Līdz ar to iedzīvotāju statistika par valmieriešiem tagad pieejama arī pilsētas teritoriju līmenī.
Valmierā ir 27 apkaimes, trīs no tām neapdzīvotas – Gauja, Industriālais parks un Pauku priedes. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākās ir Centrs (2020. gada sākumā 3 591 iedzīvotājs), Burkānciems (2 537) un Pārgauja (2 430).
No 21 apkaimes, kurās dzīvo vairāk par 50 iedzīvotājiem, kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai divās – Šķesteros un Zvirgzdukalnā. Šķesteros tagad dzīvo par 159 % vairāk iedzīvotāju (kāpums no 245 līdz 634), bet Zvirgzdukalnā – par 26 % vairāk (kāpums no 333 līdz 421). Straujākais pieaugums Šķesteros notika 2018. gadā, kad iedzīvotāju skaits palielinājās no 369 līdz 609, un saistīts ar jaunuzcelto daudzdzīvokļu ēku izīrēšanu.
Pusē apkaimju, kurās dzīvo vairāk par 50 iedzīvotājiem, iedzīvotāju skaits samazinājies vismaz par piektdaļu, visvairāk – Centrā un Dīvaliņā (abās par 27 % jeb attiecīgi no 4 908 līdz 3 591 un no 71 līdz 52), kā arī Veidēs (par 26 % no 1 057 līdz 778). Valmierā kopumā iedzīvotāju skaits samazinājies par 17 % no 27,7 tūkstošiem līdz 23 tūkstošiem.
Iedzīvotāju vidējā vecuma ziņā visjaunākā apkaime ir Savariņas – 33 gadi (28 % iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem), bet visvecākā – Semināra (48 gadi, 31% iedzīvotāju ir vismaz 65 gadus veci).
Visvairāk latviešu dzīvo Apakšstacijā (97 %) un Viesturos (96 %), bet krievu – Kārlienā (18 %) un Graudu apkaimē (16 %).
20 gadu laikā apkaimi nav mainījuši 41 % Burkānciema iedzīvotāju, bet vismazāk šādu iedzīvotāju ir Dīvaliņā (15 %). Uz ārzemēm visvairāk pārcēlušies no Šķesteriem (21 % no apkaimes iedzīvotājiem 2000. gadā), bet vismazāk no Jumarām un Viesturiem (9 %). 63 % Šķesteru tagadējo iedzīvotāju 2000. gadā dzīvoja citā teritorijā Latvijā (no tiem 44 % citviet Valmierā, ārpus tās visvairāk Burtnieku novadā – 6 %).
Turpmāk Valmieras apkaimju iedzīvotāju statistika ik gadu tiks papildināta. Šādu eksperimentālo statistiku var lietot gan pašvaldības, gan teritoriju plānošanas speciālisti, kā arī pētnieki, studenti un citi datu lietotāji. CSP aicina arī citas lielās pilsētas noteikt iekšpilsētas dalījumu, pēc kā CSP aprēķinās iedzīvotāju statistiku apkaimēs līdzīgi kā Rīgā un Valmierā.
