezidenta izveidotās Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valodas politikas stratēģiskos virzienus, balstoties uz pētījumiem, pārraudzīt Valsts valodas politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt valodas politikas likumdošanas izstrādes jautājumos.

Jau ziņots, ka Saeima 2015.gada oktobrī nolēma, ka radio programmām, kurās programmas daļa valsts valodā nav mazāka par 51%, sākot no 2016.gada 1.janvāra pilnībā jāraida valsts valodā. Taču, norādot, ka Saeima nav pienācīgi izvērtējusi sekas, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēma neizsludināt šos grozījumus un nodeva to parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Viņš rosinājis šobrīd neizsludinātos grozījumus vispār svītrot no likuma.

Saeimas Cilvēktiesību komisija gan neņēma vērā prezidenta argumentus un otrreiz virzīja pretrunīgos, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta Armanda Krauzes sagatavotos grozījumus par valodu lietojumu komercradio. Tomēr vēlāk  koalīcija vienojās, ka ar grozījumu pieņemšanu nesteigsies, sagaidot Satversmes tiesas spriedumu un tā izrādot respektu prezidenta argumentiem. 

Decembrī Saeima lēma radiostaciju pāreju uz apraidi vienā valodā atlikt uz gadu – līdz 2017.gada sākumam. 

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti