Pašlaik prognozes ir draudīgas, un ledus spridzināšana esot gandrīz vienīgā cerība uzlabot situāciju.
Ceturtdienas vakarā sasaukta pašvaldību vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sanāksm, kur lemts par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu.
Pašvaldību vadītāji satraukti, jo tik lielas applūdušas teritorijas te nav pieredzētas. Nopietni apdraudēti ir ap 150 cilvēki. Ir problēmas ar laivām, resursu nepietiek arī glābšanas dienestam.
Tāpat mediķi brīdina, ka faktiski pārplūdušo ceļu dēļ nav garantēta palīdzības sniegšana.
"Situācija ir tiešām dramatiska, tāpēc ka ledus sablīvējumi. Ledus masa un struktūra neļauj cilvēkam uzkāpt virsū. Tikai tāpēc mēs izsaucām speciālistus no Ogres inženiertehniskā bataljona, kas novērtēs dabā, uz vietas apstākļus. Un tad viņi pieņems lēmumu, vai mēs varam veikt spridzināšanas darbus vai nē. Jo no krasta piekļūt fiziski nav iespējams," skaidroja zemessargs Gunars Zvigulis.
"Vēl mēs izskatījām variantus, iesaistot gaisa spēkus, mest uz ledus smagus priekšmetus – betona blokus, kas ļautu uzspridzināt šo ledu. Taču helihopteru tehniskais aprīkojums nav piemērots šādu aprīkojumu veikšanai," atzina Zvigulis.
Kā pastāstīja zemessargs, kā versija tika izskatīta iespēja izmantot artilērijas ieročus. Taču ņemot vērā, ka tuvumā ir apdzīvotas vietas, ideja noraidīta.
Pēc plkst. 19 aptuveni 5-7 kilometru garais ledus sastrēgums pie Nīcgales ir sācis kustēties. Lai arī Ilūkstes un Daugavpils novadam tas teorētiski mazina plūdu draudus, nav zināms, cik tālu ledus sastrēgums virzīsies un kad apstāsies, pastāstīja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere.
Speciālisti ar helikkopteru apseko Daugavu un vēro, kā ledus sastrēgums virzās tālāk un kur varētu apstāties.
Lieli plūdu draudi joprojām pastāv lejpus sastrēguma - Līvānu, Jēkabpils apkaimē, kā arī Pļaviņās.
