Līdz ar Latvijas apņemšanos uzņemt noteiktu skaitu patvēruma meklētāju Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros, šogad pārstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas veidotie noteikumi par nepilngadīgo patvēruma meklētāju izglītošanu Latvijā. Iepriekš bērni varēja izvēlēties arī kādu mazākumtautību skolu, ja ir bijušas zināšanas krievu valodā, bet no jaunā mācību gada mācīties varēs tikai tajās skolās, kur stundas notiek latviski.
Konkrētu skolu nepilngadīgajam patvēruma meklētājam piemeklē ministrija pēc vienošanās ar pašvaldībām.
Šogad kopumā 12 patvēruma meklētāji skolojušies Natālijas Draudziņas vidusskolā Rīgā. Sestajā klasē mācās Orānosa no Afganistānas. “Man patīk latviešu valoda, kaut arī es nezinu,” saka meitene, neslēpdama, ka ir grūti. Viņa skolu apmeklē kopš janvāra un šo mēnešu laikā nedaudz iemācījusies latviski.
Skolas direktors Pēteris Sevčenko atzīst, ka šiem bērniem iekļauties ir ļoti grūti tieši vājo valodas zināšanu dēļ: “Atnākot viņi valodu nezina, mums nekādu tādu papildu iespēju, lai būtu skolotājs, kas māca viņiem valodu pirmos mēnešus no rīta līdz vakaram, nav. Ir tikai neliela papildu piemaksa, ko varam maksāt skolotājiem. Tas nozīmē, ka viņš [bērns] ieiet klasē, kurā viss notiek pilnīgi svešā valodā.”
Skolotāja piemaksa par papildu konsultāciju esot neliela, nepilni trīs eiro uz rokas. Zinot, ka šogad noteikumus pārstrādās, direktori no vairākām skolām apkopojuši problēmas un priekšlikumus to risināšanai iesnieguši atbildīgajā ministrijā. “Mēs savus priekšlikumus apkopojām un esam devuši zināmus ministrijai, bet liela daļa no tiem, šķiet, ka netiks ņemti vērā. Piemēram, ir ļoti vienkārši. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka Muceniekos ir jābūt kādam cilvēkam, kurš noskaidro to bērnu izglītības līmeni, lai tai brīdī, kad viņš dodas izvēlēties izglītības iestādi, mums nav jāmeklē un jābakstās miglā, ko ar viņu darīt, kurai klasei viņš atbilst, lai viņš nejustos iemests melnā caurumā, kur viņš neko nesaprot,” saka Sevčenko.
Ministrijas noteikumi gan paredz, ka par bērna iekļaušanu, izglītošanu un spēju tikt līdzi pārējiem atbild skolas, kurām valsts pagaidām vien piešķir naudu. No nākamā gada par 40 eiro palielināta viena mēneša samaksa par papildu konsultācijām latviešu valodā. Šeit gan jānorāda, ka, saņemot bēgļa statusu, papildu finansiāls atbalsts nepienāksies.
“Kad ir piešķirts bēgļa statuss, tad līgums [ar izglītības iestādi] tiek izbeigts un netiek piešķirts vairs valsts papildu finansējums, bet skolēns mācās tādā pašā kārtībā kā ikviens pilsonis vai nepilsonis.
Tad latviešu valodu papildus nodrošina pašvaldība, nodrošina izglītības iestāde un ar to ir jārēķinās,” norāda ministrijas Izglītības departamenta eksperte Olita Arkle.
Arī šādas izmaiņas skolu vadību neiepriecina, jo bērnu ar bēgļa statusu integrācija būs tikai pašvaldību un izglītības iestāžu atbildība.
