Eksperte atzīst, ka pēc Krievijas rīcības Ukrainā Baltijas valstis aizvien nevar justies droši. "Man žēl, ka tā jāsaka, bet domāju, ka Baltijas valstis nevar justies droši. Es uzskatu, ka Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības vājais punkts," atzīst Puljerīni.
Viņasprāt, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Baltijas valstis ir liels kārdinājums: "Varbūt pat nevis uzbrukt Baltijas valstīm. Bet, kā es teicu, Baltijas valstis ir Eiropas Savienības un NATO vājais punkts."
"Tas, ko es domāju - Baltijas valstis ir perfekta vieta Krievijai vai nu hibrīd vai konvencionālam uzbrukumam," saka Puljerīni.
"Tajā pašā laikā es domāju, ka Krievijas valdība ļoti labi saprot, ka tas nozīmētu diskusijas par NATO 5.pantu un iespējamu karu. Tādēļ nedomāju, ka jums uzbruks kuru katru brīdi," norāda drošības eksperte, tomēr piebilstot - Baltijas reģions ir zem spiediena.
Turklāt trūkst ciešas sadarbības starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Un arī izpratne par Krieviju tām ir atšķirīga: "Ziemeļvalstis, piemēram, Norvēģija vēlas dialogu ar Krieviju. Bet Baltijas valstīm un Polijai ir atšķirīga pieeja Krievijai."
Viņa mudina šī reģiona valstis sadarboties vairāk: "Ja paskatāmies uz Baltijas jūras valstīm, šeit ir arī milzīgs spēks. Tas ir ekonomiskais spēks - reģiona iekšzemes kopprodukts ir lielāks nekā Krievijai. Aiz jūsu muguras stāv NATO un Eiropas Savienība."
Pilnu Latvijas Radio interviju ar drošības eksperti Janu Puljerīni lasi un klausies šeit.
