Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) parlamenta plenārsēdē norādīja, ka pāreju uz radioprogrammu translēšanu vienā valodā nepieciešams pagarināt par gadu – to sākt nevis 2016.gadā, bet 2017.gadā.
Pārejas posmu nepieciešams pagarināt, lai Satversmes tiesa varētu izvērtēt, vai iecerētā norma atbilst Satversmei.
Satversmes tiesa jau ierosinājusi lietu par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto radioprogrammu valodas regulējuma izmaiņu atbilstību Satversmei. Pieteikumu tiesā iesniedza SIA "Krievu hītu radio", kura līdzīpašnieks Ričards Zakss ir regulārs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājs.
Pēc ilgām diskusijām vairākās šonedēļ notikušās Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdēs ceturtdien parlamentam priekšā likts kompromisa risinājums – jauni elektronisko mediju likuma grozījumi.
Tie paredz spēkā stāšanās laiku normām par valodas lietojumu radiostacijās atlikt līdz 2017.gada 1.janvārim. Lai gan balsojumā neviens pret normu nenostājās, deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) debatēs piedāvājumu tomēr vērtēja kritiski.
"Es neesmu pret šo pagarināšanu. Es tikai ceru, ka pēc šī gada pagarinot, šis jautājums netiks nomuļļāts un netiks pagarināts vēlreiz uz gadu, kā tas tiek darīts. Nākošais. Ka NEPLP [Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome] nesodīs ar 600 eiro tās blēdīgās raidstacijas, kas neraidīja 50 pret 50, bet raida, piemēram, 3% latviešu valodā un 97% – krievu valodā. (…)
Tāpēc līdz ar to es ceru, ka šajā te pagarinātajā periodā mēs ļoti stingri uzraudzīsim, lai tiktu ievēroti tie likumi, kurus mēs paši ignorējam," sacīja Kiršteins.
Deputātu atbalstītā versija paredz izmaiņas tikai termiņā – strīdīgais jautājums par latviešu valodas procentiem tajā iekļauts galu galā netika.
Jāatgādina, ka prezidents iebilda pret oktobrī pēkšņi grozītu normu, kas paredz – radio programmām, kuru apraides atļaujā noteikts, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51%, jābūt izplatītām pilnībā valsts valodā. Pirms gada pieņemtajā redakcijā bija ierakstīti 50%. Līdz ar to izvēles tiesības, kurā vienā valodā – latviešu vai krievu – turpmāk raidīt, tagad radās arī vairākām ar koncernu "Super FM" saistītām radiostacijām.
Otrreizējās caurlūkošanas laikā priekšlikumu atgriezties pie 50% iesniedza Latvijas Reģionu apvienība. Debatēs par to aicināja balsot arī "Vienotības" deputāte Lolita Čigāne.
"Es gribētu aicināt šobrīd Saeimu atbalstīt šos Reģionu apvienības iesniegtos priekšlikumus, kas būtu 3. un 6.priekšlikums, un attiecīgi tad runāt ar visiem kolēģiem, ar mani tai skaitā, kā norādīja Kiršteina kungs, par labiem risinājumiem, kā gada laikā mēs varētu patiešām pēc būtības aizsargāt savu informatīvo telpu," teica Čigāne.
Savukārt "51 procenta" priekšlikuma autors Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) debatēs pauda, ka par viņa ierosinājumu izskan daudz nepatiesību un maldu. Krauze arī asi vērsās pret Reģionu apvienības frakcijas vadītāju Daini Liepiņu.
"Es aicinu neatbalstīt Liepiņa kunga parakstītos... Jā, Liepiņa kungs tur bija parakstījis, kurš ir kriminālnoziegumos apsūdzētais,
un lūdzu neatbalstīt Liepiņa kunga grozījumus un atbalstīt manu redakciju, jo mana redakcija kalpo tieši Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un Latvijā ir lojāli mediji, saglabāšanai," teica Krauze.
Balsojumā deputātu vairākums atgriešanos pie 50% noraidīja. Par balsoja Latvijas Reģionu apvienība, tās nu jau bijušais pārstāvis Artuss Kaimiņš, vairums "Vienotības" un apmēram puse Nacionālās apvienības. Pret bija "Saskaņa" un "No sirds Latvijai", bet atturējās Zaļo un Zemnieku savienība, trīs "nacionāļi” un arī Dzintars Zaķis ("Vienotība").
"Uzskatu, ka tā nav juridiski korekta rīcība, ka uzņēmējiem sola iedot licenci, kur apsola viņiem kaut kādus gadus, ka varēs mierīgi strādāt un tagad pēkšņi laikam pa vidu viņam atņem tās tiesības.
Nav korekti pret uzņēmēju, pirmkārt. Otrkārt, ja mēs cīnāmies par latviešu valodas tīrību, tad, pirmkārt, ir jācīnās ar tām raidstacijām, kurām 100% iet vēstījums krieviski un vēl nedod Dievs no rītiem Krievijas himnu nospēlē.
Tie ir daudz lielāki ienaidnieki, nevis šie astoņi, kas ir it kā vieglāks mērķis, kuriem tagad atņemsim, bet patiesībā neko neatrisināsim," uzskata Zaķis.
Balsojumā vispār nepiedalījās SaeimasCilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Laizāne, kura apgalvo – tas vairs neesot bijis tik svarīgs. "Es nebalsoju tieši šāda iemesla dēļ, jo uzskatu, ka nav būtiski, kura norma stāsies spēkā 2017.gadā.
Kamēr es vadīšu komisiju, tikmēr es uzstāšu, ka ir jāatrod ideālai, pareizais risinājums. (..) Tur ir daudz kas sakārtojams. Manuprāt, to var izdarīt gada laikā. Sāksim no janvāra," teica Laizāne.
Arī Valsts prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme norāda – tas, vai prezidenta iejaukšanās būs devusi pozitīvu rezultātu, tagad ir atkarīgs no deputātiem.
"Tas lielākais ieguvums no visa šī procesa tik tiešām ir šī termiņa atlikšana. (..) Ja komisija atgriezīsies un diskutēs par valodas proporcijām un pienākumu pāriet uz vienu valodu un kuros gadījumos būtu pienākums pāriet uz valsts valodu, tur ir iespējas kaut kādam labam rezultātam, kas apmierina plašākas sabiedrības intereses," teica Valsts prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
Pēc viņas teiktā, pa vidu vēl gaidāms Satversmes tiesas spriedums, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsniegs aizvien jaunas apraides atļaujas, būs stājusies spēkā norma par 90% Latvijā radīta satura nodrošināšanu. "Būs pietiekami daudz jaunu apstākļu, lai būtu iespējas un pamatoti iemesli šo regulējumu pārskatīt. Cits jautājums – cik būs gribēšanas, kas būs tie rosinātāji un kā tie grozījumi sāksies," teica Jaunzeme.
"Te būtu ļoti svarīgi, ka deputāti tur savu vārdu – to, kas šodien izskanēja no Saeimas tribīnes. Ka tie nav tikai tukši vārdi, bet tiešām apņemšanās strādāt pie šī regulējuma gada ietvaros," norādīja prezidenta padomniece.
Saeimas Preses dienestā norāda, ka tiem tirgus dalībniekiem, kuri rēķinājušies ar iepriekš noteikto normu spēkā stāšanās datumu – 2016.gada 1.janvāri – un laikus pārreģistrējuši radio programmu apraides atļaujas, likumprojekts piedāvā pārejas periodu.
Grozījumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var saglabāt iepriekš izsniegtajā apraides atļaujā noteikto valodas lietojumu, par to līdz 2016.gada 15.janvārim paziņojot NEPLP).
Laizāne uzsvēra, ka jautājums par valodas lietojumu radioprogrammās neietekmē Saeimā 2014.gada 23.oktobrī apstiprinātos grozījumus. Tie paredz, ka ne mazāk kā 90% programmas satura ir jābūt radītam Latvijā.
Šī prasība attieksies uz visiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem – arī tiem, kuri apraides atļaujas saņēmuši pirms šo prasību spēkā stāšanās dienas.
Jau ziņots, ka Saeima 29.oktobrī nolēma, ka radio programmām, kurās programmas daļa valsts valodā nav mazāka par 51%, sākot no 2016.gada 1.janvāra pilnībā jāraida valsts valodā.
Taču, norādot, ka Saeima nav pienācīgi izvērtējusi sekas, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēma neizsludināt šos grozījumus un nodeva to parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Viņš rosinājis šobrīd neizsludinātos grozījumus vispār svītrot no likuma.
Saeimas Cilvēktiesību komisija gan neņēma vērā prezidenta argumentus un otrreiz virzīja pretrunīgos, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta Armanda Krauzes sagatavotos grozījumus par valodu lietojumu komercradio. Tomēr vēlāk koalīcija vienojās, ka ar grozījumu pieņemšanu nesteigsies, sagaidot Satversmes tiesas spriedumu un tā izrādot respektu prezidenta argumentiem.
