Dienas notikumu apskats

Jaunais Moldovas prokrieviskais prezidents Igors Dodons ieradies pirmajā vizītē Briselē

Dienas notikumu apskats

Līdz ar notiesāšanu Krievijas opozicionārs Navaļnijs nevarēs kandidēt prezidenta vēlēšanās

Vairums Latvijas Radio darbinieku nemierā ar algām un valdes darbu un gatavi protestēt

Vairums Latvijas Radio darbinieku nemierā ar algām un valdes darbu un gatavi protestēt

Vairums Latvijas Radio darbinieku ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu un ir gatavi protesta akcijām. Tāpat lielākā daļa darbinieku kā vāju vai ļoti vāju vērtē radio valdes darbu. Medijā notikušas vairākas sapulces, pēc kurām valde izstrādājusi priekšlikumus algu jautājuma risināšanā. 

Gandrīz 70% Latvijas Radio darbinieku amata algā jeb uz papīra saņem mazāk par 1000 eiro mēnesī. Starp viņiem ir raidījumu vadītāji, skaņu operatori, ziņu redaktori, korespondenti, kā arī citi darbinieki.

Tajā pašā laikā apmēram 80% darbinieku nevēlas mainīt darbavietu un gandrīz visi uzskata Latvijas Radio par vislabāko salīdzinājumā ar citiem plašsaziņas līdzekļiem. Taču vairākums strādājošo ir neapmierināti ar atalgojumu.

Raidījuma „Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons stāsta, ka otrā sabiedriskajā medijā – Latvijas Televīzijā – algas vienmēr bijušas lielākas. Tādēļ esot arī vienkāršāk pārvilināt radio darbiniekus uz citiem medijiem. Īpaši slikta situācija ir kopš krīzes – jau gandrīz desmit gadus.

Tomsons atminas, kādos apstākļos nonāca darbinieki 2008.gadā: „Latvijas Radio darbinieki atteicās no savām algām 10-20% apmērā, viņiem noņēma visas piemaksas, viņi devās bezalgas atvaļinājumā ar cerību glābt vispār Latvijas Radio, kurš atradās tajā brīdī bankrota tuvumā.”

Bijusi cerība, ka krīze beigsies un situācija atkal uzlabosies. Taču Tomsons stāsta, ka šajos gados darbinieki tikai vērojuši situācijas uzlabošanos valstī: „Latvijas Radio, kopš šīs algas samazinātas, nav nekad palielinātas. Un nu atšķirība starp Latvijas Radio un [Latvijas] Televīzijas darbiniekiem, it īpaši Ziņu dienestā, analītiskajā daļā ir vairāk nekā par pusi.

Nekādas cerības uz algas palielinājumu nav, un ir sajūta, ka Latvijas Radio gan valde, gan arī padome īsti neaptver šīs situācijas nopietnību.”

Latvijas Radio raidījuma „Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons

    Tas, ka cilvēkus neapmierina atalgojums, ir fakts, norāda Latvijas Radio arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle. Par to liecina radio struktūrās nesen veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā puse strādājošo: „Daudzi cilvēki saņem piemaksas, un tas liecina par papildu darbu. Savulaik radio vairākās kārtās tika samazināts cilvēku skaits, darba apjoms tika palielināts, bet katram cilvēkam ir spēju robeža. Un šobrīd mēs varam teikt, ka ir cilvēki, kas strādā uz izdegšanas robežas, un tas nav normāli.”

    Aidis Tomsons tikmēr norāda, ka paliek jautājums, ko darbinieki paši darījuši situācijas uzlabošanai, tādēļ pārmest tikai vadībai neesot korekti: „Lai arī kā nebūtu, Latvijas Radio darbinieki ir apņēmušies - vismaz Ziņu dienests, Latvijas Radio 1 darbinieki - darīt visu, lai nākamajā gadā šis algu palielinājums kaut vai 10% apmērā, kas vienalga būtu mazāk nekā tas, ko darbinieki piekrita pirms krīzes nogriezt, tiktu palielināts. Tā tiešām ir neliela summa. 10% no algām ir runa par kaut kādiem desmitiem eiro, kas būtu katram darbiniekam klāt.”

    Atalgojuma jautājumam veltīta radio darbinieku kopsapulce un arī struktūrvienību iekšējās sapulces. „Vismaz mūsu iekšējā kopsapulcē, kas ir bijusi mūsu struktūrvienībās, apņemšanās ir ļoti skaidra. Mēs esam prasījuši valdei, vai viņi kaut ko darīs un vai viņi ir gatavi mums prezentēt tos soļus, ko viņi darīs, mums tādas pārliecības nav. Bet darbinieki ir skaidri teikuši, ka viņi rīkos protesta akcijas: nebūs raidījumu skanējumi vai būs klusums ēterā, kaut kas, ar ko mēs mēģināsim pievērst uzmanību un cīnīties par savām tiesībām.”

    Pēc darbinieku spiediena medija valde ir spērusi pirmos soļus problēmas risināšanai. Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš stāsta, ka radio iesniedza par sabiedrisko mediju pārvaldību atbildīgajai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ierosinājumus par bāzes budžeta palielināšanu nākamajiem trim gadiem:

    „Tajā skaitā viena no summām ir par darbinieku atalgojuma paaugstināšanu vidēji par 12%.”

    Pārējie priekšlikumi ir par tehniskā nodrošinājuma attīstību un vispārējo jautājumu risināšanu Latvijas Radio.

    „Šajā gadījumā nav runas par konkrētām grupām, šajā gadījumā svarīgi ir nodrošināt to, ka Latvijas Radio bāzes finansējums tiek paaugstināts, kas dod Latvijas Radio lielāku rīcības brīvību, iespēju pašiem lemt par finansējuma izmantošanu un mazināt tās daļas īpatsvaru radio valsts dotācijā, kas ir piešķirtas vienreizējiem pasākumiem vai atsevišķām aktivitātēm, kas ir konkrētam mērķim,” saka Pauliņš.

    Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) radio valdes pieprasījumu pēc algu palielināšanas ir atbalstījusi un virzīja tālāk Finanšu ministrijai.

    Kopumā šim mērķim pieprasīti 470 000 eiro gadā.

    NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere gan ir skeptiska, vai līdzekļu piešķiršanu varētu atbalstīt: „Pēc manas pusotra gada pieredzes [spriežot], atalgojuma jautājums nav tā pozīcija, ko parasti Finanšu ministrija atbalsta. Un mēs esam līdzīgi arī iepriekšējā gadā snieguši, diemžēl tas nav bijis atbalstīts.”

    Gadu garumā nerisinātā problēma ar algām radījusi arī neuzticēšanos radio valdei. 42% darbinieku valdes darbu vērtē kā vāju un 16% kā ļoti vāju. Apmierinošu vērtējumu dod trešdaļa darbinieku. Tikmēr mazākums vadības darbu nosauc par labu vai teicamu.

    Finanšu ministrija jau saņēmusi atbildīgās padomes vēstuli un norādīja, ka līdz martam vērtēs prasību pamatotību. Savukārt gala lēmumu, tajā skaitā par algu jautājumu, marta sākumā pieņems valdība. Tikmēr Latvijas Radio darbinieki par tālāko rīcību lems jau visdrīzākajā laikā.

    Jau ziņots, ka pašreizējās Latvijas Radio valdes locekļi - Aldis Pauliņš, Uldis Lavrinovičs un Sigita Roķe - šiem amatiem tika izvēlēti 2014.gada nogalē. Par jauno Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju izraudzīts Pauliņš.

    Tolaik  Latvijas Radio darbinieki aicina rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, norādot uz necaurspīdīgu valdes locekļu amatu konkursu, nolikuma neievērošanu un izvēlētā valdes priekšsēdētāja pieredzes trūkumu mediju darbā. Šādu radio darbinieku iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas Žurnālistu savienība.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti