Labrīt

Vecrīgā top demokrātiska kultūrvieta "Alksnājs"

Labrīt

Pašvaldības noraida iespēju finansēt "veselības nodokli" no viņu ieņēmumiem

Mūžīgie bērni: Vai valsts risinās asistentu trūkuma problēmas?

Vai valsts risinās «mūžīgo bērnu» asistentu trūkuma problēmas?

Nelielā atalgojuma un birokrātijas dēļ cilvēki nevēlas kļūt par asistentiem bērniem ar īpašām vajadzībām. Pēc vairākām sarunām ar bērnu vecākiem Labklājības ministrija ir piedāvājusi vecākiem pieņemamu plānu, bet tam nākamā gada budžetā papildus vajadzīgi vairāki desmiti miljoni eiro. Vai politiķi ir gatavi naudu meklēt un risināt problēmas?

ĪSUMĀ:

  • "Mūžīgo bērnu" asistentiem gribētu palielināt algu, bet naudu valsts, visticamāk, neatvēlēs.
  • Finanšu ministrs grib, lai asistentu algām naudu atrod pašvaldības.
  • Premjers pieprasīs auditu par projektā izgaismotajām problēmām, tai skaitā par bērnu asistentu sistēmu.
  • Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Kaimiņš uzskata, ka naudu bērnu asistentiem varētu atrast ministrijā.
  • Labklājības ministre norāda, ka vajadzīgo naudas summu pārdalīt nav iespējams.
  • Sociālo un darba lietu komisijas vadība budžeta sarunās sola turēt rūpi tieši par asistentiem.

84% "mūžīgo bērnu" asistentu ir viņu radinieki, visbiežāk mammas. Samaksa par bērna nogādāšanu, piemēram, pie ārsta vai uz skolu, ir salīdzinoši maza – jūlijā tie ir 2,34 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Un šī likme ik mēnesi mainās, atkarībā no tā, cik mēnesī daudz darba dienu. Labklājības ministrija asistentu atalgojuma modeli sola mainīt jau nākamgad, un izstrādāti pieci iespējamie scenāriji, kuri visi prasa atrast papildu naudu.

Pēc rubrikas “Mūžīgie bērni” sižetiem un sabiedrisko mediju intereses labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") tikās ar vecākiem un solīja cīnīties par to, lai asistentu algu palielinātu līdz 608 eiro mēnesī. Tas ir tik daudz, cik tagad nopelna aprūpētāji valsts aprūpes iestādēs.

"Es jau esmu budžetu principā salikusi, un asistentu jautājums ir tiešām viens no augšgala prioritātēm. Noteikti, ka konceptuāli šis plāns tiks atbalstīts, bet par finansēm lems budžeta veidošanas procesā. Vai visam pietiks finansējums? Visticamāk, ka ne," stāstīja Petraviča.

Alternatīvs variants paredz celt algas līdz 500 eiro uz papīra atbilstoši iecerei par minimālo algu nākamgad, bet, apzinoties, ka visiem tik daudz samaksāt nevarēšot, varētu “piegriezt” atļauto stundu skaitu.

"Vai mēs liekam 500 eiro algas vietā un samazinām stundu skaitu, tas, protams, nebūs tas koncepts, ko sagaida vecāki," sacīja Petraviča.

Valsts maka turētājs – finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pats iepriekšējā valdībā ieņēma labklājības ministra krēslu. Līdz ar to vajadzību celt asistentu stundas likmi viņš saprot, bet papildu naudu valsts budžetā gan uzreiz nesola. Viņaprāt, valstij jāturpina maksāt tikpat, cik līdz šim, bet atlikusī daļa esot jāpiemaksā katrai pašvaldībai. Bet, kā zināms sabiedriskajiem medijiem, pašvaldības neatbalsta nevienu no variantiem, kurā tām būtu jāmeklē nauda savā budžetā.

Mēs varam piedalīties ar līdzfinansējumu tādā apmērā, kā tagad ir.

Bet pašvaldībām beidzot ir jāsāk pildīt savas funkcijas, un šinī gadījumā pēc teritoriālās reformas pašvaldības būs finansiāli spēcīgas. Skaidrs, ka tagad vismaz 50 pašvaldības ir dotētas, un ļoti nozīmīgi dotētas, un viņām jau nav līdzekļu, par ko to darīt. Pēc jaunā modeļa ir jābūt iespējai, ka pašvaldības to dara. Jo viņas pašas saka, ka ir vistuvāk cilvēkam. "Mēs zinām, mēs redzam." Tas ir rakstīts reklāmas saukļos pirms vēlēšanām, bet īstenībā tā nav," izteicās Reirs.

Kādas būs politiskās vienošanās, gatavojot nākamā gada budžetu, vēl grūti spriest.

Reaģējot uz žurnālistu interesi un iepriekšējiem sižetiem, vecāki tika aicināti arī pie premjerministra, un sarunas laikā galvenais mērķis bijis uzsvērt, ka nedrīkst atbalstīt variantu, kurā vecāki faktiski zaudē, nevis iegūst. 

"Mēs ļoti ceram, ka mums izdevās aiznest šo vēstījumu, kādēļ reformu nedrīkst taisīt uz bērnu rēķina. Un kādēļ nedrīkst būtiski samazināt šīs stundas bērniem. Ir jārisina šī problēma citādāk un no citas puses," pastāstīja viena no "mūžīgā bērna'' mammām Vineta Grigāne-Drande.

To sola darīt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"): "Es uzdošu Pārresoru koordinācijas centram veikt tādu visaptverošu auditu vispār par šo sistēmu kā tādu. Ir divi jautājumi. Viens - kas sistēmā ir jāuzlabo? Un otrs - kā mēs varam pārkārtot esošās naudas plūsmas, lai mums pietiktu naudas tām lietām, kas mums ir vajadzīgas?

Jo labākais risinājums nav turpināt izdot naudu sistēmā, kur varbūt tā nauda tiek daļēji izšķērdēta."

Iesaistīties sola arī abu atbildīgo Saeimas komisiju priekšsēdētāji. Artuss Kaimiņš, kurš vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, arī ir pārliecināts, ka vajadzīgā nauda stundas likmes palielināšanai līdz nepilniem 5 eiro jārod jau esošajā budžetā.

"Manuprāt, 4 eiro un centi par stundas likmi, tas ir nožēlojami. Šo cilvēku nav miljons, kas ir šajā aprūpē. Tur nav tik lielas tās summas, un tā kvantitāte nav tik liela, lai nevarētu rast līdzekļus, zinot Labklājības ministrijas milzīgo budžetu. Man liekas, ka šī problēma ir atrisināma, ja godīgi, nedēļas laikā, pārskatot savus kambarus Labklājības ministrijā, kur šī nauda ir!" sacīja Kaimiņš.

"Noteikti nē. Mēs varam kaut kādus, es nezinu, varbūt vēl 200 000 eiro, kas neizpildās kādā programmā, pārdalot, bet šī summa jau ieiet bāzē iekšā," iebilda labklājības ministre Petraviča.

Lai gan ministre norādīja, ka tādas naudas viņas ministrijai nav, arī Sociālo un darba lietu komisijas vadība budžeta sarunās sola turēt rūpi tieši par asistentiem. Šī komisija ministri aicinājusi uz sēdi 4. augustā, kurā spriedīšot tieši par rubrikā "Mūžīgie bērni" izgaismoto un īpaši asistentiem.

"Mums vairāk naudas nākamā gada budžetā maksimāli jārod gan veselībai, gan sociālajai aizsardzībai. Un viens no tiem ir arī darba samaksas palielinājums tieši asistentiem," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").

Politiķi arī piekrīt, ka nākotnē asistentam būtu jākļūst par pilnas slodzes darba veicēju profesijā, kurā cilvēks strādā katru dienu, nevis dažas stundas nedēļā. Tas atrisinātu arī jautājumu par sociālajām garantijām un ļautu vecākiem atgriezties darba tirgū, sniedzot arī savu pienesumu valsts budžetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti